Ģimenes svētki Lietuvā

Šo e-interviju ar mācītāju Vaidas Višņauskas mums e-kskluzīvi piedāvāja e-BAZNICAs e-draugs – LKR programmu direktore Viktorija Slavinska.

Latvijas organizētāju pieredzes iedvesmoti un iedrošināti šogad arī citās Eiropas valstīs par ģimenes vērtībām sāk runāt valsts mērogā īpašu svētku ietvaros. 29.aprīlī grandiozi Ģimenes svētki norisinājās pašā galvaspilsētas centrā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Īsi pēc šiem svētkiem uz sarunu aicināju vienu no Lietuvas Ģimenes svētku organizētājiem Lietuvas draudzes “Jaunā Paaudze” mācītāju Vaidas Višņauskas.

Prieks, ka arī Lietuvā šī Ģimenes svētku ideja ir iedrošinājusi uzņēmīgus cilvēkus nākt kopā un organizēt valsts mērogā šādus svētkus.

Jā, Ģimenes svētki Lietuvā jau notika pagājušajā gadā, taču nevis Lietuvas galvaspilsētā, bet Kauņas. Šo svētku iniciatore bija Kauņas pilsētas draudze “Jaunā Paaudze”. Lietuvā ir divas “Jaunā Paaudze” draudzes – Viļņā un Kauņas. Svētkos piedalījās gan garīdzniecības pārstāvji gan politiķi, bet galvenie svētku dalībnieki bija no Kristīgi demokrātiskās partijas. Piedalījās arī Tālivaldis Tālbergs. Svētki notika 2006.gada oktobrī. Valsts līmenī šādi svētki Lietuvā bez šaubām notika pirmo reizi, šogad tie notika Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā paša prezidenta un viņa sievas uzraudzībā. Svētkus rīkoja organizācijas, kas aizstāv ģimenes vērtības. Lietuvā to pēc skaita ir četrdesmitseptiņas. Cilvēki bija sabraukuši no visas Lietuvas, un pēc maniem aprēķiniem, tur bija līdz 10000 cilvēku. Varbūt es kļūdos, taču tas bija patiesi milzīgs cilvēku pūlis ar ģimenēm, vīriešiem, sievietēm un bērniem. Pasākums sākās 29.aprīlī pie katedrāles ar īsu Romas katoļu baznīcas kardināla sveicienu. Atgādināšu, ka aptuveni 85% Lietuvas iedzīvotāju ir Roma katoļi. Vēl visus sveicināja arī luterāņu baznīcas bīskaps un vasarsvētku draudžu bīskaps. Pēc tam pūšamo instrumentu orķestra pavadījumā notika gājiens. Mums nebija dejotāju, bet gājiena priekšgalā bija lielas dejojošas figūras, kas vicināja savus krāsainos spārnus. Arī tas deva savu noskaņojumu, tāpat kā laika apstākļi – laiks bija ļoti saulains – kā pēc pasūtījuma.

Jūs teicāt, ka Lietuvā ir četrdesmitseptiņas organizācijas, kas aizstāv ģimenes vērtības. vai tas liecina par to, ka ģimenes jūsu valstī ir aprūpētas un aizstāvētas augstā līmenī?

Jā, visas šīs organizācijas darbojas kā daļa no vienas asociācijas, kas aizstāv ģimenes vērtības. Tieši viņi sāka darboties ar šiem svētkiem, viņi saprata ideju, un esmu pārliecināts, ka tas ir tikai tādēļ, ka pagājušajā gadā Ģimenes svētki notika Rīgā, un šeit bija arī dalībnieki no Lietuvas. Es pats personīgi no krievu valodas uz lietuviešu pārtulkoju šo projektu, kas bija domāts Ģimenes svētkiem Rīgā, kuri notika 2006.gadā, un es personīgi to iesniedzu mūsu bijušajam mēram. Es viņam to iesniedzu, un viņš ar to iepazinās, un bija visai pārsteigts par šo ideju. Viņa iniciatīva bija arī maija mēnesi pasludināt par ģimenes mēnesi, jo tas sākas ar dzīvības dienu, tad seko mātes diena, tad – bērnu diena un tēvu diena.

Protams, Lietuvā ļoti spēcīgi tiek aizstāvētas ģimenes vērtības tieši valdības līmenī. Lietuvā ir konservatīvā partija, kurā ir kristīgā frakcija, un šīs frakcijas priekšsēdētāja aptuveni pirms nedēļas publiski ļoti skaidri un atklāti paziņoja, ka Lietuvā nekad nav bijis un nebūs tā, ka par laulību uzskatīs divu vīriešu vai divu sieviešu savienību. Mēs nevaram pieļaut, ka šis ideāls tiek sagrauts. Mēs nedrīkstam līdz savam līmenim nolaist ideālu, mums ir jātiecas pēc ideāla. Lietuvā vienmēr tā ir bijis un būs, ka par ģimeni tiek uzskatīta savienība starp vīrieti un sievieti, kuri ir reģistrējušies laulību reģistrā vai baznīcā. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai Lietuvā samazinātos nepilnvērtīgo ģimeņu skaits, tas ir, kad bērnu audzina vai nu vientuļa mamma vai vientuļš tēvs. Tiesa, cik esmu dzirdējis un sekojis līdzi sabiedriskajai un politiskajai dzīvei, tad Lietuvā šajos jautājumos nav tik lielu problēmu salīdzinājumā ar Latviju.

