Atjaunotā fiziskā radība

Vēstījumā par jaunajām debesīm un jauno zemi kā svēto pilsētu Jeruzālemi (Atkl.21:1–27) un jauno Ēdeni (Atkl.22:1–5) Dievs Jānim neatklāja, kā izskatīsies atjaunotās radības ģeofiziskās dimensijas un kā tā būs raksturojama. Atklāt šīs detaļas par kosmosa un visuma kopumu nebija Dieva plānos.

Izmantojot svētās pilsētas Jeruzālemes un jaunās Ēdenes apzīmējumus un raksturojumus, Dievs atklāj Jānim bijību iedvesošu skatu uz to, kā kristieši mājos pie Viņa, Viņa svētajā klātbūtnē (Jeruzāleme), Viņa pastāvīgu rūpju un svētības ieskauti (Ēdene). Lai arī kāds būtu atjaunotās zemes fiziskais veidols, Dievs un Viņa Kristus mājos pie Viņa ļaudīm, jo tie būs Dieva vissvētākajā vieta – Viņa svētajā Jeruzālemē. Lai arī kāda būs Viņa ļaužu fiziskā dzīve un augšāmceltās miesas pieredze, Dievs bagātīgi piepildīs visas viņu vajadzības, tāpat kā Viņš to darīja Ādamam un Ievai viņu pirmajā paradīzē pirms grēkā krišanas.

Vai tad, kad Dievs sniedz šo garīgo jaunās zemes un jaunās debess raksturojumu, izmantojot kā ilustrāciju svētās pilsētas Jeruzālemes un jaunās Ēdenes tēlus, Jānim tiek dotas arī kādas norādes vai mājieni par to, kā izskatīsies atjaunotā ģeofiziskā zeme? Vai šādu norādi ir iespējams ieraudzīt (lai gan tas nav bijis šī teksta primārais nolūks) jēdziena “dzīvības koks” lietojumā (Atkl.22:14, 19; sal. Atkl.2:7) kā atsaucē uz Ēdenes dārzu? Dzīvības koka pieminējums atjaunotajā paradīzē varētu nozīmēt, ka Dieva ļaužu fiziskā ikdienas dzīve jaunajā zemē būs Dieva aprūpēta un bagātīgi apgādāta. Tas, ka ļaudis var brīvi ēst no dzīvības koka (tā, kā tas bija iespējams pirms grēkā krišanas), norāda, ka atjaunotā fiziskā zeme Dieva radošajā vadībā vienmēr spēs apmierināt ikvienu cilvēka fizisko vajadzību.

Tas, ka ar dzīvības koka un Ēdenes dārza simboliem Jānim tiek norādīts uz jauno zemi un jaunajām debesīm, varētu nozīmēt arī to, ka no jauna radītā fiziskā zeme būs līdzīga sākotnēji radītajai. Ģeofiziskā zeme tās sākotnējā formā – ar dzīvo radību un augu valsti par prieku un labumu cilvēcei (sal. 1.Moz.1:28–30) un ūdens baseiniem, kā norāda “dzīvības upes ūdens” pieminējums (Atkl.22:1), kas baro un atspirdzina augsni (1.Moz.1:9–10, 2:10), varētu būt par jaunās zemes modeli un prototipu. Saules sistēma ar sauli, mēnesi un zvaigžņu jumu tās sākotnējā, pirmatnējā formā un funkcijās varētu norādīt, ka šādi vai līdzīgi debesu ķermeņi, kas pildīs līdzīgas funkcijas, būs arī no jauna radītājās debesīs un zemē (sal. 1.Moz.1:14–18). Viss iepriekšminētais ir ietverams Dieva apliecinājumā Atkl.21:5: “Redzi, visu Es daru jaunu!” Iespējams arī tas, ka visa fiziskā zeme savā atjaunotajā veidolā kļūs par īstenu Ēdenes dārzu un ka dzīvības koks varētu būt kāda konkrēta suga, kura pārņems visu zemeslodi, – šādu ainu ir iespējams iztēloties, ja ņem vērā, ka dzīvības koks Atkl.22:2 varētu būt kopumu apzīmējošs lietvārds. Lai arī kurā jaunās zemes vietā dzīvotu Dieva ļaudis un ja arī tie apdzīvotu visu planētu, tie mājotu savā Ēdenes dārzā, kurā vienmēr augtu dzīvības koks.

