Mūsu Kungs nav pilnvarojis izlemt ticības un baznīcas politikas jautājumus nedz atsevišķas personas (pāvestus, valdniekus, prezidentus), nedz kādus kolektīvus orgānus (baznīcu koncilus, sinodes, mācītāju konferences,... Lasīt tālāk
Dr. Dž. Teodors Millers
Termins kalpošanas amats gan Rakstos, gan Baznīcā tiek lietots šaurākā un plašākā nozīmē. Vispārīgā nozīmē tas attiecas uz jebkuru Evaņģēlija pasludināšanas vai sakramentu pārvaldīšanas veidu,... Lasīt tālāk
Pats par sevī saprotams, ka publiskā kalpošana (mācītāja amats) netiek pretstatīta visu ticīgo vispārējai kalpošanai (garīgajai priesterībai), kuriem kā garīgiem priesteriem ir pienākums sludināt Evaņģēliju... Lasīt tālāk
Publiskais kalpošanas amats ir dievišķs iestādījums.... Lasīt tālāk
Lai arī publiskā kalpošana (mācītāja amats), kurš mācītājiem tiek piešķirts ar draudzes starpniecību, ir dievišķs iestādījums, tā nav absolūti nepieciešama; jo visi ticīgie, būdami garīgi... Lasīt tālāk
Runājot par šāda aicinājuma nepieciešamību, Augsburgas ticības apliecība pasludina: “Nevienam baznīcā nav atļauts publiski (atklāti, oficiāli) mācīt un sakramentus pārvaldīt, kā tikai pēc iedibinātās kārtības... Lasīt tālāk
Aicinātu mācītāju ordinēšana nav dievišķs iestādījums jeb pavēle, bet gan baznīcas rituāls, jo, lai arī tas ir minēts Ap.d.14:23, Rakstos tas nav pavēlēts. Tādēļ ordināciju... Lasīt tālāk
Tā kā mācītāja amats ir Dieva Vārda sludināšanas amats (Kalpošana ar Vārdu un Sakramentiem, žēlastības līdzekļu amats, atslēgu vara.), tad ticīgajiem ir jāpakļaujas savam mācītājam... Lasīt tālāk
Savos Rakstos Luters laiku pa laikam atkal un atkal atgriežas pie domas, ka publiskais kalpošanas amats ir augstākais baznīcas amats. Taču viņš arī paskaidro, kādēļ... Lasīt tālāk
Mūsu dogmatiķi ir apskatījuši mācību par mūžīgo izredzētību dažādās savu dogmatisko sistēmu vietās (saistībā ar mācību par dievišķo žēlastību – Kvenštets, Hollacs; saistībā ar mācību... Lasīt tālāk