Bērni saņems Vakarēdienu
Vācijas luteriskās baznīcas Saksijas Sinode vēlas, lai vairāk bērnu piedalītos pie Svētā Vakarēdiena.
Tā nolēmusi, ka pie Vakarēdiena varētu pieņemt bērnus, kas sasnieguši sešu gadu vecumu. Taču Saksijas baznīcas jaunais likums varētu stāties spēkā tikai 2012.gadā. Labs iesākums Vakarēdiena saņemšanai varētu būt skolas mācību gada uzsākšanas dievkalpojums.
Līdz šim pie vakarēdiena varēja piedalīties bērni no astoņu gadu vecuma, kā to paredz likums, kas tika pieņemts 1983.gadā. taču daudzās draudzēs netiek praktizēts tas, ka bērni var saņemt Svēto Vakarēdienu.
Šo es nesaprotu.
tas ir labi vai slikti?
Tā kā es to saprotu, slikti, balstoties Vārda, katehismā, dogmatikā.
heij, prātnieki! Zināt kas labs, kas slikts, t.i. laba un ļauna atzīšanas spēja ir tiešs grēkā krišanas pierādījums (jeb sekas).
Pie vakarēdiena nevar nākt nesagatavots cilvēks (tāds kam par to nav izpratnes) vai tam būtu 8 vai 80 gadu. Bet ja reiz bērns ir audzināts kristīgā garā un par viņu var sacīt, kā to Luters savā laikā teica: “jau sešgadīgs bērns zina, kas ir Baznīca” tad muļķīgs ir ierobežojums likt tam gaidīt līdz kāda teorētiskā bioloģiskā vecuma robežas sasniegšanai (vai tā būtu 6 vai 16 gadu dzimšanas diena).
Tieši tā runa jau nav par vecumu, bet gatavību.
p.s. Kas tad ir kristiešu vadlīnijas?
taali, tad tavaa sektee siichi jau gatavi?
Piekrītu Tālim. Bērns, kurš ir spējīgs ar mutes vārdiem apliecināt savu ticību Kristum, grēku piedošanai un vakarēdienam kā Kristus miesai un asinīm un kurš ir audzināts ticības garā, manuprāt, ir cienīgs saņemt sakramentu. Vai kāds netic, ka bērnam varētu būt šāda ticība un tās radīta izpratne atbilstoši bērna garīgajām spējām? Šis skeptiķis, manuprāt, jaucas Dieva darbos, jo pati ticība nav atkarīga no prāta brieduma, ticību Dievs pēc saviem ieskatiem var dāvāt arī neapdāvinātajiem, neizglītotajiem un nepieredzējušajiem. Vai kāds domā, ka bērns fantazē, ka ar šiem izrunātajiem vārdiem saprot pavisam ko citu nekā pieaudzis cilvēks? Arī tas, manuprāt, mēģina uzņemties atbildību par lietām, kas nav viņa kompetencē. Mēs tāpat nezinām, ko un kādā veidā domā jebkurš pieaudzis cilvēks, apliecinot savu ticību, un varam paļauties tikai uz viņa izteiktajiem vārdiem un to saskaņu ar šā cilvēka rīcību. Sešgadīgs cilvēks jau spēj apzināties savu grēku un lūgt par to piedošanu gan vecākiem, gan Dievam, kaut arī pieaugušam skeptiķim gan šī grēkapziņa, gan nožēla izklausās naivas. Bet kurš gan drīkstētu apgalvot, ka tā nav īsta nožēla un īsta atgriešanās? Saprotu, ka varam diskutēt par pareizticīgo praksi piešķirt sakramentu bērnam kopš dzimšanas – kaut iespējams, ka arī pavisam agrīnā vecumā bērnam ir ticība, par to mums nav iespēju uzzināt, jo zīdainis to nespēj apliecināt. Bet sešgadīgs bērns apliecina tāpat kā pieaudzis cilvēks.
Filozofija.
greeciniek
nu skaisti jau pateici
un kaa ar sho praksi tavaa bazniicaa? siichi staav rindaa un apliecina savu ticiibu un greeku nozheelu?
draugs moritz, vai esi izgājis “Draudzes Dabīgās Attīstības” kursus, ka meditē par pūļiem, kuri apliecina ticību?
Labāk izlasi e-apceri Mazais ganāmais pulciņš
vispaar var jau uz jautaajumu peec buutiibas atbildeet ;)
Piederu Romas katoļu baznīcai, un bērni tur gatavojas pirmajai grēksūdzei un Svētajai Komūnijai no 7 gadu vecuma. Nezinu, kā tas sasaucas ar luterāņu dogmatiku, tāpēc iepriekšējā komentārā izteicu savas domas, ne savas konfesijas mācību. Katrā ziņā sīcis, kas gaida rindā uz absolūciju, manās acīs ir tikpat nopietni ņemams ticīgais kā pieaudzis cilvēks.
Mans jautàjums vairàk ir vadoties vienpràtībà (konkordijà).
P.s. Par absolūciju pilnīgi piekrītu.
Draudzē, kurā esmu, jaunākais iesvētītais un līdz ar to Sv.Sakramentu saņemošais bērns bija sešus gadus jauns.
Es saprotu, ka šī lieta jāizšķir mācītājam uz ko gulstas viss lielākā atbildība, vairāk māc bažas par šo masveidu pielaišanu, kas īpaši ir lielajās draudzēs un neizpratni par Sakramentu, kā arī apgrēcību pret citiem. Saprotiet lūdzu pareizi, manuprāt tas ir arī mūsu pienākums, nebūt vienaldzīgiem pret šīm lietām, man arī šķiet, ja mēs nezinam, kas mums šēž blakus draudzē nav normāli.
jāni kārkliņ
diemžēl, pie jums tas ir normāli ;)