Apustuļu ticība
Runājot par ticības apliecināšanu vispār, ir skaidrs, ka pats Kristus grib, lai mēs apliecinātu savu ticību.
Mateja evaņģēlijā (16:13-17) Kristus vaicā mācekļiem: “Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?” Kad mācekļi ir pateikuši tos viedokļus, kādi cilvēkiem ir par Kristu, Viņš tiem vaicā: “Bet ko tad jūs par mani sakāt, kas es esmu?” Un Pēteris atbild visu apustuļu vārdā: “Tu esi Kristus, Dzīvā Dieva Dēls.”
Interesanta ir Kristus atbilde: “Miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans tēvs, kas ir debesis.” Ticības apliecība tātad nav cilvēka intelekta sasniegums, bet tā nāk no paša Dieva. Tā nav cilvēku, bet Dieva mācība.
Ticības apliecināšanai vai neapliecināšanai ir arī nozīmīgas konsekvences. Kristus saka, ka ikvienu, kas Viņu apliecinās cilvēku priekšā, Viņš apliecinās arī sava Debesu Tēva priekšā. Savukārt to, kas Viņu aizliegs cilvēku priekšā, arī Viņš aizliegs sava Tēva priekšā. (Mt.10:32-33)
Apustuļu ticības apliecība ir saistīta ar Kristus pavēli kristīt un mācīt visas tautas (Mt.28:19-20). Tādēļ jau apustuļu laikā izveidojās kristības apliecība, kura bija īss kristīgās mācības kopsavilkums. Šādā vai nedaudz variētā veidā ikvienam kristāmajam vajadzēja apliecināt savu ticību Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Tas bija priekšnoteikums uzņemšanai Kristīgās baznīcas kopībā un sadraudzībā.
Ticības apliecība bija tā pati ticības norma vai ticības likums, kuru bieži min baznīcas tēvi. Ar šīs normas vai likuma palīdzību kristiešus varēja atšķirt no neticīgajiem un ķeceriem. Visvecākais pazīstamais Apustuļu Ticības apliecības variants tika lietots Romā jau II gadsimta sākumā. Taču pilnīgs šīs apliecības teksts ir atrodams tikai 337. vai 338. gadā, kad Ankiras bīskaps Marcells Romas bīskapam Jūlijam adresētajā vēstulē kā savas ortodoksijas pierādījumu citēja Apustuļu Ticības tekstu. Mūsu pašreizējā veidā Apustuļu Ticības apliecība ir atrodama Arlas Cezarija ap 500. gadu sarakstītajā sprediķi.
Mārtiņš Luters sauca Apustuļu Ticības apliecību par visjaukāko no visām, jo tā īsi, pareizi un izcilā veidā apkopo visus ticības artikulus.
Kristīgās mācības pirmā daļa – Desmit baušļi – māca, kas mums jādara un ko mēs nedrīkstam darīt. Bet, tā kā Dieva prasības ir daudzkārt augstākas par mūsu iespējām, tad baušļu daļai seko ticība, lai mēs zinātu, no kurienes rast spēku.
Īsos vārdos mēs varam Ticības Apliecību ietvert šādā formula:
-
“Es ticu uz Dievu Tēvu, kurš mani radījis; es ticu uz Dievu Dēlu, kurš mani pestījis; es ticu uz Svēto Garu, kurš dara mani svētu.”
Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, saka Tas Kungs, kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut arī sludinot Tā Kunga vārdu! (Jeremija 23:30-31). Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā. (2. Mozus 23:17). Nevis katru nedēļu lai rakstu mācītāji laupītu cilvēkus ar tukšām runām!!!
Gaisma spīd tumsībā, BET TUMSĪBA TO NEUZŅĒMA. (Jāņa 1:5), Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es AIZEJU. Jo, ja Es NEAIZIETU, AIZSTĀVIS NENĀKTU PIE JUMS. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un VIŅŠ NĀKS un LIKS pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – JO TIE NETIC MAN. Taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva, un JŪS MANI VAIRS NEREDZĒSIET. Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. (Jāņa 16:7-11). Jēzus sacīja tiem: “Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: AKMENS, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra AKMENI; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs. – Tāpēc Es jums saku: DIEVA VALSTĪBA NO JUMS tiks ATŅEMTA un DOTA TAUTAI, KAS NES VIŅAS AUGĻUS. Un, KAS KRITĪS uz ŠO AKMENI, tas SAŠĶĪDĪS, bet, UZ KO TAS KRITĪS, TO VIŅŠ SATRIEKS.” (Mat. 21:42-44)
Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm LĪDZĪBĀS, un bez LĪDZĪBĀM Viņš uz tiem nerunāja. (Mateja 13:34).
Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem, tā ka DAUDZI no VIŅIEM PAKLUPS, PAKRITĪS un SABRUKS pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti.” Es ieslēgšu Tā Kunga liecības un AIZZĪMOGOŠU Viņa norādījumus savos mācekļos! (Jesaja 8:14-16)