Aicinājums uz atgriešanos no grēkiem un ticību COVID krīzes laikā
Piedāvājam Austrālijas luterāņu mācītāja Dr. Maikla Lokvuda un ārsta Dr. Īana Heimera 2021.gada septembrī uzrakstītu dokumentu, kas iesniegts luterāņiem un plašākai kristiešu kopienai, diskusijai par koronavīrusa pandēmiju un tai sekojošajiem ierobežojumiem.
Ar COVID-19 krīzi mūsu Kungs Jēzus Kristus mūs aicina atgriezties no grēkiem un ticēt Labajai Vēstij. Tāds vienmēr ir mūsu Kunga aicinājums, kurš sūtīja pasaulē savus mācekļus sludināt visām tautām atgriešanos no grēkiem, lai saņemtu grēku piedošanu Viņa vārdā. [Lk.24:47] Tomēr bieži vien mums ir slikta dzirde, tāpēc tas Kungs izmanto grūtus laikus, lai mēs pievērstu Viņam uzmanību. Svētie Raksti daudzkārt apraksta krīzes – sākot ar sakāvi no ienaidnieku rokas, tad ar sērgām un badu, un beidzot ar Sīloāmas torņa sabrukšanu [Ec.18; 1.Ķēn.8:33-40; Jl.1:1-2:27; Lk.13:1-5] -, kā iespēju mums kritiski izvērtēt savu stāvokli mūsu Kunga priekšā un vērsties pie Viņa, lai saņemtu nepieciešamo žēlastību un atbrīvošanu.
Tiem no mums, kas pazīst Pestītāju Jēzu Kristu, atgriešanās ir priekpilns notikums, jo tā nozīmē vēlreiz pieņemt Labo Vēsti. Kā Dāvids saka 32. psalmā, “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! [..] Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, … [Bet tad] es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. … Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!”
COVID krīzes laikā valdības, lielākie plašsaziņas līdzekļi un tehnoloģiju giganti, kas kontrolē sociālos medijus, daudzkārt izplatījuši šādu vēstījumu:
- COVID ir nāvējošs, un ikvienam no tā ir jābaidās;
- ar autoritārām metodēm, lai nodrošinātu sociālo distancēšanos, obligātu masku valkāšanu, pulcēšanās ierobežojumus un “nesvarīgu” uzņēmumu darbības apturēšanu, mēs varam palēnināt vai apturēt infekcijas izplatīšanos; un
- krīze beigsies tikai tad, kad lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēti.
Šajā vēstījumā atgriešanās no grēkiem un ticība Kungam Jēzum Kristum ir mazsvarīga. Mūsu pestītāji ir pašu cilvēku pūliņi izbeigt šo krīzi, valdības, kas nosaka “mājsēdes” un farmācijas uzņēmumi, kas ražo vakcīnas. Tie, kuri nepiekrīt šim vēstījumam vai neievēro šos pasākumus, ir drauds sabiedrībai un tie ir jāsoda, ja vien viņi neatgriežas no saviem maldiem un nepieņem šo cilvēku izdomāto pestīšanas plānu. Turpmāk mēs to sauksim par oficiālo vēstījumu.
Lai gan ir viegli redzēt, ka šī vēstījumā centrā ir cilvēks, nevis Dievs, tomēr milzīgs skaits kristiešu to pilnībā ir pieņēmuši. Bieži vien, labu nodomu vadīti. Viņi uzskata, ka ceturtais bauslis liek mums pakļauties valdībai, un piektais bauslis liek mums mīlēt tuvākos, darot visu, ko spējam, lai glābtu viņu dzīvības. Tāpēc viņi secina, ka mūsu garīgais pienākums ir ievērot visus tos pasākumus, kurus oficiālais vēstījums iezīmē.
Lai gan mēs negribam apšaubīt to cilvēku, kas atbalsta šo viedokli, motīvu patiesumu, tomēr mēs uzskatām, ka šādai izpratnei par mūsu atbildību Dieva priekšā trūkst dziļuma. Mēs aicinām visus kristiešus pārdomāt to, kā Desmit baušļi attiecas uz šo situāciju, lai mūsu atgriešanās būtu patiesa, mūsu ticība būtu vērsta uz to, kam patiesi ir jātic un mūsu prieks par Labo Vēsti būtu pilnīgs.
Baušļi*
Pirmais bauslis aicina mūs jebkurā situācijā uzticēties patiesajam un dzīvajam Dievam vairāk par visu. Viņš ir mūsu Pestītājs un Glābējs, un Viņš ir Tas, kurš izbeigs šo krīzi. Kad mēs uzticamies cilvēkiem kā glābējiem, nevis tam Kungam, tad mēs zaudējam Dieva svētību un Viņa lāsts nāk pār mūsu galvām. Kā Dievs mums saka caur pravieti Jeremiju, “Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni, un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs. [..] Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei.” [Jer.17:5-8] Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka šī krīze turpinās un arvien pieaug, jo pat Baznīcā tikai nedaudzi ir izrādījuši pilnīgu paļāvību uz to Kungu.
