Bezpajumtnieks uz sveša ēzeļa

“Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.” [Mt.21:5]

Reiz kāds vīrs, kam nebija ne māju, ne pajumtes, ne ēzeļa, devās svarīgā uzdevumā uz Jeruzālemi. Viņam atveda svešu ēzeli no kāda, tuvumā esoša, ciema. Tā viņš uzsāka savu ceļu. Viņš pats par sevi bija sacījis: “Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt.” [Mt.8:20] Tiešām viņš bija bez pajumtes un bez ēzeļa.

Savā ceļā viņš satikās ar divējādiem ļaudīm. Vieni bija tādi, kas ticēja savām acīm un paļāvās uz savu prātu, savukārt otri ticēja praviešu sludinātajam Dieva Vārdam un apsolījumiem.

Pirmie, viņu redzot, jautāja: “Kas Tas tāds?”

Otrie sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs”

Pirmie par to ļoti brīnījās. Vai tad tāds ir ķēniņš? Citi sacīja: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus.” [Lk.19:32] Lai nu kurš, bet šis nu gan nebūs Mesija un pasaules Pestītājs. Vai tad tas nav Jēzus, vai viņš nav galdnieka dēls utt.

Bet otrie bija pavisam droši. Viņi neticēja ne savām acīm, ne sava prāta spriedumiem, bet Dieva Vārdam. Viņi šajā vīrā redzēja pašu vareno Dievu, kurš neaptveramu mīlestību apliecinot ir nācis viņu vidū, lai izglābtu visu pasauli.

Tādā pat viedā tas turpinājās. Šo vīru piesita krustā. Pirmie kratīja galvu – redzi kāds zaudējums – ciešanas, asinis un nāve.

Bet otrie apliecina – tā ir uzvara. Tā ir acīm neredzama un prātam neaptverama uzvara pār grēku, velnu un nāvi.

Viņš nāk lēnprātīgs. Ne dusmīgs, atriebīgs vai augstprātīgs. Viņš nāk lēnprātīgs. Neviens šajā pasaulē viņam nebija un nav ne par zemu, ne par augstu. Viņš nepagāja garām ne aklam ubagam, ne augstajam priesterim vai zemes pārvaldniekam. Viņa vārdi, darbi un uzvara tiek dāvāti ikvienam. Arī šodien, arī tev, draugs. Avots, ko viņš atdarījis, ir neizsmeļams.