Bauslības trīs pielietojumi

Luteriskajā Baznīcā bieži tiek runāts par “Bauslības trīs pielietojumiem”, citiem vārdiem sakot, Dievs lieto Bauslības pasludinājumu trīs dažādos veidos.

Pirmais Bauslības pielietojums ir “sociāls”. Tā jēga ir Dieva gribas pasludināšana par likumu un atskaites punktu visiem cilvēkiem, lai savaldītu ļaunos un nodrošinātu sabiedrībā taisnīgumu un drošību.

Otrais Bauslības pielietojums ir “pedagoģisks”, t. i., Bauslība darbojas kā “mūsu audzinātāja”. (Gal.3:24) Ar Bauslības vēsts palīdzību Dievs parāda mums mūsu grēku, aptur mūsu protestus un pārliecina mūs, ka esam pazuduši. “Mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslibas, tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainiga Dieva priekšā.” (Rom.3:19) “Jo ar bauslibas darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā.” (Rom.3:20; 4:15; Gal.2:19-20)

Par pirmo un otro Bauslības pielietojumu Luters saka:

Bauslība ir Dieva dota, galvenokārt lai savaldītu grēcinieku ar brīdinājumiem un bailēm no soda, ar žēlastības un visa laba solījumiem un piedāvājumiem. Taču ļaunuma dēļ, ko grēks rada cilvēkos, tas viss slikti beidzas. Daži tādēļ ir kļuvuši vēl ļaunāki un naidīgi izturas pret Bauslibu, tāpēc ka tā aizliedz viņiem darīt to, ko viņi vēlas, un pavēl darīt to, ko viņi nevēlas, tie ir rupji, ļauni cilvēki, kas izmanto katru izdevību, lai darītu ļaunu. Citi ir akli un augstprātīgi. Viņi iedomājas, ka paši savā spēkā var ievērot Bauslību. Tie ir liekuļi un viltus svētuli. Taču Bauslības vissvarīgākais uzdevums ir atklāt iedzimto grēku un tā sekas un ļaut cilvēcei saprast, cik neiedomājami zemu tā ir kritusi. Bauslībai ir jāparāda cilvēcei, ka tā dzīvo bezdievigi, nerēķinoties ar Dievu un pielūdzot elkus. Tam cilvēce neticētu, ja Bauslība to neatklātu. Tad tā izbīstas, zaudē drosmi, krīt izmisumā, nezina, ko ar sevi iesākt, sāk izjust Dievu kā ienaidnieku, kurnēt pret Viņu utt. Vēstulē romiešiem teikts: “Jo bauslibai seko dusmiba..” (Rom.4:15) “Bet bausliba ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos.” (Rom.5:20)

Trešais Bauslības pielietojums – būt par ceļvedi tiem, kas ir atraduši mieru ar Dievu ticībā Jēzum Kristum. Kamēr cilvēks nepazīst Dievu caur ticību, viņš nejautā pēc Dieva gribas, bet vēlas piepildīt savējo. Taču, kad Viņš ir atzinis savu grēcīgumu un pazušanu un atradis mieru ar Dievu, balstoties uz Jēzus nopelnu un nepelnito Dieva žēlastību, tikai tad viņš sāk nopietni jautāt pēc Dieva gribas savā dzīvē. Tad Bauslība kalpo vienigi kā ceļvedis. Kristietim Dieva baušļi un pavēles ir sevišķi nepieciešami divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņam jāzina Dieva pavēles, lai zinātu, ko Dievs no tā sagaida. Citādi, sekojot savai cilvēcīgajai dabai, viņš labprāt pieķeras darbiem, kas, viņaprāt, ir Dievam patīkami (piemēram, mūku kārta un dažādi citi pašsodīšanas un askētisma veidi, kurus Dievs nekad nav prasījis). Dieva likuma prasības – īpaši desmit baušļi un mīlestības bauslis (Mt.22:36-37) – parāda, ko Dievs no viņa sagaida. Otrkārt, kristietim ir nepieciešami likuma norādījumi kā pastāvīgs “audzinātājs ticibā”. Tātad arvien no jauna jāatgādina, ka cilvēks pats par sevi ir pazudis un ka viņam nepieciešams Jēzus.