Par visčaklākajiem lūdzējiem
Atceries atraitni Lūkas evaņģēlija 18. nodaļā, par kuru Jēzus saka, ka savā nelaimē viņa vērsās pie ļauna cilvēka, tiesneša, kas nebijās ne no Dieva, ne cilvēkiem, un sākumā nevēlējās viņai palīdzēt, bet pēc laiciņa tas pie sevis teica: “Lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.”
Un tad Tas Kungs sacīja: “Vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” (Lk.18:1-8)
Ak, brīnišķīgā Jēzus sirds, kas, aicinot mūs ticībā, ar nolūku ir lietojusi šādu salīdzinājumu par mīlestībā bagāto Tēvu! Vai mums savas neticības dēļ nevajadzētu kaunēties un nodrebēt? Jo Dievam taču ir daudz labāka sirds nekā šim tiesnesim, tomēr arī tiesnesis nepalika nepielūdzams.
Jēzus saka: “Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc?” Lai Dievs ikvienam kristietim piešķir vairāk ticības un centības lūgšanā, lai Dieva darbs pieaugtu gan viņā pašā, gan viņa apkārtnē! Tie, kas ir kļuvuši par visčaklākajiem lūdzējiem, arvien ir ievērojami pieauguši savās dāvanās un spēkos. Ja redzi bagātu un auglīgu kristieti, tad zini, ka tas bieži ir locījis savus ceļus Dieva priekšā.
Tādēļ ir skaidri jāapzinās, ka senatnes svētie — Dāvids, Daniēls u. c. — ir bijuši izcili lūdzēji. Par evaņģēlistu Jāni ir sacīts, ka āda uz viņa ceļiem ir bijusi tik bieza tāpēc, ka viņš ļoti ilgu laiku bija pavadījis lūgšanā, tupēdams uz ceļiem. Pretorijs saka:
“Ne ar vienu cilvēku es neesmu tik daudz runājis kā ar Dievu.”
Ieskaties