Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum

Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum ir slavas dziesma Dievam par to, ka Viņš ir radījis visu dzīvo un pestījis savus ļaudis caur Jēra uzvaru. Te Deum panti tiek dziedāti dažādās vietās visā grāmatas gaitā.

Tas iesākas ar dziedājumu “Svēts, svēts, svēts” (Atkl.4:8) vīzijā par Dieva debesu godību un Jēra debesbraukšanu, kronēšanu un sēšanos pie Dieva labās rokas (Atkl.4:1–5:14). Tas noslēdzas ar Aleluja dziedājumu un vīziju par Kristus līgavu laiku beigās (Atkl.19:1–10). Te Deum veido liturģisko kontekstu, kas seko Atklāsmes grāmatas pravietiskajam vēstījumam kā atbilde – tā ir gan Dieva svēto, gan eņģeļu pulku atbilde. Tas ir Dieva pielūgšanas akts, kurā svēto un eņģeļu debesu koris, kam pievienojas arī cietēja baznīca zemes virsū, slavē un daudzina Dievu un Viņa Kristu. Veidojas pārliecinošs iespaids, ka tas ir arī svarīgākais Dieva svēto un eņģeļu darbs un uzdevums: dziedāt Viņa slavai un godam.

Te Deum koris un citas balsis apdzied Dieva svētumu (Atkl.4:8), Viņa radīšanas darbu (4:11), Viņa pestīšanu un izpirkšanu caur Jēru (Atkl.5:9–10, 12; 7:10, 14–17; 12:10–12; 19:6–8) un Viņa tiesu pār Viņa ienaidniekiem, kas ir arī baznīcas ienaidnieki (Atkl.11:17–18; 15:3–4; 16:5–7; 19:1–3). Doksoloģijas caurauž visu tekstu. Visas šīs tēmas kā dziedājumi piedien arī karojošajai baznīcai, lai gan zīmīgi, ka pantus, kuros tiek slavēta Dieva tiesa, lielākoties dzied svētie un eņģeļi debesīs un baznīca laiku beigās. Taču kopumā Atklāsmes grāmatā tiek attēlots viens varens pielūgsmes dievkalpojums, kura dalībnieki ir gan joprojām karojošie svētie uz zemes, gan godībā esošie svētie un eņģeļi. Šim dievkalpojumam piemīt pārlaicīga kvalitāte, it kā visi, kas tajā piedalās, kalpotu mūžīgā dievkalpojumā, lai kur tie atrastos šajā brīdī – joprojām uz zemes vai Debesu valstībā. Pārsteidzoša ir arī šī vispārējā dievkalpojuma vienotība: visu tā dalībnieku balsis apvienojas pilnīgā harmonijā.

Šajā varenajā dziedājumā var izšķirt ievada pantu, kuram seko vēl trīs daļas: debesu koru dziesma, baznīcas dziesma un līgavas dziesma. Turklāt vairākās vietās vēl kāda kantora balss skaidro vai apliecina Te Deum.

Ievada pants

Te Deum iesākas ar debesu kora dziedājumiem. To ievada četru spārnoto būtņu dziedātais “Svēts, svēts, svēts” (Atkl.4:8):

Svēts, svēts, svēts Kungs [vienīgais] Dievs, Visuvaldītājs,
kas bija, kas ir un kas nāk!

Tā kā tiek teikts (Atkl.4:8), ka četras spārnotās būtnes nekad nepārstāj dziedāt šo Trihagionu (Ter Sanctus), iespējams, ka tas ir piedziedājums, kurš antifoniski tiek dziedāts pirms un pēc katra no sekojošajiem pantiem vai arī nepārtraukti kā pavadījums pantiem visā Te Deum dziedājuma laikā.¹

Debesu kora dziedājumi

Ja Trihagions ir ievada piedziedājums, tad dziedājuma galvenā daļa iesākas ar pirmo pantu, kuru dzied divdesmit četri vecajie, kuri sēž ap Dieva debesu goda krēslu (4:11). Šajā pantā Dievs tiek slavēts kā Radītājs:

Tu Kungs, mūsu Dievs,
Tu esi cienīgs saņemt [visu] slavu, godu un spēku,
jo Tu esi radījis visas lietas,
ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.

Kad Jērs sēžas goda krēslā pēc tam, kad Viņš ir saņēmis tīstokli ar septiņiem zīmogiem, divdesmit četri vecajie (iespējams, arī četras spārnotās būtnes) dzied nākamo pantu, kurā tie slavē un godina Jēru kā Dieva ļaužu Pestītāju (Atkl.5:9–10). Tas tiek saukts par “jaunu dziesmu” (Atkl.5:9), jo šis pants (Atkl.5:9–10) un arī sekojošie (Atkl.5:12, 13) tika pirmo reizi dziedāti, Kristum uzbraucot debesīs, tādējādi tika pievienoti pirmajam pantam (Atkl.4:11) kā turpinājums:

Tu esi cienīgs ņemt tīstokli un atvērt tā zīmogus,
jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm
cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām
un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par valstību un priesteriem,
kas valda pār visu zemi.

