Bībeļu tirgotāji
Kādas tirdzniecības firmas īpašnieks bija noraizējies,ka viņa tirdzniecības aģenti nespēj pārdot pietiekami daudz Bībeles eksemplāru, lai viņš gūtu no tā peļņu. Tādēļ viņš nolēma atlaist šos darbiniekus, un pieņemt darbā jaunus, kas, cerams, būs dedzīgāki savā darbā.
Uz sludinājumu avīzē atsaucās trīs darba meklētāji.
Uz jautājumu “Kādēļ jūs vēlaties darīt šo darbu?” pirmais no tiem atbildēja:
– Es vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēki uzzinātu par Jēzu.
– Labi, jūs esat pieņemts, teica boss, domādams, ka šis būs centīgs tirgotājs.
– Es vēlos izmēģināt spēkus jaunā tirdzniecības jomā, teica otrs.
– Jūs esat pieņemts, teica boss, domādams, ka šā darbinieka pieredze tirdzniecībā veicinās viņa darba produktivitāti.
– Mmmm… mmmmaan vvviieenkkkkkkaa… vieeeenkkkkārššši vvvajag dddarbu, izstostīja trešais.
– Ārā no mana kantora! ieaurojās boss. Jūs domājat, ka es esmu pilnīgi traks, lai pieņemtu darbam ar cilvēkiem stostiķi!? Mēģiniet dabūt darbu trauku mazgāšanā vai kur citur!
– Bbbet sssser, ļļļaujjjjiet mmm… mman pppaamēģģģināt, lūdzās nelaimīgais.
– Nu labi, teica boss, domādams, ka viņš jau tomēr nodarbojas ar Bībeles tirdzniecību, un retu reizi var izrādīt arī līdzcietību. Es jūs pieņemšu uz izmēģinājuma laiku.
Nākamajā dienā jaunie tirdzniecības aģenti atskaitās par padarīto.
– Es vakar pārdevu 11 Bībeles, teica pirmais.
– Es pārdevu 15 Bībeles, teica otrais.
– Un tu? jautāja boss trešajam.
– Ččččett… čččettrdddesmit.
Visi bija dieznan izbrīnīti par viņa panākumiem. Vēl pēc pāris dienām viņi sanāksmē atkal apsprieda savus panākumus.
– Es šajās dienās pārdevu 25 Bībeles, teica pirmais.
– Es pārdevu 30 Bībeles, teica otrs.
– Un tu? visi ziņkārīgi pievērsās trešajam.
– Ddd… Ddddevviņdddesmit.
– Pastāsti mums savas veiksmes noslēpumu! viņam lūdza priekšnieks.
– Es pppiek… ppiekklauvvēju pppie ddurvvīm un ssakkku, ka pppārdddodu Bbbbībbbeles. Jjja viņi nnnnegrib ppppirkkt, tad es sssakku, kkka vvarētu vvvviņiem kkkādu ggabaliņu ppppalasīt pppriekšā.
Ieskaties