« Tēzes | Divdesmit trešais vakara priekšlasījums » Ir pagājuši kādi simt divdesmit gadi, kopš tā sauktajā Vācijas protestantu baznīcā dominē racionālisms. Tas ir bijis... Lasīt tālāk
Karls F. V. Valters
« Tēzes | Divdesmit otrais vakara priekšlasījums » Svarīgākais no daudzajiem baznīcas kalpa uzdevumiem un amata pienākumiem ir sludināšana. Tā kā sprediķi nav aizstājami ne... Lasīt tālāk
« Tēzes | Divdesmit pirmais vakara priekšlasījums » Mani draugi, to, ka tagad ir vairāk ticīgu teologu nekā pirms kādiem piecdesmit gadiem, kas ir manas... Lasīt tālāk
« Tēzes | Divdesmitais vakara priekšlasījums » Mani draugi! Kad neticīgie aplūko kristīgo ticību un dzird, ka cilvēka pestīšanā viss atkarīgs no ticības, viņiem tas... Lasīt tālāk
« Tēzes | Deviņpadsmitais vakara priekšlasījums » Mani draugi, kad kādam luteriskam teoloģijas kandidātam piešķir vietu, kur viņam jāveic luteriska mācītāja pienākumi, šai vietai jākļūst... Lasīt tālāk
« Tēzes | Astoņpadsmitais vakara priekšlasījums » Viena no vissvarīgākajām doktrinālajām atšķirībām, kādas 18.gs. pirmajā pusē pastāvēja starp tā sauktajiem piētistiem un ortodoksistiem, bija šāda:... Lasīt tālāk
« Tēzes | Septiņpadsmitais vakara priekšlasījums » Iedomāsimies uz nāvi notiesātu cietumnieku, kurš ir dzirdējis, ka viņš ir apžēlots, bet nevar būt drošs par to,... Lasīt tālāk
« Tēzes | Sešpadsmitais vakara priekšlasījums » Mani dārgie draugi! 1529. gadā Hesenes landgrāfs Filips Marburgā sarīkoja pārrunas (Colloquium), kurās piedalījās gan Luters, gan Cvinglijs... Lasīt tālāk
« Tēzes | Piecpadsmitais vakara priekšlasījums » Neviena no evaņģēliski luteriskās baznīcas mācībām reformātiem nešķiet vairāk piedauzīga kā tā, ka Dieva žēlastība, grēku piedošana, taisnošana... Lasīt tālāk
« Tēzes | Četrpadsmitais vakara priekšlasījums » Mīļie draugi mūsu Kungā! Kā zināms, pāvesta ļaudis māca, ka pat krietnie, dievbijīgie cilvēki, kad tie nomirst, nenokļūst... Lasīt tālāk