Kas ir Reformācija?
Vai Reformācija vispār bija Mārtiņa Lutera darbs. Tikai saprazdami, cik nozīmīgas Dievam un cilvēkiem ir lietas, kas saistītas ar cilvēka pestīšanu un tā labklājību mūžībā, mēs varam saprast arī to, kas bija Luters un kas bija Reformācija.
Dievs pats veido un vada savas baznīcas ceļus un savā lielajā žēlastībā pastāvīgi cauri laikiem atjauno Baznīcā sava vārda atziņu. Tikai Viņš pats liek šīs pasaules vistumšākajos melu un nepatiesības brīžos vareni un spoži atspīdēt sava Evaņģēlija gaismai. Viņš to dara negaidīti, neparasti un brīnišķi ‒ pretēji visai tā sauktajai vēstures un tās notikumu loģikai.
Palūkosimies uz Luteru un Reformāciju ar neticīgās pasaules augstprātīgajām acīm! Kas gan bija Luters? ‒ Augustīniešu mūks, teoloģijas doktors, profesors Vitenbergas universitātē. Kurš gan tolaik pazina šo vīru; vai kāds ko īsti zināja par Vitenbergas universitāti, kurā viņš mācīja?
Tūkstošiem un tūkstošiem tolaik slavenu vīru šodien neviens pat vairs nepiemin. Ar ko tad īpašu Luters izcēlās, un ar ko tik īpašu aizsākās Reformācija? Kad jebkurš teologs pirmo reizi izlasa slavenās 95 tēzes, ar kurām iesākās Reformācijas notikumi, viņš jūtas vīlies. Viņam šķiet pilnīgi nesaprotami, ka tik nevainīgs un samērā piesardzīgs raksts, kurā ir tikai pāris sīku “pipariņu”, kas dažam labam varētu iedzelt mēlē, varēja izraisīt tādas neatgriezeniskas pasaules mēroga konsekvences.
Vai mēs šodien varētu iedomāties jebkāda satura, formas vai autorības rakstu pie Ventspils, Valmieras, Rīgas, Oksfordas, Hārvarda, Jeilas augstskolas ziņojumu dēļa, kura dēļ iesāktos radikāls pavērsiens visas pasaules vēsturē, par ko visi runātu vēl pēc 500 un vairāk gadiem? Vai vispār var iedomāties tādu lietu, kurai būtu jānotiek, lai izraisītu pasaules mēroga notikumus, kas būtu dzīvi un aktuāli arī pēc 500 gadiem? Pat, ja visi pasaules izcilākie akadēmiķi, Nobela prēmijas laureāti un doktori nāktu klajā ar kādu sensacionālu paziņojumu par pasaules visnozīmīgākajām problēmām; par to labākajā gadījumā dažas dienas ziņotu un diskutētu masu mediji. Bet Lutera 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm pēc tāda notikuma jau nu izskatās vismazāk!
Pirms tas notika, neviens Lutera izredzes “kļūt par reformatoru” nebūtu vērtējis pat kā “dziļi teorētiskas”. Taču pats Dievs toreiz itin kā sacīja: “Šis nomaļais pasaules kakts, šis necilais papīriņš ‒ 95 tēzes ‒ un šis nevienam nepazīstamais vīrs ar nelabskanīgo uzvārdu – Mārtiņš Luters – man derēs itin labi, lai ļaužu vidū atkal celtu godā Manu svēto vārdu un apgrieztu pasauli otrādi!” Tas Kungs ir Dievs un dara, kā Viņš grib. Vai kādam te varētu būt iebildumi? Neko tur nespēja iebilst arī pats Luters, kad tika ierauts Reformācijas notikumos.
Dievs caur saviem izredzētajiem ļaudīm pastāvīgi atjauno savu baznīcu, – te arī rodama atbilde uz jautājumu Kas ir Reformācija?. Cilvēka grēcīgā un pretestības pilnā daba nostājas pret Dieva patiesību un pastāvīgi to kropļo jeb deformē, un līdz ar šo patiesības deformāciju kropļo arī Baznīcu un cilvēku dvēseles. Bet Dievs savu baznīcu atkal no jauna velk ārā no deformācijas un to atjauno jeb reformē. Lai gan vārdos to izteikt nav grūti, vēstures notikumos šis Dieva darbs atklājas kā smaga un pasaules acīs arī pilnīgi nesaprotama cīņa, kurā Dievs ir izvēlējies to, “kas nav nekas .., lai iznīcinātu to, kas ir kas.” [1.Kor.1:28] Vienīgi Dievam gods!
[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]
Šodienas Reformācijas Dievkalpojumā piedalījās gan baptistu draudžu locekļi, gan baptistu bīskapa vietnieks. Kā man teica kāds bijušais baptistu draudzē pārkristītais draudzes brālis, tad pietrūkst īstais Vakarēdiens.
Cody, vai tad jūsu draudzē baptistus laiž pie Dievgalda?
No mana komentāra radās iespaids, ka vesela baptistu grupa piedalījās. Neprecīzi izteicos. Divi gan bija, ko zinu.