Tad arī eņģeļu pulki ar savu pantu turpina jauno dziesmu, slavēdami Jēru un Viņa pestīšanas veikumu (Atkl.5:12):

Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts,
ņemt [visu] spēku, bagātību, gudrību,
stiprumu, godu, slavu un svētību.

Un, visbeidzot, visa radība pievienojas debesu koriem, slavējot Dievu un Jēru (Atkl.5:13):

Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram,
lai ir [visa] svētība, gods, slava un vara
mūžu mūžos!

Tad četras spārnotās būtnes saka “Āmen” (Atkl.5:14). Tās nepārtraukti dzied vai saka “Āmen”, tādējādi norādot, ka, līdzīgi kā Trihagions ir ievada piedziedājums, ar kuru tiek iesākti pantu dziedājumi, tā arī “Āmen” noslēdz katru no tiem.

Baznīcas dziedājums

Laikā, kad Jānim pakāpeniski atklājas Atklāsmes grāmatas pravietiskais vēstījums, turpinās arī Te Deum. Kad Jērs atver septiņus tīstokļa zīmogus un parāda Jānim pirmo vīziju par notikumiem zemes virsū (Atkl.6:1–8:5), starp visām redzamajām ciešanām Jānis skata arī triumfējušo baznīcu, kura, baltās drānās tērpta, atrodas Dieva goda krēsla priekšā. Jānis dzird baznīcu dziedam vēl vienu pantu (Atkl.7:10):

[Visa] pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram!

Tad eņģeļi debesīs ar nākamo pantu turpina triumfējušās baznīcas dziedājumu (Atkl.7:12):

Āmen, [visa] teikšana un slava, gudrība
un pateicība, gods, vara un spēks
mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!

Lai gan šie divi panti, kurus dzied triumfējusī baznīca un eņģeļi, tiek dziedāti debesīs, tomēr tie ir mierinājums un iedvesma Jānim un baznīcai tās ciešanās zemes virsū. Varētu teikt, ka, raugoties debesīs, arī viņi ticībā un ilgās pievienojas šiem pantiem.

Otrajā vīzijā par notikumiem uz zemes (Atkl.8:6–11:19), kad septītais eņģelis pūš savu bazūni, tādējādi ievadot pirmo pasaules gala ainu, divdesmit četri vecajie visu Dieva ļaužu vārdā turpina dziedājumu ar vēl vienu pantu – tajā tiek slavēta Dieva tiesa (Atkl.11:17–18):

Mēs Tev pateicamies, Jahve [vienīgais] Dievs, Visvarenais,
kas esi un kas biji,
Tu esi ņēmis Savu lielo spēku
un valdi!
Tautas iedegās dusmās;
tad nāca Tava dusmība
un tā stunda, kur tiesās mirušos
un kur algu saņems Tavi kalpi pravieši
un svētie un visi, kas Tavu Vārdu bīstas,
mazie un lielie,
un samaitāšanu tie, kas zemi samaitā.

Pēdējais baznīcas dziedājuma pants tiek dziedāts trešās vīzijas, kas stāsta par notikumiem zemes virsū (Atkl.15:1–16:21), iesākumā – kā daļa no šīs vīzijas ievada. To dzied karojošā baznīca, kura piedalās cīņā pret zvēru. Lai arī ciešot sakāvi, tā tomēr uzvar Šī dziesma tiek saukta par “Mozus dziesmu un Jēra dziesmu”, un tajā tiek slavēta Dieva taisnība, kad Viņš tiesā savus ienaidniekus un baznīcas ienaidniekus, atmaksājot par savu ļaužu ciešanām (Atkl.15:3–4).

Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi,
Kungs [Vienīgais] Dievs, Visuvaldītāj;
taisni un patiesi Tavi ceļi,
tautu Ķēniņ!
Kas nebītos, ak, Kungs,
un neslavētu Tavu Vārdu?
Jo Tu vien esi svēts;
visas tautas nāks Tavā priekšā
un Tevi pielūgs,
jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.

Līgavas dziedājums

Pēdējā Te Deum daļa ir Jēra līgavas dziesma, kad Tas Kungs pieņem viņu laiku beigās (Atkl.19:1–10). To dzied liels pulks debesīs, un tajā tiek slavēta tiesa pār netikli, kā arī līgavas un Jēra kāzu mielasts. Tas ir Aleluja dziedājums, kas ir arī Te Deum kulminācija un noslēgums (Atkl.19:1–4, 6–8). Aleluja dziedājuma pirmā daļa ir lasāma Atkl.19:1–3:

Aleluja!
[Visa] Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam:
jo Viņa tiesas ir patiesas un taisnas.
Viņš ir tiesājis lielo netikli,
kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību,
viņš atprasījis no viņas rokas Savu kalpu asinis.
Tie sauca vēlreiz:
Aleluja!
Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos.

