Paradīzes augļa garša
…Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1.Moz. 2:17)
Bet vecais velns …čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.”
… Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda. (1.Moz.3:4-6)
Te mēs redzam strīdus ābolu – Dieva vārds pret velna vārdu. Dievs skaidri brīdina neēst no laba un ļauna atzīšanas koka, jo tā augļu baudīšana tiešā ceļā novestu cilvēku pēc-nāves pazudināšanā.
Velns turpretīm sola nemirstību, apskaidrību un dievišķas spējas.
Un cilvēks, – nabaga cilvēks izlemj iekosties kārotajā auglī; Tā cilvēki lūko gūt sev “īpašo labumu” – baudot no ļaunā; Lūk Cilvēce nosliecas neticēt Dievam… un savu neticību(domās) apliecina darbos (un viņi ēda).
Tāds bija, ir un paliek tas nāves grēks:
Dieva vārda apšaubīšana (vai tiešām Dievs teica?);
Pārgalvīga neticība Dieva teiktajam (nē, mēs nemirsim vis!);
Filozofiskā pār-gudrībā balstīts pašapmāns (mēs būsim kā Dievs).
Ieskaties