Viens brālis no draudzes pārgāja baptistos, lai saņemtu pareizu kristību. Bet kā jau iepriekš minēju, viņam pietrūkst Vakarēdiens. Vēl kad draudzē bija mācītājs Jānis Cepurītis, šim brālim Vakarēdiens tika atteikts pēc pāriešanas pie baptistiem. Pieļauju, ka pašreizējais mācītājs to pat nezin.
Otrs, kas baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Edgars Godiņš kopā ar savu ģimeni, kur sieva LELB svētdienas skolas vadītāja, meita LELBĀL mācītāja (vai bijusī).
Parasti draudzes mācītājs pirms S.Vakarēdiena neskaitāmo reizi atgādina, kas var nākt.
Cody, situācija neviennozīmiga
Kā mācītājam zināt, kādas konfesijas pārstāvji pie Dievgalda? Ja atnākuši kādi 200 cilvēki, un daļa ir nekad neredzēti cilvēki-retie nācēji vai no citām draudzēm.
Cody pastāv tāda lieta kā Dievgaldnieku pieraksts.
Kāda īsti bija / ir pērminderu funkcionalitāte lielās draudzēs?
Par tādu pierakstu dzirdu pirmo reizi. Par pērminderu funkcionalitāti tā īsti pat pateikt nevaru, kaut gan tavu domu sapratu.
Vēlreiz pārlasot par Dievgaldnieku pierakstu, sanāca smiekli. Kā to izpildīt? Pie ieejas saņem žetonu, tad samaini pie altāra pret maizi un vīnu? Vai pērminderis ar papīra rulli apstaigā baznīcēnus prasot dokumentus?
Esam daudz ko savā lepnībā salaiduši grīstē.
Katru reizi kalpojot pērmindera amatā gan pirms, gan pēc Dievkalpojuma lūdzu, lai mana kalpošana nāk par svētību un labu draudzei. Bet, lai Dievs piedod, ja neesmu bijis vienprātībā ar mūsu organizācijas vadītājiem.
Cody, nav tādas vienotas “receptes” kā “milzu” draudzē “tikt galā” ar dievgaldnieku kontroli… tomēr pēc būtības tā būtu garīdznieka atbildība, kam dot / atteikt.. ja macītājs ir vecs / ar sliktu atmiņu – perminderiem jāiet palīgā…
reiz mācītājs A.Bite rakstīja Par noteikumiem pielaišanai pie Absolūcijas un Svētā Vakarēdiena.
Bibliskā kontekstā “lieldraudzes” nav Svētajo Rakstos atrodams koncepts
Ideāli ir mazajās draudzēs ar kādiem 20 svētdienas baznīcēniem.
Milzīgajās draudzēs, ar kādiem 100-150 baznīcēniem svētdienās ir savādāk. Lielākoties mācītājs ir pazīstams tikai ar tiem kas piedalās kādā kalpošanā-skolotāji, pērminderi, valde, padome, muzikanti. Pērējā puse parastie baznīcēni, kas nekad arī neparunās ar mācītāju aci pret aci, ja nu tik kāds radinieks karoti noliek, vajadzība laulāties, vai bērnu pasargāt no nelaimēm, t.i. nokristīt. Galu galā vēl par to visu ir jāmaksā.
Ļoti vēlētos zināt, pēc kādas metodikas ir noteikta kristību maksa. Iesvētības ir bezmaksas.
KĀ VAR KRISTĪT PAR NAUDU? Tas ir mans izšķirošais jautājums. Ir bijusi atbilde-mācītāja laiks, ērģelniece, floriste, draudzes saimniece, sveces, puķes, elektrība, izdales materiāli.
Ja runājam par A.Bites rakstīto, tad daži ticības brāļi apgalvo, ka A.Bites Dievkalpojumos Biķeru baznīca ir stāvgrūdām pilna, un škirošana nav iespējama. Tas paliek uz baznīcēnu sirdsapziņas.
Par Biķeru draudzi zinu teikt no pieredzes, mācītājs labi pazīst draudzi… Esmu redzējis, kā viņš pie altārsētiņas izjautā un aizraida neticīgos / citādi ticošos
Pirms gadiem kurus vairs nesaskaitīt, nenotika draudzes Dievkalpojums, jo bija kārtējā draudzes elites nometne kādā atpūtas bāzē. Mācītājs ieteica nometnes neapmeklētājiem šajā svētdienā atrast kādu draudzi. Nu man tuvākā bija Biķeru. Protams, pie Dievgalda negāju, bet, palika atmiņā, ka mācītājs A.Bite pie izejas aprunājās ar katru, Arī mani, izjautāja par draudzes piederību, kāpēc esmu šeit, kāpēc pirms Dievkalpojuma nepienācu pie viņa, jo būtu saņēmis atļauju saņemt Vakarēdienu. Bija sajūtama nožēla no A.Bites, ka projām dodos tukšā.
Par tiem ticības brāļiem, kas no Vecās Ģertrūdes draudzes stāstīja par pilno Biķeru baznīcu, a ko viņi tur darīja, ja jau viņu praviete ir tik pareiza?