Šajā brīdī daudzi teiks: “Bet mēs taču varam paļauties uz Dievu, vienlaikus izmantojot šīs zemes līdzekļus, kurus Viņš mums ir devis, lai cīnītos pret šo slimību.” Jā, tā ir taisnība. Ierastā notikumu gaitā Dievs darbojas caur šīs zemes līdzekļiem, tostarp ārstiem, veselības aprūpes darbiniekiem, zinātniekiem un valdības ierēdņiem, lai mums sniegtu dziedināšanu un citas svētības. Tomēr Dievs nekad neaprobežojas tikai ar šiem līdzekļiem, un neviens kļūdīgs cilvēks vai nepilnīgi šīs zemes līdzekļi nav pelnījuši to neierobežoto uzticību, kas pienākas tikai tam Kungam. Turklāt ir veidi, kā pārbaudīt, vai mūsu paļāvība patiešām ir uz to Kungu, vai arī tie ir tikai tukši vārdi, jo mēs patiesībā paļaujamies uz šīs zemes lietām. Īpaši mēs varam apdomāt, kā mēs esam turējuši otro un trešo bausli, jo tie parāda, kā ticība Dievam īstenojas praksē. Ja mēs patiesi uzticamies Viņam vairāk par visu citu, tad mēs Viņam dosim visu godu, piesauksim Viņu lūgšanā, slavēšanā un pateicībā, svētīsim Viņa svēto dienu, sanākot kopā, lai ar prieku dzirdētu Viņa vārdu un pēc tam to pielietotu dzīvē. Tāpēc daži jautājumi, kas mums būtu jāuzdod, ir:
- Vai mēs esam uzskatījuši lūgšanu par vissvarīgāko lietu, ko varam darīt šajā krīzē, un vai esam vairākkārt aicinājuši savus kristīgos brāļus un māsas pievienoties mums lūgšanā? Vai tomēr mēs esam pielikuši lielākas pūles, lai nodrošinātu to, ka cilvēki valkā maskas, ievēro sociālo distancēšanos un valdības norādījumus, it kā šīs lietas būtu daudz svarīgākas?
- Vai mēs esam godājuši mūsu Dievu kā To, kurš izglābs dzīvības un izbeigs šo krīzi, vai arī esam noticējuši, ka to paveiks cilvēki paši saviem spēkiem?
- Vai mēs esam devuši slavu Kristum kā Dzīvības Maizei, kurš vienīgais ir uzvarējis nāvi? Vai arī mēs esam rīkojušies tā, it kā cilvēku pasākumi nāves novēršanai būtu svarīgāki?
- Dievs mums pavēl nepamest kopīgās sapulces [Ebr.10:24-25], svinēt Svēto Vakarēdienu [1.Kor.11:23-26], apvienoties, sanākt kopā, dziedot Viņam pateicības dziesmas [Ps.149:1; Kol.3:16], un turēt Viņa Vārdu kā vienīgo, kas dzīvē patiešām ir nepieciešams. [Lk.10:41-42] Tātad, vai mēs esam iepriekš pieminētās lietas darījuši? Varbūt, gluži pretēji, esam bijuši priecīgi slēgt savas baznīcas, jo valdība paziņoja, ka “vienīgā lieta, kas nepieciešama” ir nebūtiska, kamēr tādi “būtiski svarīgi” uzņēmumi kā dzērienu veikali palika atvērti? Vai mēs pārtraucām dziedāt slavu Dievam, jo mūsu laicīgā valdība mums ieteica nedziedāt, kamēr klaigāt sporta sacensībās bija atļauts? Vai mēs atņēmām cilvēkiem Svēto Vakarēdienu – “nemirstības zāles” [Jņ.6:54] – tajā laikā, kad cilvēki mira un viņiem bija vajadzīga šī dziedinošā dāvana? Vai mēs tiešsaistes dievkalpojumus uzskatījām par tikpat labiem kā īstos dievkalpojumus, lai gan Dievs mums pavēl sanākt kopā un sniegt savstarpēju atbalstu un rūpes? Vai mēs esam teikuši tā: “Protams, ka mums vajadzētu slēgt savas baznīcas, jo cilvēki mirst”? Vai arī mēs esam atzinuši, ka, ja COVID būtu melnā nāve un daudz reižu vairāk cilvēku mirtu, tas būtu papildus iemesls, lai baznīcas turētu atvērtas, jo tikai Kristum ir zāles pret nāvi?
- Vai mēs savā liturģijā esam apliecinājuši, ka Svētais Vakarēdiens ir “dziedinoša dāvana”, kas dota, lai stiprinātu mūs “miesā un dvēselē uz mūžīgo dzīvošanu”, bet pēc tam ar savu rīcību parādījuši, ka mēs neesam pārliecināti, vai tam ticam, uzvelkot pie altāra maskas un cimdus, it kā domājot, ka šeit mēs varētu dabūt infekciju, kas mūs nogalinātu?**
- Vai mūsu cilvēciskie mēģinājumi panākt vēlamo rezultātu ir likuši mums neturēt Dieva baušļus? Vai mēs esam pacēluši cilvēku likumus augstāk par Dieva likumiem, vai pieļāvuši citus morālus un garīgus kompromisus, vienlaikus mierinot sevi, ka mērķis attaisno līdzekļus? Vai tomēr mēs esam skatījušies uz to, ko Dievs mums liek darīt, atstājot rezultātus Viņa ziņā?
- Vai mūsu rīcība liecina, ka mēs baidāmies?
Šis pēdējais jautājums ir īpaši nozīmīgs. Vēstulē ebrejiem 2:14-15 ir teikts, ka Kristus ir nācis, lai uzvarētu velnu, kurš nāves baiļu dēļ ir turējis cilvēkus visu mūžu verdzībā. Bet ko mēs esam dzirdējuši šīs krīzes laikā? – “Baidieties no nāves, baidieties no nāves, baidieties no nāves un tāpēc atsakieties no visām savām tiesībām un brīvībām.” – Svētie Raksti mums norāda, ka tās ir velna metodes, nevis Dieva. Bībelē visbiežāk atkārtotā pavēle ir “Nebīsties!”. Nebīstieties no tiem cilvēkiem vai lietām, kas spēj nonāvēt miesu, bet nespēj nonāvēt dvēseli. [Mt.10:28] Bīsties to Kungu, un tad tev ne no kā nebūs jābaidās, jo Viņš ir žēlīgs, un Viņš pats ir uzvarējis nāvi. Tāda ir tā vēsts, kuru mums šajā krīzē būtu jāsludina skaļi un skaidri. Tikai tad mēs patiesi godājam savu Kungu.
