Vai izprotat Dieva plānu jūsu glābšanai?

Jēzus mācība Mt.19:25-26 ir skaidra, tomēr tā dara cilvēku nemierīgu, jo liek saprast – lai kā arī jūs nepūlētos, lai kā arī neuzskatītu sevi par ļoti reliģisku vai garīgu personu, tomēr jums jāatzīst, ka jūs neko nespējat darīt, lai glābtu sevi no grēku lāsta. No soda par grēkiem jūs var glābt vienīgi Dievs.

Dievs jūsu pestīšanas plānu sauc par taisnošanu. Viņa vārda kalps Pāvils vārdu “taisnot” jeb “attaisnot” lieto divdesmit septiņas reizes, rūpīgi un pamatīgi skaidrojot, kā Dievs jūs atpestī.

Jūsu likteni mūžībā nosaka tas, ka Dievs jūs attaisno, kaut arī jūs esat grēcinieks, kurš nav to pelnījis. Lūdziet Dievu, lai Viņš dara jūs spējīgu daudz skaidrāk izprast šo labo vēsti, šo Viņa žēlastības lielo noslēpumu, ka Viņš jūs attaisno un glābj, neņemot vērā jūsu bezdievību.

ĻOTI NOZĪMĪGS JAUTĀJUMS!

Mums skaidri jāpasaka, ka attiecībā uz taisnošanu, ar ko Dievs izglābj grēcinieku, Dievam ir tikai viena mācība un pareiza tās izpratne.

Dievs ne vien vēlas, lai jums būtu prieks par attiecībām ar Viņu, bet arī lai jūs, pamatojoties Dieva vārdā, skaidri izprastu šīs jaunās attiecības, kuras Viņš ar jums nodibinājis Jēzū Kristū. Skaidra izpratne Dieva mācībā par taisnošanu ir nepieciešama, jo, kā tas pareizi norādīts jaunākajā Katolicisma enciklopēdijā:

“Taisnošana ir un paliek viens no teoloģijas pamatjautājumiem, un tas vēl aizvien ir galvenais jautājums, kurš nosaka atšķirību starp kristīgajām baznīcām.”

BŪTISKAS ATŠĶIRĪBAS PASTĀV

Lai izprastu, ko Dievs ir domājis ar vārdu taisnošana, atgādināsim, ka tikt attaisnotam nozīmē tiesneša spriedumu, ka cilvēks ir brīvs no vainas – šai pašā brīdī, pilnīgi un absolūti. Šādu pamatotu un pareizu izpratni par taisnošanu mēs redzam ne tikai Jēzus vai apustuļa Pāvila sludināšanā. Kā sīkāk paskaidrosim vēlāk, tā nāk jau no Vecās Derības.

Laika gaitā cilvēku aplamā izpratne par taisnošanu sagrozīja Dieva skaidro mācību. Cilvēki uz Dieva veikto taisnošanu vairs neraudzījās kā uz tiesneša pasludinātu spriedumu, ar kuru konkrētā persona tiek nekavējoties un pilnīgi atbrīvota. Cilvēku izpratne un mācība par taisnošanu bija tāda, ka tiesnesis gan atbrīvo cietumnieku, tikai nosacīti, liekot viņam pašam nopelnīt savu brīvību ar priekšzīmīgu dzīvi.

Tādējādi Dieva mācība par taisnošanu kā tūlītēju juridisku aktu tika aizstāta ar mācību, ka tas ir bezgalīgi ilgs process. Mazā katoļu vārdnīca taisnošanu definē kā

“procesu, kurā grēcinieks kļūst Dieva acīs attaisnots un ar Viņu samierināts”.

Katolicisma enciklopēdijā teikts:

“Pretēji reformatoru teoloģijai par ārēju [taisnīguma] piedēvēšanu Tridentas koncils (1545–1563) palika pie tā, ka taisnošana nav tikai juridisks pasludinājums“.

Tādējādi katoļu teoloģijā taisnošana (garīga brīvība) nav tūlītēja, bet tiek pilnveidota ilgstošā procesā un tās piepildījums ir atkarīgs no grēcinieka dzīvesveida. Tomēr saskaņā ar Dieva vārdu cilvēka taisnošana ir pilnīgi un galīgi atkarīga no Dieva, nevis no paša cilvēka.

VAI TĀ NAV MATU SKALDĪŠANA?

Runājot par atšķirībām mūsdienu kristīgo baznīcu mācībā par taisnošanu, mēs varētu jautāt, vai tiešām jābūt tik pedantiskiem? Vai tā nav nevajadzīga “matu skaldīšana”? Nekādā ziņā ne! Paraudzīsimies uz to šādi. – Iedomājieties, ka esat cietumnieks, kurš stāv tiesneša priekšā. Vai jums sniegtu mierinājumu tiesneša spriedums, ka jūs tiekat nosacīti atbrīvots ilgstoša un ne visai skaidra procesa rezultātā, kur jūsu brīvība būs atkarīga no tā, cik nevainojama būs jūsu dzīve? Vai – tieši otrādi – jūs gūtu mierinājumu tad, ja tiesnesis jūs pasludinātu par pilnīgi brīvu šai pašā brīdī un bez kādām turpmākām prasībām?

PRIEKS, APZINOTIES ATŠĶIRĪBU!

Atbilde ir viennozīmīga. Ikviens cietumnieks mieru un drošību jutīs tad, ja būs saņēmis pilnīgu brīvību tūlīt un uz vietas! Kad Mārtiņš Luters pirms piecsimt gadiem rūpīgi pētīja Dieva vārdu, viņš sev par lielu prieku un mierinājumu atklāja, ka Dieva pasludinātā taisnošana ir tūlītēja un galīga, un tā pamatota piedošanā, kuru Jēzus nopelnīja, nomirdams pie krusta (Rom.4:25).

Tas, kā jūs saprotat Dieva mācību par taisnošanu, ir ārkārtīgi svarīgi jūsu paša dēļ. Ik dienas pateicieties Dievam par to, ka Viņš “bezdievīgo attaisno” (Rom.4:5), un par to, ka šis taisnošanas brīnums ir tūlītējs un tajā esat ietverts jūs!

Apustulis Pāvils raksta: “..tagad, kad esam attaisnoti Viņa asinīs, mēs tiksim caur Viņu izglābti no dusmības” (Rom.5:9). Priecājieties līdz ar Pāvilu, kurš saka: “Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rom.5:1).