Briseles latviešu dievkalpojums
Kā solījis e-briselietis ir sataisījis e-refleksiju par Briseles latviešu evaņģēliski luterisko
draudzi un dievkalpojumu tajā. Atgādināšu, ka iepriekšējā bija par Misūri sinodes luterāņu baznīcu saistītu draudzi, kurā dievkalpojumi notiek angļu mēlē.
Latviešu draudzes dievkalpojumi Briselē notiek nelielā vietējās protestantu baznīcas dievnamā Avenue des Cailles 131, Watermael-Boitsfort komūnā. Nokļūšana ar personīgo auto vai arī ar sabiedrisko transportu. Tiesa, sab.trans. nepieved pārāk tuvu, vēl kādas minūtes 10-15 nāksies paieties. Tātad, no metro [1A līnija] pieturas Demey
jāiet Avenue G.Demey virzienā, jāšķērso tā un jāiet pa vienu no paralēlajām ielām uz Avenue G.Crock.. Te jāpagriežas pa labi un jāiet pa šo ielu taisni, neraugoties uz to, ka tā pārtop pa rue des Tritomas, nedz pa rue Berensheide aiz laukuma Sq.des Archiducs. [nereta parādība Briselē, ka viena un tā pati iela čakli maina savu nosaukumu, šeit uzskatāmi redzams – trīs kvartāli, trīs nosaukumi]. Ejot pa trešo posmu – rue Berensheide – nevajadzētu īpaši steigties, jo, nonākot pirmajā krustojumā [nesajaukt ar nelielu atzarojumu – strupceļu labajā pusē] pa labi jau redzama meklējamā baznīciņa.
Alternatīvs ierašanās ceļš ir ar autobusu Nr.95. Ar to ir jābrauc līdz Trīs liepu laukumam [Les trois Tilluels/Dreilinden], jāiet pa vienu no ieliņām, kas saiet šajā laukumā – Berensheide.
Iela divu kvartālu garumā, neskaitot mazas sānieliņas, iet taisni un tad griežas pa labi. Šis tad ir tas pats laukumiņš, kura tālākajā labajā stūrī ir jau parādītā baznīciņa.
Katrs interesents var pārliecināties, ka tā tik tiešām ir avenue des Cailles.
Ēka būvēta it kā uz stūra, un vērsta nevis pret ielu, bet krustojumu. Pret ielu vērsti ir divi tās spārni, uz kuriem abiem uzlikta virziena norādec eglise protestante [protestantu baznīca].
Šo apstiprina arī šiltīte pie durvīm.
Tā gan ziņo, ka dievkalpojumi ir 10.30, bet tas attiecas uz franču protestantu draudzi. Latviešu dievkalpojumi notiek 15.00 mēneša otrajā svētdienā [drošības pēc gan labāk par to pirms tam pārliecināties portālā].
Ieejot nonākam nelielā priekšnamā, no kura pirmās durvis pa labi ved uz labierīcībām, no tām pa kreisi ir sakristejas telpa, tieši pretī ieeja dievkalpojuma telpā un pa kreisi no šīm durvīm ir vēl vienas palīgtelpas durvis. Tās šinī reizē pēc dievkalpojuma veda uz kafijošanas vietu.
Īstenībā, no pēdējām minētām durvīm vēl pa kreisi ir vēl vienas durvis, bet tās var arī nieievērot, jo tās parasti ir aizvērtas dievkalpojuma sākumā. Ja baznīcēni ir vairāk, tad tie pa šī durvīm tiek vesti uz stāvu zem Av.des Cailles līmeņa, kas pateicoties reljefam nav pazemē. Te ir vēl kādas palīgtelpas un lielāka zālīte.
Dievkalpojums notiek aptuveni 50 cilvēkiem rēķinātā [sēdvietu skaits] zālītē, kur ieejas durvīm pretējā stūrī ir altāra telpa. Ieejot pa durvīm, kreisajā pusē ir krēsls, uz kura noliktas Dziesmu grāmatas ar dievkalpojuma kārtības ieliktni.
Šinī dievkalpojumā piedalījās 8 baznīcēni.
Dievkalpojumu vadīja teoloģijas zinātnes maģistra kandidāte Guna Zaķe.
Dievkalpojuma temps bija apbrīnojams – bez Dievgalda esošais dievkalpojums ilga knapas 30 min.
Pēc dievkalpojuma tika rīkota baznīcas kafija.
Sarunas čakli risināja laicīgus tematus.
ŠIS RAKSTS IR LABOTS 23.10.2007. sakarā ar to, ka objektīva leņķī iekļuvušās personās nevēlas publicēties jebkādos mēdijos, tās ir aizklātas. Jāpiebilst, ka tāds nebija autora sākotnējais nolūks. Atvainojamies par sagādātajām neredzamībām.
vārgi! bet nu ja… minoritāte esam!