Daudzi Baznīcā ir apgalvojuši, ka mums ir jāievēro visi mūsu valdības dotie rīkojumi, jo ceturtais bauslis pavēl mums to darīt. Tomēr šeit ir vērts atcerēties, ka ceturtais bauslis neskan: “tev būs paklausīt valdībai”, bet gan: “tev būs savu tēvu un māti godāt”. Tā ir taisnība, ka Luters uzskatīja, ka valdnieki ir kā tēvi un mātes savai tautai, un tāpēc viņš ietver ceturtā baušļa skaidrojumā Jaunās Derības aicinājumu paklausīt augstākām varām. Tomēr mums jāatceras, ka šis bauslis galvenokārt attiecas uz ģimeni, un, kad mēs skatāmies uz Svētajiem Rakstiem kopumā, tad valdība ir tikai viena no vairākām augstākām varām. Luterāņu teoloģija, atspoguļojot Jaunās Derības mācību, runā par trim kārtām, kuras Svētajos Rakstos Dievs ir pilnvarojis: Baznīcu, ģimeni un valdību. Valdībai ir Dieva dota vara darboties pilsoniskajā jomā, lai “ļaundarus sodītu un tos, kas labu darījuši, uzslavētu!”. [1.Pēt.2:13; sk. Rom.13:1-7] Tomēr tas nedod tai varu uzurpēt citu kārtu Dieva doto varu vai līdz sīkumiem regulēt tās dzīves jomas, pār kurām Dievs tai nav devis varu lemt. Dievs ir devis garīgo varu Baznīcai, nevis valdībai. Tāpēc valdībai nav varas pārtraukt dievkalpojumu noturēšanu vai traucēt mums pārvaldīt sakramentus, ko pats Kristus ir iedibinājis. Turklāt Dievs ir devis galveno atbildību par savas ģimenes locekļu veselību un labklājību vecākiem, nevis valdībai. Tāpēc valdībai nav tiesību šķirt tuviniekus, aizliegt bērniem godāt savus vecākus, tos apmeklējot, vai piespiest ģimenes lietot ārstniecības līdzekļus, piemēram, COVID vakcīnas, kas nav tradicionālās vakcīnas, bet gan gēnu terapijas veids, nekonsultējoties ar savu ārstu vai bez viņu informētas piekrišanas. Apgalvot, ka bauslis “tev būs savu tēvu un māti godāt” dod valdībām tiesības šādā veidā pazemot un sabradāt ģimenes, ir nekrietna Dieva vārda sagrozīšana.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka oficiālā vēstījuma autori atrodas uz droša pamata, kad apgalvo, ka piektais bauslis atbalsta viņu nostāju. Tomēr lietas nav tik vienkāršas šādu iemeslu dēļ:
- Attiecībā uz dzīvību glābšanu mums ir jāņem vērā visas dzīvības. “Mājsēdes” var palīdzēt novērst nāves gadījumus no COVID, vismaz īstermiņā. Tomēr “mājsēdes” palielina citu cēloņu izraisītu nāves gadījumu skaitu. Attīstītajā pasaulē tie palielina nāves gadījumu skaitu, kuru cēlonis ir pašnāvība, depresija, vardarbība ģimenē, narkotiku un alkohola pārmērīga lietošana. Tie samazina paredzamo mūža ilgumu, izraisot stresu un ierobežojot veselīgu aktivitāti, un palielina to cilvēku skaitu, kuri nomirst no vēža un sirds slimībām, kavējot šo slimību agrīnu ārstēšanu. Jaunattīstības valstīs “mājsēdes” izraisa vēl vairāk nāves gadījumu, jo tie iedzen cilvēkus galējā nabadzībā, tā ka viņi vai nu ir badā vai saņem tikai nepilnvērtīgu uzturu, un tiek pārtraukti kontroles pasākumi tādām nopietnām slimībām kā tuberkuloze, AIDS un malārija. Tikai tad, ja mēs veicam tādu zaudējumu un ieguvumu analīzi, kas ņem vērā visas šīs dzīvības, mēs varam uzzināt, vai mēs esam līdzsvarā – glābjot dzīvības vai ne. To parasti nepiemin un neapsver oficiālā vēstījuma autori.
- Ir vairāk nekā viens veids, kā glābt dzīvības. Daži medicīnas eksperti ir aicinājuši uz augsta riska grupu “fokusētu aizsardzību” vispārēja “mājsedes” vietā.*** Citi, tostarp vadošie aprūpes darbinieki, ir norādījuši uz pieaugošu datu kopumu, kas liek domāt, ka agrīna ārstēšana ar dažādiem uztura bagātinātājiem un lētām, brīvi pieejamām zālēm (kas lielajiem farmācijas uzņēmumiem ienes maz naudas) var samazināt hospitalizēšanas un nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 85%.**** Tomēr šādas metodes tiek apspiestas, un to atbalstītāji tiek nomelnoti un cenzēti. Diez vai vairāk dzīvību tiks izglābts, ja netiks atļauts uzsākt atklātu sarunu.