Lai arī kādus minējumus mēs varētu izteikt, pamatojoties uz Bībeles tekstā apslēptiem mājieniem, Dievs tomēr nedod Jānim tiešu atbildi uz jautājumu, kādi fiziski apveidi un izskats piemitīs jaunajām debesīm un jaunajai zemei. Tomēr šī atsauce uz Ēdenes dārzu un netiešās norādes par jaunradītās zemes izskatu saskan ar Pāvila rakstīto Rom.8:18–25. Apustulis saka, ka “visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā” (Rom.8:19; sal. 8:22). Šajā gadījumā vārds “radība” attiecas uz visu, ko Dievs radījis blakus cilvēcei, respektīvi, debesu ķermeņiem, zemi, augiem un dzīvnieku valstību.* Tā kā cilvēces grēka rezultātā tagadējā radība bija pakļauta Dieva lāstam, tā ir “pakļauta iznīcībai” (Rom.8:20). Tā bija pakļauta sabrukumam un sairšanai, taču “tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību” (Rom.8:20–21). Tas ir nepārprotams biblisks apsolījums, ka tagadējā zeme, kura cieš no Dieva soda un tāpēc iznīkst (kas tiek spilgti attēlots Atklāsmes grāmatā, piemēram, Atkl.8:7–13), tiks atjaunota savā sākotnējā stāvoklī – tieši tāpat kā Dieva ļaužu miesas tiks atjaunotas augšāmcelšanā, tā ka tie iegūs miesu, kas būs līdzīga Kristus apskaidrotai miesai (Fil.3:21). Šāda tagadējās, iznīcīgās zemes atjaunošana (kā tiek mācīts Rom.8. nod.) saskan ar Atkl.21:5, kur Dievs apsola: “Redzi, visu Es daru jaunu!”**

Pati inkarnācijas teoloģija norāda, ka Kristus izpirkuma upura un Viņa paša miesas augšāmcelšanas rezultātā tie, kas ir Kristū, augšāmcelšanā tiks miesā atjaunoti saskaņā ar Dieva sākotnējo plānu un arī tagadējā zeme tiks atjaunota pirmatnējā, dievišķi ieplānotajā stāvoklī kā Dieva augšāmcelto ļaužu mājvieta. Arī Pāvils Vēstules korintiešiem 15. nodaļā netieši norāda uz šādu saistību starp Kristus augšāmcelšanos, Kristus ticīgo augšāmcelšanos un tagadējās zemes atjaunošanu. Kristus nāves un augšāmcelšanās evaņģēlijs ir pamats, uz kura balstās visa kristīgā cerība (1.Kor.15:1–8). “Miesas augšāmcelšanās” apsolījums (Apustuļu ticības apliecība) tiek pausts ar paša Kristus miesas augšāmcelšanos (1.Kor.15:12–23). Attiecībā uz šaubām, “ka neesot miroņu augšāmcelšanās” (1.Kor.15:34), apustulis veido virkni analoģiju un salīdzinājumu. Tagadējās mirstīgās miesas salīdzinājums ar kristieša augšāmcelto miesu ir analoģisks grauda salīdzinājumam ar augu, kurā šis grauds pārvēršas (1.Kor.15:36–38). Tālāk Pāvils pretstata nedzīvos debesu ķermeņus un dzīvos zemes radību ķermeņus (1.Kor.15:39–41). Viņš norāda, ka augšāmcelto cilvēku miesas un zemes un debesu ķermeņi nav no vienādas substances un tiem piemīt dažādas godības pakāpes.

Pāvils ar dzejnieka drosmi un dziļu pravietisku izpratni uzlūko visu lielisko pasaules telpu (universu) līdz ar visu dzīvību tajā, kas ilgodamās gaida to brīdi, kad Dieva dēli atklāsies visā savā patiesajā godībā.

Lai gan Raksti sniedz kristietim tik lielisku ieskatu nākamības laikā, tomēr godības pilnība mums tagad nav izprotama, jo – “ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1.Kor.2:9). Tomēr nav nekādu šaubu, ka Kristus izpirkuma upura un augšāmcelšanās rezultātā visa radība tiks atjaunota un pārvērsta pēc Dieva sākotnējās radīšanas ieceres.

** – Doma par tagadējās zemes atjaunošanu ir sastopama arī pseidoepigrāfiskajos darbos. Piemēram, 1. Ēnoha 45:4–5 teikts, ka Dievs “pārvērtīs debesis un darīs tās par gaismas svētību uz mūžīgiem laikiem” un ka Dievs “pārvērtīs zemi un darīs to par svētību”. Gan 2. Baruha 32:6, gan 3.Ezr.7:75 tiek teikts, ka Dievs sāks atjaunot radību.