Īsta dvēseļkopšana
Īsta dvēseļkopšana pamatojas pilnvarā piedot grēkus vai tos paturēt, un tas neattiecas tikai uz šā laika notikumiem un situāciju, bet gan uz pastāv ēšanu Dieva priekšā mūžībā.
Šo pilnvaru augšāmceltais Kungs sniedza Saviem mācekļiem: “Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.”” (Jņ.20:22-23; Mt.16:19, 18:18).
No tā secināms tas, kas notiek mūsu kalpošanā, kad mēs piedodam vai paturam grēkus, tas ir spēkā Dieva tiesas priekšā mūžībā. Šāda veida lēmumi garīgajā pilnvarā mums jāpieņem grēksūdzē un dvēseļkopšanā, jo tur runa ir par grēka atzīšanu un nožēlu pēc nemainīgo Dieva baušļu mērauklas un pēc tam par piedošanas apsolījumu. Kas dara un māca kaut ko citu, tas ar to parāda, ka šeit garīgās pilnvaras ne vien trūkst, bet arī ka tā tiek izmantota nepareizi, citiem nolūkiem.
Pēc Labā Gana, Kristus, parauga (Jņ.10:1-18; 1.Pēt.2:25; Ebr.13:20; Ef.4:11) arī mācītājam kā draudzes ganam Kunga Vārdā un saskaņā ar Kunga vārdu jāīsteno šāda gana rūpes par savu ganāmpulku.
Tie nekādā ziņā nav disciplinēšanas līdzekļi, tā ir Dieva rīcība, ar ko ganāmpulks tiek saturēts kopā, sargāts, ar ko tiek vesta, pat nesta atpakaļ pazudusī avs (Lk.15:3-7). Kas šeit Jēzus Kristus Vārdā, Viņa uzdevumā un ar Viņa pilnvaru darāms, tam ir izšķiroša nozīme pestīšanai zemes dzīves laikā un mūžībā.
Ja mēs to pareizi saprotam un darām, tad mums, ganiem, par draudzi vispār nav jāraizējas, par to, kā Dieva vārds nonāk cilvēkos, kā tas tiek uzņemts, tāpēc ka viss vērsts uz to, lai cilvēks nāktu pie Dieva un varētu pastāvēt Viņa tiesā.
Ieskaties