- Dati par COVID vakcīnām ir pārāk nepilnīgi un strīdīgi, lai izdarītu pamatīgus secinājumus. Iespējams, ka dažās augsta riska iedzīvotāju grupām, piemēram, gados vecākiem un hroniski slimiem cilvēkiem, ieguvumi no šīm vakcīnām atsver riskus. Iespējams, ka jauniem un veseliem cilvēkiem, kuriem risks saslimt ar COVID ir ļoti zems, šīs vakcīnas rada lielākas briesmas nekā šī slimība. Bet ir skaidrs, ka no visas pasaules nāk ziņas par kaitējumiem un nāves gadījumiem, kas radušies no COVID vakcīnu blaknēm, un ir identificēti vairāki kaitējuma mehānismi.***** Tomēr tas viss ir vāji izpētīts. Kamēr mums nav pieejami ilgtermiņa dati par drošību un efektivitāti, kamēr nevalda “veselīgs klimats” pētnieku vidē, kur tiek izmeklēti iespējamie riski, tiek uzklausīti kritiķi, un pētījumus nav monopolizējuši tie, kuriem ir interešu konflikts, ir gandrīz neiespējami zināt, vai šīs vakcīnas ir līdzsvarā starp dzīvības glābšanu un neglābšanu. Turklāt, ņemot vērā, ka visas šīs vakcīnas tiek vai nu ražotas, vai testētas, izmantojot cilvēka audus, kas iegūti no abortētiem bērniem, kristiešiem vajadzētu būt nopietnām ētiskām bažām par to izmantošanu
- Piektais bauslis nav tikai nāves novēršanu. Tas runā arī par visu to lietu veicināšanu, kas padara dzīvi dzīvošanas vērtu. Kā mēs lasām Lutera “Mazajā katehismā”, šis bauslis nozīmē ka mēs “sava tuvākā miesai nedz kaitējam, nedz ciešanas radām, bet viņam palīdzam un kalpojam visās miesas vajadzībās”. Mūsu Kungs mums saka, ka viņš ne tikai nācis, lai pagarinātu mūsu fiziskās eksistences laiku, bet arī lai mums būtu dzīvība pārpārēm. [Jņ.10:10] Dzīvē ir daudzas lietas, kas ir svarīgākas par nāves novēršanu par katru cenu. To starpā ir ticība, mīlestība, taisnīgums, gods, gudrība, drosme, svētums, prieks, evaņģēlija sludināšanas misija un droša cerība uz mūžīgo dzīvi, kas mums ir caur Kristu. Kad mēs cilvēkiem nozogam viņu brīvību un tādā veidā atņemam viņiem prieku tik lielā mērā, ka depresijas un pašnāvību skaits ārkārtīgi pieaug, tad mēs neturam šo bausli. Iziešana no Ēģiptes, Vecās Derības lielais pestīšanas notikums, bija atbrīvošanās notikums. Tāpat arī tas, ko Kristus darīja mūsu labā pie krusta. [Jņ.8:34-36; Gal.5:1] Saskaņā ar Vecās Derības likumu sods par cita cilvēka pārdošanu verdzībā bija nāve [2.Moz.21:16; 5.Moz.24:7; salīdz. 1.Tim.1:10], un Jaunajā Derībā mums teikts: “Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” [1.Kor.7:23] Brīvam cilvēkam nav vajadzīga atļauja, lai izietu no mājām, ietu uz darbu, ietu uz baznīcu vai apmeklēt kādu tuvinieku. Tikai vergam ir vajadzīga tāda atļauja. Turklāt, ja cilvēkam vairs nav tiesības uz savu ķermeni, bet citi var diktēt, ko tajā injicēt, tad viņam vispār nav tiesību.****** Mēs nevaram apgalvot, ka turam šo bausli, ja mēs šādi atbalstām mūsu līdzpilsoņu paverdzināšanu.
- Ņemot vērā to, ko Bībele mums māca par cilvēces grēcīgumu, mēs zinām, ka vara samaitā, bet absolūta vara samaitā absolūti. Savos cilvēciskajos centienos apkarot koronavīrusu mēs esam devuši valdībām un privātfirmām bezprecedenta varu, sākot no masu novērošanas varas, līdz varai atņemt cilvēkiem viņu tiesības un brīvības, līdz varai apklusināt tos, kas ir opozīcijā, līdz varai noteikt, ko cilvēkiem injicēt viņu ķermeņos, lai gan farmācijas firmas, kas gūst peļņu, nenes nekādu atbildību. Gan vēsture, gan teoloģija mums māca, ka šādu varu garantēti var izmantot ļaunprātīgi.
Septītais bauslis ne tikai aizliedz zagt, bet aicina mūs palīdzēt mūsu tuvākajam “viņa mantu un iztiku viņam palīdzam vairot un sargāt.” Ja mēs uzspiežam “mājsēdes”, kas iznīcina mazos uzņēmumus, aizliedz “nebūtisku” nozaru cilvēkiem strādāt, iedragājam globālo ekonomiku un tādā veidā nodarām lielu kaitējumu nabadzīgajiem, saņemam dīkstāves pabalstus un apzogam nākamās paaudzes, liekot valdībai iedzīt valsti milzīgos parādos, tad šim bauslim vajadzētu likt mums veikt sirdsapziņas izmeklēšanu attiecībā uz mūsu vēlmi pasargāt savu dzīvi un iztikas avotus uz citu cilvēku rēķina.
Viens no vissatraucošākajiem šīs krīzes elementiem ir bijis tas veids, kādā ikviens, kurš nepiekrīt oficiālajam vēstījumam, ir ticis nozākāts. Antivakseris, antizinātnisks tumsonis, egoists, alkatīgs, stulbenis, vecu ļaužu slepkava, sazvērestības teoriju piekritējs: šīs ir tikai dažas no tām birkām, ko parasti piekarina, lai nomelnotu un noraidītu tos, kas pauž pretējus uzskatus. Saskaņā ar astoto bausli, Dieva tauta nekad nedrīkst ņemt dalību šādā neslavas celšanā.
