Baznīcas tālākie raksturojumi
Baznīca ir viena, tikai viena visā pasaulē. Tā kā Dievs ir vienīgais patiesais Dievs (Jņ.17:3) un. Jēzus Kristus ir vienīgais Pestītājs (Ap.d.4:12), var būt tikai viena Baznīca.
Svētie Raksti ļoti skaidri pasaka par mūsu Kungu Jēzu Kristu, ka “Viņš ir savas miesas, proti, draudzes galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais” (Kol.1:18). Svētie Raksti arī paskaidro, ko tas nozīmē: “Viena miesa, viens Gars, [..] Viens Kungs, viena ticība, viena Kristība; viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem, iekš visiem” (Ef.4:4-6).
Baznīca ir svēta. Tas nenozīmē, ka kristiešiem pašiem piemistu kāds svētums, ne arī to, ka kristiešus pirmajā acu mirklī iespējams atšķirt no pārējiem cilvēkiem. Pirmām kārtām, šī mācība runā par Kristu. Viņš ir vienīgais, kurš pats ir taisns un svēts, pilnīgs un nevainojams. Visi pārējie kristieši ir vienoti ar Viņu ticībā un Dieva žēlastībā, viņiem ir dalība Kristus svētumā un taisnīgumā. Ticībā Kristum viņi ir atzīti par taisnīgiem Dieva priekšā (Rom.3:21-26; Rom.5:12-19). Pēc tam Dieva Gars darbojas viņos tā, lai to pasaulīgā dzīve, to vārdi un darbi varētu tikt svētīti – būtu atbilstībā Kristus likumiem un jaunajai dzīvei, kurā tie aicināti ienākt Viņa valstībā. ; Tādēļ un vienīgi tādēļ kristieši var tikt dēvēti par “svētajiem”, tiem, “kas svētīti Kristū Jēzū” vai “svētajiem brāļiem” (Fil.1:8; 1.Kor.1:2; Ebr.3:1). Tādējādi mācība par Baznīcas svētumu ir saistīta ar Kristus svētumu, un tikai pēc tam ar Svētā Gara darbu. Šis darbs jau ir paveikts caur to, ka Viņš ir vedis kristiešus pie taisnošanas ticībā, un tas tiek turpināts līdz pat Dieva ļaužu nonākšanai debesīs. Bez šādas svētdarīšanas “neviens neredzēs to Kungu” (Ebr.14:12).
Otrkārt, Baznīca ir vispārēja jeb katoliska. Katolisks ir grieķu vārds, kas tulkojumā nozīmē “vispārējs, visuaptverošs, visai pasaulei paredzēts”. Šādā nozīmē Baznīca ir katoliska – vispārēja. Salīdzināšana un pestīšana ir gūta caur Kristus veikumu un attiecas uz visu pasauli. Tādēļ ir tikai viens ceļš uz pestīšanu (Ap.d.16:31). “Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku” (1.Jņ.2:2). Tas tādēļ, ka Dievs “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas” (1.Tim.2:4).
Baznīca ir arī apustuliska. Tā ir saistīta ar Dieva vārdu trīs veidos. Pirmkārt, šis vārds ir ticis mums pasniegts ar tā Kunga apustuļu starpniecību. Bez tā mūsu Baznīca nepastāvētu. Kristus ari ir mums teicis, ka Viņš vadīs un mācis mūs caur saviem apustuļiem (Lk.10:16; Jņ.16:12-15; Jņ.20:19-23). Otrām kārtām, Svētais Gars darbojas tikai caur Dieva vārdu. Cilvēks nespēj ticēt vai tapt pestīts bez apustuliska Dieva vārda pielietojuma. Treškārt, Dieva vārds ir vienīgais tiesnesis ticības lietās un baznīcas iekšējā dzīvē. Ja kāds novirzās no Dieva vārda, vienalga, vai tas ir vienkāršs cilvēks, vai
garīdznieks, tas atmet apustulisko pamatu:
“Mēs ticam, mācām apliecinām, ka vienīgais likums un mērs, pēc kura visam (arī mācītājiem) jābūt novērtētam un izspriestam, ir vienīgi praviešu apustuļu raksti Vecajā un Jaunajā Derībā.”
Ieskaties