Bez ticības nav glābšanas
Kristība dod glābšanu tikai tad, ja kristāmais tic Jēzum un paliek Viņā.
Burvis Sīmanis arī tika kristīts, taču Pēteris stingri piekodināja, ka viņam jāatgriežas, jo viņa sirds stāvoklis neatbilda Dieva prasībām. (Ap.d.8:18-24) Kristība nav maģisks akts. Bez ticības nav pestīšanas.
Šajā kontekstā var rasties arī tāds jautājums: ja pieaugušais tiek kristīts, vēl nenācis pie ticības, vai kristībā viņš piedzīvo jaunpie. dzimšanu?
Atbilde ir pašsaprotama: noteikti nē. Bez ticības neviens nevar piedzīvot jaunpiedzimšanu. Ja viņš netic, viņš dzīvo pretestībā Dieva Garam un kristības akts viņu neglābj.
Pavisam cits jautājums ir šādas kristības vērtība, jo tā nav jāatkārto, ja vēlāk šis cilvēks kļūst ticīgs. “Lielajā Katehismā” Luters saka:
Ja kāds ebrejs liekulīgi un ar ļaunu nolūku* nāktu pie kristības un mēs viņu kristītu visā nopietnībā, tad mums tomēr jāsaka, ka šī kristība ir spēkā. Jo galvenais ir ūdens un Dieva Vārds – arī tad, ja viņš to nesaņem tā, kā tas pienāktos. Līdzīgi arī tie, kas necienīgi bauda Svēto Vakarēdienu, saņem patieso sakramentu, kaut gan netic.
* – Ebreji tajā laikā bija vienīgā tauta kristīgajās zemēs, kas nebija kristīta.
Ieskaties