Kopā ar šo nomelnošanas kampaņu notiek lielākā cenzūra, kādu pasaule jebkad ir pieredzējusi, kad valdības oficiālo viedokli izplatošie plašsaziņas līdzekļu karteļi, piemēram, Trusted News Initiative, kā arī tehnoloģiju giganti, piemēram, Google un Facebook, izmanto savu varu, lai dažādos veidos bloķētu ikvienu, kurš apšauba vispārpieņemto stāstījumu. Uzbrukts tiek Nobela prēmijas laureātiem, tādi kā Maikls Levits un Liks Montaņjē, tādiem izciliem vakcinologiem kā Bairams Braidls, Gērts vanden Bose un Roberts Malone, tādiem sabiedrības veselības speciālistiem kā Džejs Batačarja, Martins Kuldorfs un Sunetra Gupta, tādiem vadošajiem ārstiem kā Pjērs Korijs, Pīters Makkalovs, Ričards Flemings, kuri ir riskējuši ar savu dzīvību un karjeru, lai celtu trauksmi par valdības un uzņēmumu ļaunprātību šajā krīzē. Bet kāpēc mums uztraukties par to? Tāpēc, ka mums kā kristiešiem ir jāuztraucas par patiesību. Vai šajā gadījumā pilnīga taisnība ir tiem, kam ir vara ieviest cenzūru un kas gūst vislielāko peļņu no “mājsēdēm” un COVID vakcīnām? Vai ir iespējams, ka visi tie, kas atrodas pretējā pusē ir dezinformācijas izplatītāji? Tas ir iespējams, bet maz ticams. Cilvēciskās lietās patiesība ir jāmeklē, uzklausot dažādus viedokļus, un nevienam nav monopola uz patiesību. Kā teikts Salamana Sakāmvārdu grāmatā: “Šķiet taisns, kas pirmais runā tiesā! Bet nāk otrs – un apstrīd viņu.” [Sal.pam.18:17] Cenzūra nodrošina, ka apstrīdēšana, kas ir būtiska patiesības meklējumos, nevar notikt. Turklāt patiesība nebaidās no meliem, bet meli baidās no patiesības, jo patiesība uzvarēs melus, ja tai atļaus runāt. Mums kā kristiešiem ir jāsatraucas par šāda veida cenzūru un mums ir jāatsakās no visiem mēģinājumiem noraidīt cilvēkus, neuzklausot viņus.
Evaņģēlijs
Evaņģēlija vēsts galvenokārt ir par grēku piedošanu, nevis par sabiedrības dienaskārtību. Tajā pašā laikā Evaņģēlijam ir sabiedriskas sekas, jo Kristus mira visiem un Viņš aicina visus cilvēkus nākt Viņa Valstībā ar atgriešanos no grēkiem un ticību Viņam. Tāpēc Baznīcai ir jābūt atvērtai visiem, kas dzird šo aicinājumu un tam atsaucas. Nesen Jaundienvidvelsas valdība runāja par to, lai baznīcas atkal tiktu atvērtas, bet tikai vakcinētajiem. Lai gan pret šāda veida medicīnisko aparteīdu būtu jāpretojas visai sabiedrībā kopumā, Baznīcai tas ir pilnīgi jānoraida! Pretējā gadījumā tā vairs nav Jēzus Kristus Baznīca. Svētais Gars, runājot caur apustuli Pāvilu, teica galatiešiem, ka, ja viņi apgraizīšanu padara par prasību, lai piederētu Baznīcai, tad viņi ir atkrituši no Evaņģēlija un ir šķirti no Kristus. [Gal.1:6-9; 5:1-6] Cik lielā mērā tas ir tiesa, ja mēs par prasību izvirzām vakcināciju!
Kristus neieliek cilvēkiem ceļā tādus šķēršļus. Tā vietā Viņš aicina mūs visus nākt pie Viņa ticībā, lai atrastu piedošanu un pieņemšanu, kas mums vajadzīga.
Secinājums
Kristieši var pamatoti diskutēt par to, kā Dieva Vārds attiecas uz tādu krīzi kā šī. Tomēr Kristus aicina mūs pārbaudīt pašiem sevi un izņemt baļķus no savām acīm, pirms mēs dēmonizējam citus vai atbalstām pasākumus, kas atņem cilvēkiem tiesības, brīvību un vietu Baznīcā. Mēs mudinām kristiešu kopienu atteikties no bailēm, pārdomāt visus Dieva Vārdus un to, kā tie attiecas uz šo situāciju, kā arī pacelt ticību Kristum un Viņa Vārdam pāri visiem iespējamajiem cilvēciskajiem glābējiem. Vienīgi Kristus asinis ir tās, kas apsedz visus grēkus, un vienīgi Viņš ir tas, kurš glābj no visām dzīvības briesmām.
* – Baušļi seko luterāņu Baznīcā izmantotajai numerācijas sistēmai. Mēs atzīstam to, ka daudzas kristīgās tradīcijas izmanto atšķirīgu numerācijas sistēmu.
** – Kad Jēzus iestādīja Svēto Vakarēdienu, infekcijas slimības bija daudz bīstamākas nekā šodien. Garais klepus, difterija, stingumkrampji, masalas, vējbakas, cūciņa, masaliņas, kā arī bieži sastopamās elpceļu slimības, meningīts, streptokoku un stafilokoku infekcijas bija neārstējamas, un tās bija daudz lielāks risks nekā jebkas, ar ko saskaramies šodien. Tomēr Jēzus, to zinot,-pavēlēja mums ēst un dzert. Vienīgā situācija, kad Svētais Vakarēdiens, kā mums saka Svētie Raksti, var izraisīt slimību vai nāvi, ir tad, ja mēs grēkojam pret mūsu Kunga miesu un asinīm, necienīgi ēdot un dzerot [1.Kor.11:27-32], bez ticības mūsu Kungam un Viņa dziedinošajai dāvanai.