Cik, jūsuprāt, ir svarīgi, ka šādos svētkos piedalās arī augstākās valsts amatpersonas?

Es uzskatu, ka tad, kad runa ir par ģimeni, tā nav tikai kristīga vērtība, tāpat kā tā nav tikai Lietuviešu vai tikai Latviešu vērtība. Es domāju, ka tā ir pati dārgākā visas cilvēces vērtība, un ja to nesaprotamu iemeslu dēļ ignorē augstākās amatpersonas, tad tas liek apšaubīt, pieņemsim, prezidenta vai premjer ministra vai kādas citas amatpersonas autoritāti. Tas ir, ja šie cilvēki neuzskata par nepieciešamu atbalstīt šo pasākumu. Ja sabrūk ģimene, sabrūk arī sabiedrība, nemaz nerunājot par dažādām organizācijām vai kopienām. Ģimene ir kā šūniņa jebkādam organismam, kurš pastāv valstī. Tāpēc es uzskatu, ka valsts vadītājam, prezidentei, tas ir pat pienākums, tāpat kā dot zvērestu, stājoties amatā, rūpēties par valsts labklājību. Un prezidentes atbalsts šādos pasākumos ir viņas primārais pienākums. Tas ir mans personīgais viedoklis.

Ko jums kā lietuvietim nozīmēja šie svētki un ko viņi deva jūsu valstij?

Šie svētki, pirmkārt, atgādina to, ka es esmu dzimis ģimenē, un arī mani vecāki ir dzimuši ģimenē. Tātad ģimene ir kā cilvēces dinastija. Ja vaicājam, kāda ir tautas saikne, tad tai ir vistiešākā saikne, jo, ja sabrūk ģimenes, sabrūk tauta. Kad mēs runājam par nākotni, par Lietuvas jeb lietuviešu tautas rītdienu, mums noteikti jāskatās caur ģimenes prizmu. Ja vāja ģimene audzina vājas personības, mūsu tauta nākotnē būs vāja. Mēs pie tā varam vainot visus, ko vien vēlamies. Mēs varam vainot Padomju Savienību, Eiropas Savienību, sarkano un fašistu ideoloģiju – varam vainot visus, kas mums apkārt, taču galu galā tas ir mūsu uzdevums. Ja mēs kā lietuvieši nesargāsim šīs vērtības, tad, protams, mūsu nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Ņemot par piemēru situāciju daudzās Eiropas Savienības valstīs, redzam, ka dzimstība ir ļoti maza, un izmantojot demokrātiju, toleranci un visas citas iespējas, no arābu valstīm brauc ģimenes, kas ir no svešām zemēm – svešzemnieki, kuri dzemdē daudz bērnus. Un, protams, nākotne pieder viņiem. Ja šeit vidēji ģimenē, statistiski skatoties, piedzimst pusotrs bērns, vai, piemēram, Francijā – pus bērns, tad musulmaņiem vidēji ģimenē piedzimst pieci bērni. Tad jājautā, kāda būs situācija pēc pieciem gadiem? Mēs redzam, kādi procesi notiek Francijā, Lielbritānijā. Tāpat mēs zinām, ka ir tāda Ķīna, kura caur ķīniešu virtuvi, caur ķīniešu restorāniem ielavās burtiski katrā valstī. Man nav nekādu iebildumu pret rasi, es cienu katru tautu – es vienkārši konstatēju faktus. Arī viņiem ir ļoti lielas ģimenes. Un, ja mēs neņemam vērā un nekontrolējam imigrācijas procesus, viņi mūs burtiski izspiedīs, un tad jau mēs būsim minoritāte, kura atradīsies bezdibeņa malā. Tāpēc katrai tautai, gan latviešiem, gan lietuviešiem un visiem citiem ar īpašu bijību ir jāaizsargā šī vērtība – ģimene.

Šādu pasākumu organizēšana prasa lielu gudrību un arī daudz spēku un laiku ieguldīt. sakiet, kāds būtu Jūsu novēlējums Latvijas Ģimenes svētku organizētājiem?

Gribētu pirmkārt novēlēt būt drošsirdīgiem un pacietīgiem, jo es arī kā Lietuvas draudzes mācītājs un kā daudzu lielu pasākumu un konferenču organizators zinu, ko nozīmē organizēšana, jo īpaši šādiem lieliem pasākumiem. Es zinu, ka, lai to paveiktu, ir nepieciešama pacietība un personīgā ticībā. Nevis kāda cita ticība, bet tieši tava ticība, jo visspēcīgāk sit apkārtējo cilvēku vienaldzība. Tie ir cilvēki, kuri saka – nu, izdari, ja gribi, ja negribi – nedari. Un, kad tu to izjūti vai redzi vai dzirdi, tas sit pa rokām un rokas nolaižas. Tāpēc visiem organizatoriem, kuri rīko šos svētkus, gribu novēlēt, lai viņi iet līdz galam ticībā, ņemot vērā to, ka alga par mūsu pūlēm nav tā, ko mēs saņemam šeit uz zemes, tā ir tikai neliela daļa mūsu algas – uzslava, sapratne vai cilvēku aplausi, bet lielākā alga mūs gaida debesīs, jo es domāju, ka pats Dievs pārdzīvo un cepas par to, lai ģimene mūsu valstīs būtu aizsargāta.

Ģimenes svētkus Latvijā organizē nodibinājums “Fonds Ģimenei”. Ģimenes svētku kulminācija paredzēta 26.maijā Rīgā Vērmanes dārzā un Doma laukumā.