Augsburgas ticības apliecības priekšvārds

Neuzvaramais valdniek, augstais ķeizar, visžēlīgais kungs, Kārli V!

Jūsu ķeizariskā majestāte ir izziņojusi valsts reihstāgu Augsburgā, lai spriestu par aizsardzību pret turkiem, visbriesmīgākajiem mūžsenajiem kristiešu vārda un ticības ienaidniekiem, kā varētu viņu trakošanai sekmīgi pretoties ar stingriem un ilgstošiem militāriem pasākumiem, tāpat arī – lai spriestu par nesaskaņām mūsu svētās, kristīgās ticības jautājumos. Lai ar šiem ticības jautājumiem saistītos dažādo partiju viedokļus un izteikumus varētu savā starpā mīlestībā, lēnprātībā un laipnībā abpusēji uzklausīt, apdomāt un apspriest, lai pēc tam, kad novērsts un izlabots tas, ko abas puses savos rakstos aprakstījušas un sapratušas atšķirīgi, šos [mācības artikulus] labi pamatotu un atgrieztu pie vienas vienkāršas patiesības un kristīgas vienprātības, lai mēs turpmāk varētu aptvert, paturēt un atbalstīt patieso ticību, un – tā kā mēs visi esam pakļauti vienam Kristum un cīnāmies Viņa vadībā – lai mēs varētu dzīvot vienā kristīgā baznīcā vienotībā un vienprātībā.

Tā kā mēs, kūrfirsts un firsti, kas nobeigumā parakstījušies, esam aicināti līdz ar citiem firstiem un valsts pārvaldes kārtām, kas mums pievienojušies, uz izsludināto Reihstāgu, tad, paklausīgi sekodami ķeizara pavēlei, esam ieradušies Augsburgā agrāk un bez lielīšanās gribam sacīt: mēs esam šeit ieradušies kā vieni no pirmajiem.

Tā kā ķeizariskā majestāte kūrfirstiem, firstiem un citām pārvaldes kārtām jau šeit, Augsburgā, pašā tikšanās sākumā citu apskatāmo jautājumu vidū bijāt noteikusi, ka ikvienai valsts pārvaldes kārtai, pakļaujoties ķeizara rīkojumam, ir jāizklāsta un jāiesniedz vācu un latīņu valodā savi ieskati un domas, tad, pēc trešdien notikušās apspriedes, Jūsu ķeizariskajai majestātei tika dota atbilde, ka mēs no savas puses piektdienā iesniegsim mūsu ticības apliecības artikulus.

Tāpēc mēs, paklausīdami Jūsu ķeizariskas majestātes gribai, šajā ticības jautājuma iesniedzam mūsu mācītāju un arī mūsu pašu ticības apliecību, lai parādītu, kāda ir Svēto Rakstu un skaidrā Dieva vārda mācība, ko viņi ir mācījuši un sludinājuši mūsu zemju, firstu pārvaldījumu, muižu, pilsētu un novadu draudzēs.

Tātad, ja saskaņā ar minēto ķeizariskās majestātes pavēli arī citi kūrfirsti, firsti un valsts pārvaldes kārtas būs šajā ticības lietā iesniegušas savus ieskatus latīņu un vācu valodā, tad arī mēs, Jūsu ķeizariskās majestātes, mūsu visžēlīgā kunga klātbūtnē, esam gatavi draudzīgi apspriesties ar šiem augstiem kungiem, mūsu draugiem un valdošajām kārtām par lietderīgiem un pieņemamiem līdzekļiem, lai, cik vien godīgi iespējams, vienotos un šādā veidā lietu starp abām pusēm nokārtotu saskaņā ar abpusēji iesniegtiem rakstiem: samierinoši, bez naidīgas spriedzes, ar Dieva palīdzību izlīdzināt strīdu, lai mēs atgrieztos pie vienas patiesas, vienprātīgas ticības, jo, kā visi esam pakļauti un cīnāmies viena Kristus vadībā, tā arī mums vajag apliecināt vienu Kristu, lai saskaņā ar Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles galveno domu visi tiktu vadīti pie Dieva patiesības. To mēs izlūdzamies Dievam ar viskvēlākajām lūgšanām.

Taču – kas attiecas uz pārējiem kūrfirstiem, firstiem un augstmaņiem, kuri pārstāv pretējo pusi – ja šī lieta pēc Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles, tas ir, ar abpusēju rakstu iesniegšanu un lēnprātīgu izskatīšanu nevirzītos uz priekšu un negūtu nekādus pa-nākumus, tad mēs vismaz tomēr atstāsim skaidru liecību par to, ka mēs nekādā veidā neesam novirzījušies tajās lietās, kas varētu sekmēt kristīgu vienprātību (ko varētu panākt ar Dievu un labu sirdsapziņu).

Kā Jūsu ķeizariskā majestāte, tā arī pārējie kūrfirsti, valsts pārvaldes kārtas un katrs, kas patiesi mīl kristīgo ticību un ir dedzīgi tai pieķēries, un katrs, kas šo lietu godprātīgi uzklausīs, no šīs mūsu un mūsu sekotāju ticības apliecības laipni varēs saprast un ar cie-ņu atzīt mūsu centienus.

Jūsu ķeizariskā majestāte daudzkārt un arī Špeieras reihstāgā, kas notika 1526. tā Kunga žēlastības gadā, esot laipni izziņojusi kūrfirstiem, firstiem un valsts pārvaldes kārtām un ar rakstisku Jūsu ķeizarisko pavēli noteikusi valsts vārdā izsludināt un lasīt vi-siem priekšā, proti, ka Jūsu ķeizariskā majestāte šajā ticības jautājumā zināmu iemeslu dēļ, kuri toreiz tika minēti, nevēlas neko nedz izspriest nedz noteikt, bet vēlas vienīgi pamudināt Romas pavestu sasaukt baznīcas koncilu.

