Velna bēres
Mēs visi esam bijuši uz velna bēru ceremoniju un bēru mielastu. Mēs esam redzējuši viņa sērojošos radus, kas ieradušies no tālienes. Mēs esam apglabājuši velnu; protams, ne oficiāli…
Tā nu mēs dodamies mājās no šīm bērēm, taču nezin kāpēc šīs pastaigas laikā jūtamies kaut kā neveikli. Mēs sākam sev jautāt: Kas tad īsti bija zārkā? Neviens to neatvēra un neredzēja. Un kāpēc velna radi uztvēra viņa nāvi tik mierīgi un bez emocijām? Senā un godājamā Diaboli dzimta ir gana atturīgi ļaudis, taču sakāvi viņi nav raduši uztvert tik viegli. Parasti viņi gaudo un griež zobus. Un ko nozīmē tā ēna aiz kokiem?
Mūsu mājupceļa laikā ir vērtīgi sastapt tādu vīru kā svētais Pāvils. Viņš neapmeklēja velna bēres. Viņš ir pārāk liels reālists. Viņš zina, ka velns nav miris. Viņš to zina labāk par mums. Viņš zina, ka velns ir pat ļoti dzīvs un ložņā apkārt. Viņš zina, ka cīņa ar viņu būs neizbēgama un ka tā nemaz nav tik vienkārša. Velns ir daudz viltīgāks par mums, viņš ir dzīvojis ilgāk, vērojis un arvien radījis cilvēcē naidu un sajukumu gadsimtiem ilgi. Tāpēc svētais Pāvils mūs no viņa brīdina: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” (Ef.6:11)
Tā kāds autors tēlaini apraksta vienu no lielākajām velna krāpšanām: viņš izliekas par beigtu! Tā ir viena no lielākajām velna uzvarām mūsdienās: ļoti daudzi ir noticējuši, ka viņa nav. Bet tumsas valdniekam to tik vajag. Jo tā vislabāk viņš nemanīts var īstenot savu cilvēku “pavedināšanas un pazudināšanas misiju”.
Sakiet, kas var būt ļaunāks un nāvīgāks par neredzamu, neapzinātu ienaidnieku? Bet tieši tāds ir velns. Un sakiet, kas var būt neaizsargātāks upuris kā vieglprātīgs, neapbruņots cilvēks? Bet tieši tāds viegls upuris ir neticīgs cilvēks, ar kuru velns var izrīkoties pēc sava prāta.
Tomēr ne tikai neticīgajiem, bet arī kristiešiem ir jāatmet vieglprātība. Pārāk bieži mēs staigājam apkārt kā pusaizmiguši, neapzinādamies briesmas un dzīvodami it kā velna nemaz nebūtu. Bet viņš ir un ir apņēmies darīt visu, lai pazudinātu mūs ellē. Tāpēc būsim nomodā un to nekad neaizmirsīsim!
Velns var parādīties daudzos dažādos veidos. Viņš var izlikties pat par gaismas eņģeli. Viņš var pievilt ar skaistām, cilvēciski gudrām idejām, kas patiesībā ir maldu mācības. Viņš var nākt ar ļoti kārdinošiem piedāvājumiem un solīt “zelta” dzīvi, kas sasniedzama, pārkāpjot tikai dažus baušļus.. Taču visas viņa pūles ir vērstas uz to, lai pazudinātu un iznīcinātu. Zem velna piemīlīgās un simpātiskās maskas nav nekas cits kā “rēcošs lauva, kas meklē, ko tas varētu aprīt” (1.Pēt.5:8).
“Turieties velnam pretī stipri ticībā,” tā mūs aicina Dieva vārds. Ir kāds spēcīgs ierocis, kas var atvairīt velna uzbrukumus, no tā velnam ir bail. Kas ir šis ierocis? Tā ir mūsu ticība Kristum. Tāpēc velns pieliek visas pūles, lai šo ticību mums atņemtu. Velns labi zina, ka tur, kur ir ticība un Kristus valda cilvēku sirdīs, viņam nav nekādu izredžu, jo Kristus ir daudz spēcīgāks. Bet kur ticības nav, tur velns bez grūtībām pieveic cilvēku.
“Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā (velna) ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Ef.6:13-17)
Ieskaties