Ak, tas vels man dzen aizvienu [333]

Jezus, spēks tiem noskumušiem, Prieks iekš visas bailibas,
Patvērums tiem grēciniekiem, Ārste visās mocibās,
Spirgtums visiem ievainotiem, Nāc, palīdzi vājniekiem!

Mana sirds tik izverd ļaunu Tā kā avots ūdeni;
Blēņas, kāribu un ļaunu Pie sev jūtu vienadi.
Kur gan asins lāsa rodās, Kas uz ļaunu vis nododās?

Ak, tas vels man dzen aizvienu Caur to mies’ uz ļaunumu;
Pirms es vēl pie ārstes skrienu, Es jau atkal pakritu.
Viņš man dvēseli nomācis, Pirms vēl spēku lasīt sācis.

Kad pie Jezus gribu tverties, Tad man neļauj kāriba;
Kad gars viņam grib pieķerties, Man aizkave kūtriba.
Ak, kaut palīgu atrastu! Uzņem, Jezu, manu nastu!

Atpesti man grēcinieku, Glābi manu dzīvibu,
Dod tai vājai sirdei pieku, Dziedini to vājibu;
Tu var sāpēm preti stāvēt Un to rūkto nāvi nāvēt.

Nāc, ak Kungs, ar žēlastibu, Uzspied savu ģīmi man;
Lai man iedod palīdzību Tava asins izliešan’.
Ja šī elje mani svaidīs, Nāve mani vairs nebaidīs.

Jezus, tu pie manim nācis Manai sirdei dzīvot klāt.
Tavs Gars allaž mani mācīs Tavus ceļus izstaigāt.
Par to, Jezus, es nododu Tevim mūžu-mūžos godu.