Atgriezīsies Jakobštates ikona

19.jūlijā, no Maskavas Latvijā atgriezīsies Jakobštates Vissvētā Dieva dzemdētājas ikona, 25.jūlijā ikona tiks nogādāta Jēkabpilī, aģentūru LETA informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Ikonu veidojuši Maskavas meistari, un tā ir patiess baznīcas mākslas darbs. Pats Vissvētā Dieva dzemdētājas tēls ar Dievbērnu rokās ir neliels, tas pietuvināts oriģinālās ikonas izmēriem – 25×18 centimetri. Šis tēls ievietots lielajā ikonā, kurā attēloti divi eņģeļi, kas savās rokās tur Vissvētā Dieva dzemdētājas tēlu.

19.jūlijā plkst.17 un 20.jūlijā plkst.9 Kristus Piedzimšanas katedrālē notiks svinīgie Arhiereja dievkalpojumi. Šajā katedrālē ikona atradīsies līdz 2.jūlijam.

25.jūlijā plkst.14.30 Vissvētās Dieva dzemdētājas godājamā Jakobštates ikona tiks sagaidīta Jēkabpilī, laukumā pie Justīcijas nama. Pēc tam ikona tiks pārvietota uz Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri, kur tā paliks uz visiem laikiem.

Svinīgie Arhiereja dievkalpojumi Svētā Gara klosterī notiks 25.jūlijā plkst.17 un 26.jūlijā plkst.9. Plānots, ka līdz ar ikonas atvešanu Jēkabpilī ieradīsies ap 300 svētceļnieku.

Jakobštates Vissvētās Dieva dzemdētājas ikonas vēsture sākas XVII gadsimtā. Saskaņā ar vēstījumu ikona tika atrasta Krievu – poļu – zviedru kara laikā (1654.-1667.gads) Daugavas ūdeņos.

Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzījis upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesis krastā un tur ievērojis, ka no tā pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sācis pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām acīs aiznesis to uz Holmhofas ciematu, kurā dzīvojuši krievu ļaudis un bijis neliels klosteris ar pareizticīgo baznīcu. Šeit Gudinskis atdevis ikonu, bet pats pieņēmis pareizticību un kļuvis par klostera iemītnieku Holmhofas ciematā.

1670.gadā Kurlandes hercogs Jēkabs Ketlers, kura īpašumā atradās ciemats, dāvāja tam pilsētas statusu un nosauca to savā vārdā par Jakobštati, tagad Jēkabpils. Pēc pilsētas nosaukuma iegūšanas arī brīnumaini atrastā ikona tikusi nodēvēta par Jakobštates ikonu.

Drīz vien dziedināšanu no tās saņēmis kāds vietējais ļaunu garu apsēsts zemnieks. Par brīnuma liecinieku kļuvis pareizticīgais tirgotājs Jēkabs Ratkēvičs, kurš pilsētā kārtojis tirdzniecības lietas. Redzētā saviļņots, viņš nolēmis klosterī uzcelt jaunu baznīcu. Jaunā koka baznīca tikusi iesvētīta par godu Svētajam Garam, un no tā laika Jakobštates klosteris tiek dēvēts par Svētā Gara klosteri.

Neparasts izrādījās arī mazā klostera liktenis. Tas vairākkārt cieta karos, epidēmijās un ugunsgrēkos. Tomēr klosteris izturēja un 1774.gadā tajā tika uzbūvēta vēl viena baznīca, kura tika iesvētīta par godu svētītājam Nikolajam.

1812.gadā pilsētu un klosteri izpostīja franči. Lai arī baznīcas un godājamā Jakobštates ikona bija saglabājusies, pēc kara klostera stāvoklis bija tik bēdīgs, ka 1817.gadā Svētā Sinode bija spiesta to slēgt, bet tā baznīcas pārveidot par draudzes baznīcām.