*** – Skatīt, piemēram, Greitbaringtonas deklarāciju: www.gbdeclaration.org
**** – Skatīt, piemēram, darbu, ko ir veikusi Frontline Critical Care Alliance (www.covid19criticalcare.com), British Ivermectin Recommendation Group (www.bird-group.org), Dr. Pīters Makkalovs un Truth for Health Foundation (www.truthforhealth.org), Dr. Ričards Flemings (www.flemingmethod.com) un Austrālijas Covid Medical Network (www.covidmedicalnetwork.com).
***** – Līdz 2021. gada 1. septembra Austrālijas Therapeutic Goods Administration tika ziņots par 52 949 kaitējumiem, tostarp 505 nāves gadījumiem, kas saistīti ar COVID vakcīnu blaknēm. (https://www.tga.gov.au/database-adverse-event-notifications-daen). Šādas pasīvās ziņošanas sistēmas, kas balstās uz brīvprātīgiem ziņojumiem, cieš no 2 lieliem trūkumiem: (1) ziņojumi ir jāizmeklē, lai varētu droši zināt, vai injekcijas ir izraisījušas kaitējumu un nāves gadījumus, vai arī tie ir tikai saistīti ar injekcijām, un šādi izmeklēti ir tikai daži no šiem ziņojumiem. un (2) tie parāda patieso korelāciju skaitu aisberga redzamo daļu. Vaccine Adverse Event Reporting System (VAERS), kas ir līdzīga pasīvās ziņošanas sistēma ASV, ziņojumā, ko pasūtīja Department of Health and Human Services un veica Hārvarda universitātes konsultanti, secināts, ka tika ziņots par mazāk nekā 1% no vakcīnas kaitējumu gadījumiem: https://digital.ahrq.gov/sites/default/files/docs/publication/r18hs017045-lazarus-final-report-2011.pdf. Līdz 2021. gada 27. augusta, neraugoties uz zemajiem ziņošanas rādītājiem, VAERS tika ziņots par 13 911 nāves gadījumiem, kas saistīti ar COVID vakcīnām. (https://medalerts.org/vaersdb/findfield.php).
****** – Piespiedu medicīnisko aprūpi aizliedz Austrālijas Konstitūcijas 51. pants (xxiiiA), kā arī Nuremberg Code un Universal Declaration of Bioethics and Human Rights. Pēdējā ir teikts, ka “jebkuru profilaktisko, diagnostisko un ārstniecisku medicīnisko iejaukšanos drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas iepriekšēju, brīvu un informētu piekrišanu” (6. panta 1. punkts). Šos medicīniskās ētikas principus tagad apdraud obligātā vakcinācija.
Šī raksta autoram būtu labi pārdomāt Evaņģēlija vēsti un savus secinājumus! Kas tad ir baznīca, kur ir Kristus, kas ir pestīšana un kā tā notiek!? Kārtējais mēģinājums sajaukt galvu Dieva bērniem pie tam izmantojot Svēto Rakstu pantus! Nožēlojami, bet tomēr viss piepildās pēc Rakstiem! Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.(1.Kor.11:19)
Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams: pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. 2.Tim4:1-5.
Aicinājums (…uz atgriešanos no grēkiem un ticību COVID krīzes laikā) ir pareizs. Tā pat arī autora secinājumi, ka kristiešiem ir brīv’ diskutēt par to kā Dieva vārds attiecas uz tādu krīzi kā šī. Ceru ka pareizi tiks uztverts konkrētais pamudinājums un viedokļi tiks balstīti svēto Rakstu atziņās nevis personīgās izjūtās (piemēram, patīk / nepatīk kaut kas; gribu / negribu, vai darīšu / nedarīšu saistībā ar C-19 ierobežojumiem).
Protams nedaudz žēl, ka autors nav spējis neiepīt savu personīgo viedokli sākotnēji labi domātajā ,,neitrālajā aicinājumā” uz diskuju, līdz ar ko raksts manuprāt ir kļuvis ,,nedaudz tendenciozs”. Tomēr tas ir saprotams, jo starp cilvēkiem jau neviena perfekta nav.
Tad nu aicinu ar izpratni un iejūtību uztvert savus ,,pretējo viedokli pārstāvošos” oponentus. Un nekādā gadījumā nenolaisties līdz līmenim, kad aprūkstoties argumentiem sāktu pāriet pie mētāšanās ar personīgiem apvainojumiem.
Tikai jautājumi, Talyc un Jānis!
