Liecības par Kristu Jaunajā un Vecajā Derībā
Kristus nāca pasaulē šim nolūkam izredzētā tautā, “lai pierādītu, ka Dievs ir patiesīgs, un lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus, lai pagānu tautas slavētu Dievu par Viņa žēlastību” (Rom.15:8).
Šie solījumi aptver visu Vecās Derības laikmetu. To ir ļoti daudz. Šajā laikā izredzētie cilvēki tika sagatavoti Pestītāja, Mesijas nākšanai. Daži Viņu gaidīja, citi nē, bet, vadīdams un mācīdams cilvēkus, Dievs vēlējās “sagatavot Tam Kungam padevīgus ļaudis” (Lk.1:17).
Apsolījumi tika doti pakāpeniski. Pirmais solījums bija, ka Pestītājs būs no “sievas dzimuma” un ka Viņš sadragās čūskai galvu (1.Moz.3:15). Vēlāk Abrahāmam tika dots solījums, ka Mesija nāks no Ābrahāma cilts, un tie, kuri staigās Abrahāma ticībā, būs svētīti un viņos būs svētītas visas zemes tautas (1.Moz.12:3; 17:1-7). Tālāk tika precizēts, ka Mesija nāks no Jūdas cilts (1.Moz.49:10). Nākamais pravietojums atklāj, ka Mesija būs liels vadonis, lielāks, kā Mozus (5.Moz.18:18). Visbeidzot, kad Dāvida karaļvalsts atradās savas varenības augstumos, Dievs deva solījumu par Dāvida troni: “Es nostiprināšu viņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem” (2.Sam.7:13).
Vecās Derības pravieši ir aprakstījuši galvenos Mesijas dzīves notikumus. Tie Viņu apraksta kā pravieti (Jes.61:1-3), augsto priesteri (Cak.6:13) un Ķēniņu (Jes.9:5-6; Cah.9:9; Mih.5:1). Viņi ir pravietojuši par Mesijas priekšteci (Mih.3:1), par Viņa misiju, ciešanām un nāvi (Jes.53). Viņi pieminējuši Mesijas nodošanu (Cah.11:12-13) un augšāmcelšanos trešajā dienā (Jon.2:7).
Jaunajā Derībā tas kā piepildījums parādās evaņģēlistu liecībās par Jēzu Kristu. Mēs redzam, kā piepildās apsolījumi par gaidīto Mesiju. Kristus nāca pasaulē tā laika cilvēkiem visatbilstošākajā veidā un laikā. “Bet kad -laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas” (Gal.4:4); “Jo tā tam bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Krista Jēzū” (Ef.3:11).
Ieskaties