Šajā Aleluja dziedājuma vietā (Atkl.19:4) divdesmit četri vecajie un četras dzīvās, spārnotās būtnes pielūdz Dievu, sakot trešo “Aleluja”:

Āmen, aleluja!

Tālāk Aleluja kora dziedājums turpinās un noslēdzas ar pantu, kurā tiek godināta Jēra līgava (Alt.19:6–8):

Aleluja!
Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs!
Priecāsimies, gavilēsim un tā dosim Viņam godu
jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies.
Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.
Proti, audekls ir svēto taisnības darbi!

Citu balsu dziedātās piebildes

Visā Te Deum gaitā ir vairākas vietas, kurās vēl viena balss – vecaja vai eņģeļa, vai Dieva vārdā runājoša balss – pavada Te Deum pantus. Iespējams, ka šī balss attiecas pret Te Deum līdzīgi kā kantora balss, kurš dzied solo pamīšus ar kori, lai paskaidrotu pantos dziedāto. Liturģiskā kontekstā šīm citām balsīm ir līdzīgs uzdevums kā teicējam, proti, – virzīt vēstījumu.

Atkl.7:14–17 viens no divdesmit četriem vecajiem skaidro Jānim, kas ir šis lielais pulks debesīs, kurš ir tērpts baltās drānās un dzied Te Deum:

Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām
un savas drēbes mazgājuši
un tās balinājuši Jēra asinīs.
Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā
un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī,
un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem.
Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps,
ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs,
jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs
un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem,
un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.

Atkl 11:15, kad septītais eņģelis pūta savu bazūni, “stipras balsis atskanēja debesīs”, ievadot divdesmit četru vecajo dziedāto pantu, kurā tie slavēja Dieva tiesu:²

Kosmosa valstība ir nākusi rokā mūsu Kungam
un Viņa Kristum,
un Viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.

Atkl.12:10–12 varena balss no debesīm skaidro, kāpēc baznīca ir tik priecīga, dziedot savu Te Deum daļu:

Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu
Dieva spēks un valstība un
Viņa Kristus vara,
jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs,
kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.
Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm
un ar savas liecības vārdu
un nav turējušies pie savas dzīvības pat nāves priekšā.
Tādēļ priecājieties, debesis
un kas tur mājo!
Vai! zemei un jūrai!
Jo velns nonācis pie jums
lielās dusmās,
zinādams, ka tam maz laika atlicis.

Atkl.16:5–7 “eņģelis, kas valda pār ūdeņiem”, apliecina pēdējo baznīcas dziedājuma daļu (Atkl.15:3–4), kurā tā ir slavējusi Dieva taisnību un viņa spriesto sodu.

Taisns Tu esi, Svētais, kas Tu esi un biji,
ka Tu spriedi tādu tiesu;
jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis,
tāpēc Tu tos dzirdīji ar asinīm,
viņi to ir pelnījuši.

Tad, vēlreiz apliecinot teikto, vēl kāda balss debesu altārī saka:

Tiešām, Kungs [Vienīgais] Dievs, Visuvaldītāj,
patiesas un taisnas ir Tavas tiesas.

---

1 – Grieķu teksta pirmā rinda ir gandrīz burtisks citāts no LXX Jes.6:3 – četrām spārnotajām būtnēm, kuras dzied ievada piedziedājuma daļu, katrai ir seši spārni, tāpat kā serafiem, kas dzied Jes.6:3. Dievišķie tituli pirmajā rindā gandrīz pilnībā saskan ar tiem, kas lasāmi LXX Am.3:13. LXX vārds צְּבָאוֹת (pulku) bieži tiek tulkots ar παντοκράτωρ ‘Visuvaldītājs’ tad, kad šis vārds pieder pie dievišķā titula. “Visuvaldītājs” pirmās rindas beigās pirmo reizi tiek minēts Atkl.1:8. Ievada piedziedājuma visa otrā rinda ir Dieva tituls, tas ar nelielām izmaiņām tiek atkārtots visā Atklāsmes grāmatas vēstījumā (Atkl.1:4, 8; 4:8; 11:17; 16:15).

2 – Tā kā tā nav viena balss, bet vairākas, tad to dziedājums varētu būt arī Te Deum pants. Taču Atkl.11:15 tiek pieskaitīts pie kantoram līdzīgajām balsīm (atšķirīgām no paša Te Deum kora) tāpēc, ka to dziedājums ievada divdesmit četru vecajo dziedāto slavēšanas pantu (Atkl.11:17–18), kas reizē ir arī atbilde uz kantoram līdzīgo balsu pasludinājumu.