Kā suns zina ko ēdis
“Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.” [Rom.14:23]
Kāpēc gan Kristus, svētīdams laužamo maizi, dodot to mācekļiem teica: “Ņemiet, tā ir Mana miesa” Kālab tie, kas no izlieto asiņu kausa nebauda, nevar nākt Debesu valstībā?
Kas ir teicis, ka Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā?
Ja tevi moka šaubas par to, kas tev tiek pasniegts kā ēdamais un dzeramais, tad neklusē, bet prasi tam, kas tev to dod! Ja tev nedod, bet tu to gribi, tad prasi tam, kas tev to var dot! Ja tev dod un esi apņēmies baudīt no tev pasniegtā, tev ticībā jau iepriekš jāzina, ja neesi neprātis, ka dotais ir labs.
Barība tiek uzņemta, lai uzturētu dzīvību, kas prātīgs, tas to saņem ar pateicību. Kausā, no kura dzerot saņemam dzīvības spēcinājumu taču nevajadzētu būt indei?
Ak, jūs maizes ēdāji un vīna dzērāji! Svētais vakarēdiens, nemainās tā pat kā nemainīgs ir Dieva vārds – tas nemainās mūsu izpratnes vai neizpratnes dēļ. Kristus miesa – par mani dota; Jēzus asinis – izlietas visu manu grēku piedošanai, tas ir tas, ko mēs saņemam ticībā.
Kas nav ticējis un ir ēdis tikai miesas zīmes un asiņu simboliku, tas tam par sodu. kas nezin, ko viņš saņem Svētajā vakarēdienā., tas to saņem sev par sodu.
Ieskaties