Bez Dieva mēs esam garīgi miruši
“Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!” [Ps.73:26]
Šī lūgšana apliecina, ka mūsos nav dievbijības garīgā spēka, kas nāktu no mums pašiem. Turpretī mūsu ticība un pestīšana ir pilnīgi atkarīga no Dieva.
Cilvēka “miesa” raksturo visu, kas ir ticis grēka samaitāts un tādēļ nespēj mīlēt Dievu un paļauties uz viņu. Savukārt vārds “sirds” norāda uz vietu, kur mīt ticība.
Saskaņā ar bauslību mums jābīstas, jāmīl un jāuzticas Dievam pāri par visām lietām. Tomēr mums nav šāda garīga spēka. Vienīgi Dievs ir garīgas dzīvības, ticības un mīlestības avots.
Bez pestīšanas Dieva, kurš ir mūs izpircis ar sava Dēla nāvi, mums nav garīga spēka, nav dzīvības. Bez Dieva mēs esam garīgi miruši.
Savukārt Jēzus Kristus evaņģēlijā Dievs dāvina mums pats sevi un kļūst par mūsu garīgās dzīvības avotu, mūsu ticības spēku un mūžīgās pestīšanas “manu daļu”.
Ieskaties