“Dievs mums pavēl nepamest kopīgās sapulces [Ebr.10:24-25], svinēt Svēto Vakarēdienu [1.Kor.11:23-26], apvienoties, sanākt kopā, dziedot Viņam pateicības dziesmas [Ps.149:1; Kol.3:16], un turēt Viņa Vārdu kā vienīgo, kas dzīvē patiešām ir nepieciešams. [Lk.10:41-42] Tātad, vai mēs esam iepriekš pieminētās lietas darījuši? Varbūt, gluži pretēji, esam bijuši priecīgi slēgt savas baznīcas, jo valdība paziņoja, ka “vienīgā lieta, kas nepieciešama” ir nebūtiska, kamēr tādi “būtiski svarīgi” uzņēmumi kā dzērienu veikali palika atvērti? Vai mēs pārtraucām dziedāt slavu Dievam, jo mūsu laicīgā valdība mums ieteica nedziedāt, kamēr klaigāt sporta sacensībās bija atļauts? Vai mēs atņēmām cilvēkiem Svēto Vakarēdienu – “nemirstības zāles” [Jņ.6:54] – tajā laikā, kad cilvēki mira un viņiem bija vajadzīga šī dziedinošā dāvana? Vai mēs tiešsaistes dievkalpojumus uzskatījām par tikpat labiem kā īstos dievkalpojumus, lai gan Dievs mums pavēl sanākt kopā un sniegt savstarpēju atbalstu un rūpes? Vai mēs esam teikuši tā: “Protams, ka mums vajadzētu slēgt savas baznīcas, jo cilvēki mirst”? Vai arī mēs esam atzinuši, ka, ja COVID būtu melnā nāve un daudz reižu vairāk cilvēku mirtu, tas būtu papildus iemesls, lai baznīcas turētu atvērtas, jo tikai Kristum ir zāles pret nāvi?”
Domāju, ka šis raksts ir “bausliniecisks”, tomēr tā mērķis nav slikts, jo mudina ikvienam pārdomāt savu sirds stāvokli attiecībā uz 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8. bausli. Ja kādam tas šķiet “tendenciozs”, tad iespējams viņa sirds tika uzrunāta.Bauslība ir allaž “tendencioza”, jo viens no tās mērķiem ir atmodināt snaudušo dvēseli.
Ikdienas pārlasot baušļus, es konstatēju, ka esmu apgrēkojies.. kur lai rodu mierinājumu un stiprinājumu? Kristū (Vārdā un Sakramentos)… kur lai To saņem? ..pie Kristus uzticīgās Līgavas, kas nesnauž un neieņem konformisma pozu, bet pieņem visus apbēdinātos, novārdzinātos, izmisušos grēcieniekus un sniedz tiem Tai uzticētos žēlastības līdzekļus.. Atgriezities no grēkiem uz saņemiet grēku piedošanu, jo Tā diena ir tuvu.
Labi, ka uzstādījums ir pareizs – proti, atgriezties no grēkiem. Tas ka kovida laiki piesaukti, arī ir ok, jo tas ļauj aktualizēt vēsturisko kontekstu. Taču raksts nav viengabalains, kas arī ir saprotams, jo tas taču ir divu autoru (Dr. Maikla Lokvuda un ārsta Dr. Īana Heimera) kopdarbs. Labi redzams kā ,,īlens no maisa” spiežas laukā. Tendenciozs tajā nozīmē, ka skaidri redzama (vismaz viena no autoriem) nostāja – un tendence ir ,,vērsties pret ierobežojumiem”.
Ja cilvēciski tas ir saprotams (reti kuram patīk, ka viņu kāds ierobežo vai spiež ko darīt pret paša gribu), taču aplami būtu šo jautājumu pacelt kā kristīgu tēmu.
Respektīvi šis gan ir ticības jautājums, taču nav kristīgās ticības jautājums. Tādi jautājumi kā potēties/ nepotēties ir saistīti ar miesu un miesas prātu. Tā pat arī ierobežojumi nepotētajiem apmeklēt virkni publisku vietu un pasākumu ir saistīti ar miesas ierobežojumiem laikā un telpā.
Kristietim šinī situācijā nevajadzētu apgrūtināt savu sirdsapziņu ar šaubīgām domām, par to vai līdz ar potes saņemšanu katram tiek prasīts atteikties no kristīgās ticības. Ja tas būtu tā – Ja potes saņemšana būtu iespējama tikai noliedzot Jēzu un viņa nopelnu – tad es teiktu skaidru: ,,NĒ!”, bet kamēr tas tā nav; kamēr tas skar tikai kristieša miesu, tikmēr šaubu pamats rodams bailēs par iespējamajiem blakusefektiem pie miesas.
Savukārt tādiem kristiešiem, kuri pārlieku par savu miesu dreb un pārlieku pie savas dzīvības pieķērušies nākas atgādināt, ko Raksti par šādu tendenci saka (gluži paradoksāli): ,,Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs”. Lūk. 17:33 (un līdzīgi Lūk. 9:24; Mat. 16:25; Marka 8:35; Mat. 10:39).
Lai vai kā (lai es arī nekļūtu tendenciozs aicinot kādu iet un ko darīt pret savu sirdsapziņu), tad nu dariet tā kā autors aicina – pārbaudiet savu ticību (uz ko tā balstās), atgriežaties no grēkiem, saņemiet pateicīgām sirdīm atlikumu no visa tā labuma, ko Dievs mums devis kā dienišķo maizi šinī laikā un vēl jo vairāk pieķeraties tam ko sagatavojis mūsu iepriecai mūžībā.
Es piekrītu Robert, virsraksts ir labs! Un baušļi ir labi! Un Evaņģēlijs ir labs! Un secinājums ir labs!
Tad nu neaizejot līdz baušļiem, gribētos nošķirt, kas ir valdības pienākums un atbildība!? Valdības rūpe arī ir cilvēka labklājība, vai nē? Ko darīt, ja ir slimība un cilvēki mokās un mirst?
Vai šeit ir jāsajauc neticīgs ar ticīgu?
“Lai gan mēs negribam apšaubīt to cilvēku, kas atbalsta šo viedokli, motīvu patiesumu, tomēr mēs uzskatām, ka šādai izpratnei par mūsu atbildību Dieva priekšā trūkst dziļuma. Mēs aicinām visus kristiešus pārdomāt to, kā Desmit baušļi attiecas uz šo situāciju, lai mūsu atgriešanās būtu patiesa, mūsu ticība būtu vērsta uz to, kam patiesi ir jātic un mūsu prieks par Labo Vēsti būtu pilnīgs.”
