Kristus valstības atšķirības zīme
Man godīgi jāatzīst, ka arī mans prāts daudz labprātāk saskan ar šiem jaunajiem un saprātīgajiem uzskatiem. Taču vienlaikus es no Dieva vārdiem pazīstu Kristus valstības atšķirības zīmi, kas visam cilvēciskam prātam ir kā apgrēcība un piedauzības akmens, kuru Pāvils Vēstulē korintiešiem sauc par Dieva ģeķību jeb muļķību (1.Kor.2:14).
Ņemiet vērā, ka arī Kristus mācekļi savā nezināšanā bija secinājuši, ka zīdaiņi nespēj saņemt Kristus svētību. Tas atklājas brīdī, kad viņi norāj mātes, kuras Kristum nesa savus mazos bērniņus, jo citādi mācekļi viņām ļautu nākt.
Tas pats redzams tad, kad apustulis, aizstāvēdams Evaņģēliju, izceļ piemēru par Rebekas dvīņiem — “vel pirms viņas bērni bija piedzimuši, pirms tie bija darījuši ko labu vai ļaunu”, jaunākais tika izredzēts iepretim vecākajam (Rom.9:11-12).
Tāpat tas redzams no epizodes, kad Dievs deva Svēto Garu bērnam, kas vēl atradās savas mātes miesās (Lk.1:41-44). Pāvils skaidri mācīja un apliecināja arī to, ka ne tikai ticīgā dvēsele, bet arī svētītā maize un svētītais kauss ir Kristus miesas un asiņu sadraudzība, kā to var lasīt oriģināltekstā (1.Kor.10:16; 11:27).
To visu aplūkojot, man neatliek nekas cits kā secināt, ka taisnība ir kristiešiem, kuri tic brīnumainam, pārdabiskam, neizskaidrojamam un prātam neaptveramam Dieva vārdam. Arī apustulis Pēteris saka skaidri, ka Kristības ūdens mūs glābj (1.Pēt.3:21), un apustulis Pāvils par Kristu un draudzi saka, ka Viņš to šķīstījis “ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu” (Ef.5:26). Tāpēc es pieņemu, ka maldās tie, kas domā, ka Kristība ir masu paklausības vingrināšana vai veids, ka apliecinām savu ticību, vai tikai simbols šķīstīšanai Kristus asinīs.
Kad redzu, ka pats Kristus stāsta pieaugušajiem, ka tiem jākļūst kā maziem bērniem, lai saņemtu Debesu valstību (ja tas nepieciešams viņu uzņemšanai), tad es nespēju noticēt, ka taisnība varētu būt tiem, kas apgalvo, ka bērniem ir jākļūst pieaugušiem, lai saņemtu šo uzņemšanas sakramentu.
Kā redzam, viss ir atkarīgs no mūsu izpratnes par Kristības vērtību un nozīmi. Ja Kristība ir tikai mūsu paklausības darbs un mūsu ticības apliecināšanas veids, tad patiesi vajadzētu kristīt tikai pieaugušos, bet tā kā ir Dieva žēlastības līdzeklis, tad taisnība ir apustuļa vārdiem, ka Dievs Savā žēlastībā ir izglābis mūs ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanai Svētajā Garā (Tit.3:5; Jņ.3:5; 1.Pēt.3:21; Ef.5:26). Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi ir vispiemērotākie Kristības saņemšanai, jo tieši šādu stāvokli ir licis par piemēru pieaugušajiem.
Ieskaties