Baznīca ir svēto sadraudze
To mēs apliecinām apustuliskajā ticības apliecībā:
“Es ticu vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi.”
Kā cilvēki var par šādas sadraudzes dalībniekiem? Bez Dieva vārda un Viņa• sakramentiem tas nav iespējams.
Par to teikts Augsburgas ticības apliecībā:
“Baznīca ir svēto kopība, kurā tiek pareizi sludināts Evaņģēlijs un pareizi izdalīti sakramenti.”
Kopš tā laika, kad mūsu Kungs Jēzus Kristus staigāja ļaužu vidū šai pasaulē, ir nolikts tā, ka Viņš vada savu Baznīcu un tas notiek daļēji ar Viņa cilvēku palīdzību un daļēji caur Viņa vārdu un Garu, bet tas nenozīmē, ka ir divi vadības veidi. Ir tikai viens veids caur tiem, cilvēkiem, kuru pienākumos ietilpst Kristus Baznīcas darbības – turpināšana, ko nevar darīt citādāk, kā vienīgi sludinot Dieva vārdu un izdalot sakramentus.
Tādā veidā kļūst skaidrs, kurš ir piederīgs Kristus Baznīcai. Tie ir cilvēki, kuri ir pieņemti baznīcā ar Kristības sakramentu, un kuriem ir dzīva ticība uz Jēzu Kristu kā mūsu Kungu un Pestītāju. Ticība Jēzum Kristum vienmēr iekļauj sevī arī ticību Dievam kā mūsu Radītājam un Tēvam, un ticību Svētajam Garam kā mūsu svētdarītājam. Tas atspoguļots ari apustuliskajā ticības apliecībā.
Mācība par Baznīcu ir nepārprotami saistīta ar pestījošo ticību uz Tēvu, Dēlu un uz Svēto Garu. Tāpēc arī te nav runa tikai par kādu domāšanas vai zināšanu veidu; tā ir ticība kas pamatojas Dieva dotajā apsolījumā un darbojas caur Jēzu Kristu, saņemot žēlastību caur Viņa ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
Vienīgi ticībā Kristum ir iespējams būt par Kristīgās Baznīcas locekli. Nepietiek būt par kādas draudzes locekli, ne arī ārēji piedalīties sakramentos, vai arī būt saistītam ar citiem cilvēkiem kādā noteiktā konfesijā. Nepietiek būt saistītam ar Baznīcu tikai pasaulīgās attiecībās. Vienīgi personīga ticība Jēzum Kristum kā vienīgajam Pestītājam un Kungam ir tas faktors, kas nosaka to, vai kāds cilvēks pieder Viņa Baznīcai vai nē.
Ieskaties