Ieskaties

5 komentāri par “Nāves sods neticībai

  1. talyc,
    ļoti viegli ir iespējams kļūdīties ar labo nodomu attēlot, “kādi mēs esam neģēlīgi grēcinieki, kam nepieciešams Pestītājs”. Runājot par šādiem grēciniekiem, mēs to nedrīkstam attiecināt uz atgrieztiem kristiešiem. Viņi tādi nav. Viņos sastopamās vājības apsedz Kristus nopelns, un labais, ko tie dara, ir vienīgi Dieva darbs, kas Dievam tīkams. Tāpēc ikviens kristietis uz sevi var attiecināt vārdus: “Šis ir mans mīļais dēls, pie kā man labs prāts.” (Mt.3:17)

    Talyc, ņemies drošu prātu, tavi grēki tev ir piedoti Kristus dēļ! Viņš, mūsu Kungs, šo pasauli ir uzvarējis! Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.

  2. Šeit man jāpiekrīt jeanam, jo Svētajos Rakstos skaidri ir pausta pestīšanas Kristū drošība.
    Blakus citam – cilvēka apzināšanās, ka viņš ir atgriezts kristietis, veicina viņa brālīgākas attiecības ar citiem kristiešiem.
    Bet tāds nepārtrauktā spiedzē nomocīts vai apzināti šādu pieeju izvēlējies cilvēks daudz vieglprātīgāk pieies šim aspektam – jo ja jau pats sevi pasniedz kā permanentu draņķi, kāpēc gan nedarīt draņķības citiem. Dievs vakarā piedos.
    Varbūt pat tas notiek neapzināti, jo katrai lietai iet līdzi sava slēptā tendence.

  3. talyc,
    par spīti tavam izmisīgajam izlēcienam un
    no Dieva žēlastības – neiešu vis.8-)
    Arī tev novēlu debesis!

  4. Baigi trāpīgi man sanāca par to draņķību,
    kaut gan nedomāju ar to tevi.
    Bet kā jau teicu –
    katrai lietai iet līdzi sava slēptā tendence, vai ne.

Atbildēt