Pilnīga atklātība garīdznieku starpā

Četri garīdznieki satiekas pirmdienā pēc smagas darbdienas. Viens no viņiem saka:

“Vai ziniet, mēs taču esam labi draugi un mūsu starpā ir iespējama pilnīga atklātība, tāpēc droši varam izrunāties par savām problēmām!”

Visi apstiprinoši pamāj ar galvām un pirmais uzsāk ar savu atzīšanos:

“Es jums uzticēšu to, ka es par daudz dzeru.”

Pārējie smagi nopūšas.

Otrais saka:

“Mīļais brāli, tā kā tu biji tik atklāts, tad es arī uzdrošinos pastāstīt to, ka man ir azartspēļu atkarība. Man pat ir bijis kārdinājums paņemt naudu no ziedojumu kastītes.”

Un atkal visi smagi nopūšas.

Trešais turpina:

“Mīļie brāļi, es esmu iemīlējies kādā draudzes sievietē un turklāt precētā!”

Visbeidzot ceturtajam ir jāizpauž sava problēma, bet viņš vēl kautrējas.

Visi trīs viņu iedrošina:

“Neuztraucies, tava problēma pie mums būs drošībā! Mēs būsim klusi un nevienam neko nestāstīsim!”

“Nu jā, es nezinu, kā lai es to pasaku…. bet mana problēma ir tā, ka es esmu šausmīga klaču tante un es nevaru nevienu noslēpumu paturēt pie sevis!”