Ieskaties

4 komentāri par “Uz nāvi draudziņ sataisies! [639]

  1. Viena no svētīgākajām pieredzēm, ko esmu saņēmis, būdams jauns kristietis, bija kādas pieredzējušas personas padoms izpētīt, kā katrs cilvēks iztēlojas savu virzību pēc nāves. Zinošo personu uzklausījis, no sākuma domāju, ka viņa pārspīlē. Sāku neuzkrītoši jautāt – kur nokļūs tava dvēsele, kad nomirsi? Pareizticīgie un staroveri vai katrs apgalvoja, ka nokļūs ellē. Katoļi un daži luturāņi – ka šķīstītavā. Ārkārtīgi reti saņēmu atbildes, ka debesīs, jo Kristus par to ir samaksājis.
    Pamēģiniet arī jūs! Kur to darīt? Kristīgajā draudzē, protams! Kur gan citur!

  2. Autoram (ne dziesmu grāmatai) vēlos jautāt, kur dabūji tik foršu bildīti? Vai nepiestrādā policijā?

  3. Ījābs:

    Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies!

Atbildēt