Viss pareizi, tikai jānošķir kur ir vertikāle un kur horizontāle, kur evaņģēlijs un kur bauslība?
Tad nu par baušļiem runājot:
“Kad mēs uzticamies cilvēkiem kā glābējiem, nevis tam Kungam, tad mēs zaudējam Dieva svētību un Viņa lāsts nāk pār mūsu galvām.”
1.bauslis aicina uzticēties tikai tam Kungam, tas ir primārais. Tas nav apsolījums, ka krīzes nebūs! Kaut gan skaidrs, ka tas Kungs var krīzi novērst, bet kā jau minēts Tas Kungs to pieļauj mūsu dēļ. Šī ir grēka samaitātā pasaule un tikai Kristū mēs varam baudīt Viņa žēlastību.
“Ja mēs patiesi uzticamies Viņam vairāk par visu citu, tad mēs Viņam dosim visu godu, piesauksim Viņu lūgšanā, slavēšanā un pateicībā, svētīsim Viņa svēto dienu, sanākot kopā, lai ar prieku dzirdētu Viņa vārdu un pēc tam to pielietotu dzīvē.”
Vai šīs lietas mums valdība ir liegusi?!
Tālāk par šiem uzdotajiem pārdomu jautājumiem:
1. Labs jautājums, kādā secībā mēs to daram, vai mēs pielūdzam Dievu un izdaram visu, kas ir no mums atkarīgs, lai parūpētos par sava tuvākā drošību, pirmkārt, dvēseli un, otrkārt, par miesu?
2. Vai Dievs mums šeit piedāvā nemirstību? Bet vai esmu parūpējies vai mans tuvākais neies mūžība ar smagu mocīšanos? Ne jau nāve ir bīstama, bet jādomā kurš grib mocības? Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvošana.
3. Jā un āmen.
4. Jā, mums ir dotas pavēles, daudz! Vai tiešām kad esam fiziski slimi ir jāsaiet kopā par katru cenu?! Kā jau iepriekš bija rakstīts, ka krīze ir sekas mūsu nepaklausībai!
” dziedot Viņam pateicības dziesmas [Ps.149:1; Kol.3:16], un turēt Viņa Vārdu kā vienīgo, kas dzīvē patiešām ir nepieciešams. [Lk.10:41-42]”
krīzes situācija, mēs to daram tiešsaitē(paldies Dievam par katru iespēju), ka varam izmantot tehnoloģijas! Dievam par godu un tuvākajam par svētību!
” Vai mēs atņēmām cilvēkiem Svēto Vakarēdienu – “nemirstības zāles” [Jņ.6:54] – tajā laikā, kad cilvēki mira un viņiem bija vajadzīga šī dziedinošā dāvana?”
Vai šī atsauce ir uz vakarēdienu?
Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”Jņ.11;25-26
Vai svarīgākais nav neaizslēgt savas sirds durvis?! Bet protams, ka vieglāk ir vainot valdību..
Vispār šķiet tāds “harizmātisks” šis 4.jautājums
5. Manuprāt, šeit tiek pārlikti akcenti, Es varu ticībā pieņemt sakramentu un lietot drošības līdzekļus ievērojot pieņemtos noteikumus, šeit nav svarīga forma, bet būtība, kāpēc ko es daru!
6. Nesajaukt vertikāli un horizontāli.
7. Vai šī nav manipulācija?!
Akcents uzlikts uz bailēm no nāves.
Par labo vēsti gan ir ļoti pareizi, bet vai tas mums ir liegts?
Valdībai nav tiesību šķirt ģimeni! Tā viņš ir! Bet ja tā ģimene sen ir šķirta? Vai kādam tiek liegts atrasties vienas mājsaimniecības ietvaros? Vai cilvēki paši nav izvēlējušies savu komforta zonu?
Ak un atkal šīs vakcīnas, nemaz nemanipulējot…sabradāt ģimenes…Šausmīgā valdība, mēs tikai tādi labi, vai ne?
1. Par depresiju u.t.t. tās ir bezdievības sekas un ne valdības nopelns! Bet protams vieglāk vainot oficiālo vēstījumu, vai ne?
2. Nezināmi fakti-manipulācijas.
3. Nezināmi fakti-manipulācijas.
4. Kārtējās manipulācijas ar brīvību! Brīvība ir Kristū, pārējais viss ir otršķirīgs!
Par ģimeni runājot: Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt.” Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?” Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi! Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte.” Mt.12:47-50
5. Neviens nenes nekādu atbildību! Visi atbildēs Dieva priekšā!
Kristieši vienmēr būs vajāti, un tam nav sakara ar covid, vakcīnām u.t.t. tikai būsim uzmanīgi, kas ir mūsu cīņas avots un mērķis!?
Septītais bauslis
Mums kā kristiešiem ir jāsatraucas par šāda veida cenzūru un mums ir jāatsakās no visiem mēģinājumiem noraidīt cilvēkus, neuzklausot viņus.
Un atkal jautāju, ko nozīmē neuzklausot viņus, šeit viss tā ož pēc liberālisma..
EVAŅĢĒLIJS
Baznīca ir atvērta visiem! Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu. Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”Mt.11;27-30
Kas izvirza un kas nē.
Secinājums ir patiess!
Es teikšu tā, ka pats bīstamākais ir balstīties uz atsevišķiem Bībeles citātiem! Autors saka, ka valdība nevērš skatu uz Dievu, bet uz cilvēku. Tomēr lasot rakstu ir priekšstats, ka šeit daudz kas ir vērsts tieši uz mūsu “es” un mūsu tiesībām, miesas brīvību?