Baznīca ir šķirta no valsts
Luters skaidri apliecināja Bībeles mācību par divām valstībām: Dievam ir divas valstības – garīgā un pasaulīgā. Garīgajā valda kristieši Baznīcā ar Dieva vārdu, bet pasaulīgā ir sabiedrība ar valdību un likumiem.
Luters uzvēra nepieciešamību nošķirt šīs divas valstības vienu no otras. Kristīgās draudzes un tās pastāvēšanas jautājumos Luters vērsās pie firstiem, nevis kā pie laicīgās valdības pārstāvjiem, bet kā pie labiem draudzes locekļiem (praecipuae membrae ecclesiae).
Baznīcas un valsts šķirtība ir pamatota Kristus vārdos: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” [Mt.22:21]
Gan baznīcas, gan valsts interesēs ir palikt atšķirtām vienai no otras.
Cilvēki vēsturisku iemelsu dēļ valstīs ar valsts baznīcu [piemēram, Rietumeiropā] par šo jautājumu spriež sentimentāli. Tomēr pāri visam ir jāņem vērā Bībeles mācība, kā arī fakts, ka valsts vara pievienoja sev baznīcu pretēji reformācijas principiem un reformācijai. Tagad nebūtu slikti noskaidrot šo jautājumu, iedziļinoties Bībelē, īpaši Jaunajā Derībā.
Neskatoties uz to, kādu mērķu (labu vai ļaunu) vadīti kādi politiķi vai politiskās partijas cīnās par valsts un baznīcās nošķiršanu, šīs ieceres realizācija ne mazākā mērā nekaitēs patiesai Dieva Baznīcai, bet gan laika gaitā kļūs par Evaņģēlija uzvaru. Šī brīža valsts un baznīcas saistība daudziem traucē saskatīt patieso garīgo stāvokli, kāds valda Vakareiropā. Rezultātā šīs atziņas trūkums kavē pareizu un efektīvu lēmumu pieņemšanu dvēseļu pestīšanai un apmācībai kristīgajā ticībā. Bieži pati problēma nemaz netiek apjēgta.
Tiem, kas baidās, ka baznīcas un valsts šķiršana būs trieciens kristīgai ticībai, der labi padomāt, ka daudz kristieši būtu pateicīgi Dievam par šādu nošķiršanu. Patiesībā, tādās valstīs kā ASV, kur baznīca ir šķirta no valsts, tas ir bijis par svētību konfesionāli luteriskajām baznīcām, kas ir mazākums.
Baznīcas un valsts šķirtība nāk par labu kā baznīcai, tā valstij.
Teikšu, ka, jā – baznīcai ir jābūt atsevišķi no visiem politiskajiem procesiem Valstī, taču reizē jābūt dominējošajai, jo tomēr bez Dieva vārda politika nespēj pastāvēt. Te varētu turpināt par to, kas Eiropā pašlaik notiek, taču neizplūdīšu garos “palagos”.
Kā varat tikt atbrīvoti no verdzības nepieņemot to, ko sūta Dievs? Varbūt varat sauli savā rokā noturēt un jums visas lietas ir zināmas?
Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekš- un ārpusē, AIZZĪMOGOTU SEPTIŅIEM ZĪMOGIEM. Es redzēju varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?” Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā NESPĒJA ATVĒRT grāmatu un tanī ieskatīties. Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties. Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.” Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli. Viņš nāca un saņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā. Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām (Atklāsmes 5:1-9)
Kas ir tie kuri pārdod to, ko Jēzus deva bez maksas? Arī tikai citāts: Pasaules ķēniņi dzīvojuši ar viņu netiklībā, un zemes iedzīvotāji apreibinājušies ar viņas netiklības vīnu.” Un viņš garā aiznesa mani tuksnesī. Tur es redzēju sievu sēžam uz sarkana zvēra, kas bija pilns zaimu vārdu; tam bija septiņas galvas un desmit ragi. Sieva bija tērpta purpurā un sarkanā audumā, greznojusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm; tai rokā bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem. Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte. Es redzēju: sieva bija piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm. Viņu redzēdams, es varen izbrīnījos. (Atklāsmes 17:2-6).
Arābu valodā (عاهرة) = prostitūta!!!