Noskaidrots, kāpēc tiek svinētas otrās Lieldienas

Otrās Lieldienas ir pirmdiena pēc Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās svētku svētdienas, un ir saistīta ar kristīgo tradīciju.

Lai gan Bībelē nav tiešas norādes, ka būtu jāsvin diena pēc Kristus augšāmcelšanās, daudzu baznīcu liturģiskajā kalendārā tai ir būtiska nozīme, jo Kristus augšāmcelšanās svētki ir centrālie kristīgie svētki.

Ar šo svētku dienu tiek iesākts piecdesmit dienu liturģiskais periods, kas baznīcu ved pretī Vasarssvētkiem. Šī diena iesāk Lieldienu jeb gaišo, balto nedēļu, kuras noslēgumā svin Balto svētdienu, kurā māca par Lieldienu nozīmi – grēku piedošanu un personisku ticību. (Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Kluso nedēļu.)

Liturģiskais teksts otrajām Lieldienām tradicionāli ir Jēzus atklāšanās uz Emavas ceļa, ko lasām Lūkas evaņģēlija 24. nodaļā. Lai gan tas stāsta par notikumiem “tai pašā”, proti, Kristus augšāmcelšanās dienā, šeit tiek atkārtota Lieldienu vēsts. Šajā dienā uzmanība tiek pievērsta mācekļu neticībai, un pašam Jēzum, kurš pats personīgi izskaidro augšāmcelšanās nozīmi.