Šis jautājums publiski tika paskaidrots pirms gada pēdējā reihstāgā Špeierā.

Tur Jūsu ķeizariskā majestāte ar Ferdinanda kungu, Bohēmijas un Ungārijas ķēniņu, mūsu draugu un laipno kungu, un pēc tam ar sarunu vadītāju un ķeizara pilnvarotajiem citu jautājumu vidū saskaņā ar norīkojumu lika pavēstīt, ko Jūsu ķeizariskā majestāte apdomājusi un izlēmusi līdz ar Jūsu ķeizariskās majestātes valdības vietnieku, priekšsēdētāju un ķeizariskās valdības padomniekiem un sūtņiem no citām valsts pārvaldes kārtām, kas bija ieradušās Rēgensburgā uz apspriedi par vispārēja koncila sasaukšanu, vēlējās, lai Jūsu ķeizariskā majestāte arī atzīst par derīgu sasaukt šādu koncilu.

Tā kā par tām lietām, kas toreiz tika pārrunātas Jūsu ķeizariskās majestātes un Romas pāvesta starpā, tika gandrīz panākta vienošanās un kristīga vienprātība, tad Jūsu ķeizariskā majestāte nešauboties, ka Romas pāvests būs pierunājams vispārēja koncila noturēšanai. Tāpēc Jūsu ķeizariskā majestāte laipni apliecināja gatavību gādāt, lai Romas pāvests piekristu visdrīzākajā laikā, nosūtot attiecīgās vēstules, sasaukt tādu koncilu.

Ja nu tā notiktu, ka ticības dēļ šīs nesaskaņas starp mums un otru pusi netiktu draudzīgi nokārtotas, tad mēs Jūsu ķeizariskās majestātes priekšā šeit visā pazemībā piedāvājam , līdztekus tam, ko esam jau piedāvājuši, aizstāvēt savu mācību tādā kristīgā un brīvā vispārējā koncilā, kura sasaukšanas vajadzību visos reihstāgos, kādi vien ir notikuši Jūsu ķeizariskās majestātes valdības gados, kūrfirsti, firsti un valsts pārvaldes kārtas ar visnopietnākajiem apsvērumiem vienmēr lielā vienprātībā ir vēlējušies.

Mēs arī jau agrāk esam pieklājīgā veidā un tiesiskā formā lūguši pēc šāda koncila un vienlaikus arī palīdzību Jūsu ķeizariskajai majestātei par šo tik lielo un svarīgo jautājumu.

Šo Jūsu ķeizariskās majestātes un koncila piesaukšanu mēs arī vēl tagad uzturam spēkā un nedz gribam, nedz varam atkāpties, kā arī padoties kādai iespaidošanai, izņemot gadījumu, ja vien nesenā ķeizara aicinājuma pamudinājuma garā, mūsu lieta draudzīgi un mīlestībā tiktu izlemta, nokārtota un novesta līdz kristīgai vienprātībai.

To mēs šeit svinīgi un publiski apliecinām.

Augsburgas ticības apliecības priekšvārda EPILOGS

Šie ir galvenie artikuli, par kuriem, šķiet, ir nesaskaņas. Kaut gan noteikti vēl varētu runāt par vairākām aplamām ieražām, tomēr, lai izvairītos no pārāk gara un plaša izklāsta, mēs esam pateikuši tikai pašu svarīgāko. Pamatojoties tajā, var viegli izspriest pārējās lietas.

Lielas žēlabas ir atskanējušas par grēku atlaidēm, svētceļojumiem un ekskomunikāciju. Draudzes dažādos veidos ir cietušas no indulģenču jeb grēkatlaižu tirgoņiem. Bezgalīga cīnīšanās ir bijusi starp mācītājiem un mūkiem par draudzes tiesībām, grēksūdzēm, apbedīšanām, ārkārtējiem gadījumiem un neskaitāmām citām lietām.

Šāda veida jautājumus mēs neesam minējuši tādēļ, lai galvenā lieta, īsi izklāstīta, būtu vieglāk saprotama.

Šeit arī nekas nav teikts vai izdarīti secinājumi, lai kādu apvainotu.

Ir minētas tikai tās lietas, par kurām, mūsuprāt, bija nepieciešams runāt, lai kļūtu skaidrs, ka ne mācībā, ne ceremonijās pie mums nekas nav pieņemts ne pret Rakstiem, ne katolisko baznīcu. Tādējādi ir nepārprotami redzams, ka mēs esam bijuši ļoti uzmanīgi, lai mūsu draudzēs neieviestos jaunas un bezdievīgas mācības.

Saskaņā ar ķeizariskās majestātes pavēli, mēs vēlamies nodot jūsu rokās šos iepriekš minētos artikulus, lai mūsu ticības apliecība parādītos atklātībā un lai ļaudis varētu redzēt mūsu teologu mācības kopsavilkumu.

Ja ir vēl kas tāds, ko kāds vēlētos šajā ticības apliecībā minēt, tad esam gatavi, ja Dievs vēlēs, sniegt plašāku ieskatu par to saistībā ar Svētajiem Rakstiem.

Jūsu Ķeizariskās Majestātes uzticamie pavalstnieki:

Johans, Saksijas hercogs un kūrfirsts,
Georgs, Brandenburgas markgrāfs,
Ernests, Lineburgas hercogs,
Filips, Hesenes landgrāfs,
Johans Frīdrihs, Saksijas hercogs,
Francisks, Lineburgas hercogs,
Volfgangs, Anhaltes firsts,
Nirnbergas maģistrs un maģistrāts,
Reitlingenas maģistrāts.