1878.gadā Jakobštati pārņēma briesmīgs ugunsgrēks. Brīnumdarītāju ikonu, kura tolaik glabājās Nikolaja baznīcā, apnesa ap bijušā klostera robežām, un baznīcas tika pasargātas no uguns. Tā svētā ikona izrādīja savu svētīgo palīdzību. Pēc trīs gadiem ugunsgrēks atkārtojās, bet, pateicoties Vissvētās Dieva dzemdētājas aizgādnībai, pilsēta un baznīcas no jauna tika izglābtas. Tad Jakobštates iedzīvotāji pateicībā par Debesu Ķēniņienes palīdzību pieņēma lēmumu atjaunot sagruvušo Svētā Gara baznīcu.

Atjaunotā koka baznīca pastāvēja neilgu laiku: aprakstā teikts, ka tā kļuva par ļaundara sarīkota sprādziena liesmu upuri un nodega līdz pamatiem. Bija nepieciešami vairāki gadi jaunas mūra baznīcas celtniecībai, kura pastāv vēl šodien.

Uz jaunuzcelto baznīcu tika pārnesta ari brīnumdarošā ikona, kurai tika izgatavots ozolkokā griezts kiots. Ikonai bija sudraba riza ar zelta vainagiem un dārgmetāla rotājumi, kurus bija dāvājuši dievlūdzēji. Dievlūdzēji ļoti godināja brīnumaino Jakobštates Dievmātes ikonu. No 1901. līdz 1914.gadam maijā tā katru gadu tika nesta godināšanai uz Rīgu, bet pēc tam uz Mītavu, tagadējo Jelgavu.

Eksistē vairākas ikonas pazušanas versijas. Pēc vienas no tām tiek uzskatīts, ka XX gadsimta sākumā ikona tikusi paslēpta zem baznīcas grīdas, lai to savā īpašumā neiegūtu boļševiki. Tomēr ir ziņas par to, ka 1915.gadā sakarā ar tuvojošos karadarbību ikona tikusi evakuēta uz Krievijas vidieni, uz Rževas pilsētu. Ateistiskās vajāšanas gados baznīcu kalpotāji tika nogalināti, bet baznīcas iznīcinātas. Tādēļ nav iespējams, ka ikona tikusi iznīcināta kā daudzi pareizticības svētumi. Labākajā gadījumā to izglābis kāds dievbijīgs kristietis.

Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka Jakobštates ikonu aizvedis kāds vācu ģenerālis, kurš krājis pareizticīgo svētumus. Lai kā arī bijis, Jakobštates ikona nav atgriezusies un bez rezultātiem beigušies arī paši rūpīgākie Krievijas teritorijā veikti meklējumi.

Tā kā šādos gadījumos pieņemts atjaunot pazaudēto tēlu pēc saglabātajām kopijām un rakstveida liecībām, Visaugsti svētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs lūdza Svētīgākā Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Aleksija II svētību godājamā tēla atjaunošanai, lai atjaunotu Jakobštates ikonas godināšanu.

1996.gadā atvērtajā Svētā Gara klosterī saglabājies kādreiz nozaudētās ikonas kiots un divas ikonas kopijas. Vienu kopiju 1888.gadā veidojis Rīgas ikonu gleznotājs P.Zikovs. Otrās kopijas radīšanas laiks attiecināms uz XX gadsimta sākumu. Pēc tām, sekojot senai baznīcas tradīcijai, arī atjaunots Jakobštates ikonas tēls.

Vēsturē šādi gadījumi, kad pēc nozaudētajām brīnumdarošo ikonu kopijām tiek gatavotas jaunas ikonas, nav reta parādība. Arī nozaudētās Jakobštates ikonas vēsture turpinās ar brīnumainā svētuma atdzimšanu.

Latvijas Pareizticīgā Baznīca cer, ka brīnumainās ikonas godināšanas tradīcija mūsu zemē atjaunosies, bet pati Jakobštates ikona kļūs par Svētā Gara klostera atdzimšanas simbolu un kā agrāk būs klostera aizbildne un sargās pilsētu.