šķiet, ka šie it liberālie LELBĀL-lieši
Čābani :/ šķiet ārvalstīs [jeb arī tikai Briselē] dzīvojošajiem luterāņiem galvenais uzsvars uz kopīgu sadraudzību ap kafejas tasi.
Labprāt dzirdētu no autora arī par dievkalpojumu saturu!:)
Esmu bijis uz diviem Briseles latviešu draudzes dievkalpojumiem.
Par saturu nezinu, bet abas reizes sprediķoja par Veco Derību. Pirmajā reizē no Jesajas. Kristu pieminēja minimāli. Viņš tika pasniegts vairāk kā moralizētājs – jaunas bauslības nesējs. Otrajā reizē bija sprediķis no 5.Mozus noslēguma nodaļām. Šajā reizē sprediķis izcēlās ar to, ka pat ne reizes nepieminēja Jēzus [person]vārdu. Domāju, šāds priekšlasījums labi iederētos arī islāma, jūdaistu vai laicīgā, monoteistiski orientētu ļlaužu sapulcēšanās reizē. Ne jau, ka esmu pret sprediķošanu no VD, bet bez Kristus pestījošā darba pasludinājuma, manuprāt, sprediķis nav nekas. Trešo reizi nezinu vai sadūšošos iet.
paldies, Lauciņ kungs, par dalīšanos pieredzētajā, cerēsim, ka arī e-briselietis sniegs kādu atsauci par pieredzēto…
ar cieņu
Jūsu e-minece
Šavsmīgi bēdīgi tur:(
e-pāvesta e-bulla Gunai Zaķei
Pārdomājiet mīļie Pestītāja vārdus:
Novēlu gļēvuļiem tapt satriektiem, bet satriektajiem rast stiprinājumu šajos Kunga vārdos…
ar cieņu
Jūsu e-minence
Mīļie kristīgie draugi tuvumā un tālumā!
Ar lielu izbrīnu un mazliet skumīgu sirdi lasīju aprakstu par Latviešu evaņģēliski luterisko draudzi Briselē, jo par to raksta kāds cilvēks, kas DIVAS reizes ir bijis šīs draudzes dievkalpojumā un par šis draudzes vēsturi un tās grūtībām nezina ne nieka! Atceras cik baznīca durvju, bet sprediķa saturu neatceras, toties skaita cik reizes pieminēt, vai nepieminēts, mūsu Kungs Jēzus Kristus vārds!
Un – varbūt tāpat kā e-minence nav lasījis e-baznīcas mājas lapas noteikumus, nerakstīt ne pārsteidzīgi, ne uzpūtīgi un nevienu neapvainojot. Nedomāju, ka „gļēvulis“ būtu mīlamais vārds!
Lk 6:37
37 Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.
1Kor 4:5
5 Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva.
Jums tumsā – visu gaišu vēlot – Jūsu Klāvs Bērziņš
Nožēlojami, Galvān, nožēlojami :(
Kā šī raksta un attēlu autors, vēlējos sākt ar nelielu paskaidrojumu.
Raksta mērķis bija sniegt nelielu ieskatu un būt par ceļvedi latviešu valodā runājošam cilvēkam, kuram ir vēlme doties uz Briseles latviešu draudzes dievkalpojumu. Tieši tādēļ ir visi tie nelielie sīkumi, kuri nebūt nav nepieciešami zinātājam. Arī attēlu materiāls bija paredzēts vairāk vietas, ēkas un telpu atpazīšanai. Mana neapdomība, kļūda un nekorektums bija faktā, ka nebiju:
1. Informējis par savu nolūku draudzes vadību.
2. Attēlos redzamajiem cilvēkiem lūdzis atļauju izmantot attēlus, kuros viņi redzami, publiskā vidē.
Tā ir mana kā autora neadekvāta rīcība. Par to vispirms lūdzu piedošanu iesaistītajiem cilvēkiem. Tieši minēto man pamatoti norādīto iemeslu dēļ, pieņēmu lēmumu lūgt izņemt rakstu no portāla kā nekorekti uzsāktu un iesniegtu. Diemžēl, šis mans lūgums nav ņemts vērā. Man nesaprotamu pamatojumu dēļ, man pašlaik nav iespējams vērst par labu manis aizsākto jucekli un sarežģījumus. Par to es vēlos lūgt piedošanu.
Par anonimitāti. Tā kā raksts bija paredzēts kā objektīvi aprakstošs, tad vēlējos to publicēt anonīmi. Pieļauju, ka šobrīd man būs daudz oponentu, bet iecerēti labais nodoms tādus pagriezienus nebija ņēmmis vērā. Manis pieļauto kļūdu dēļ, tas apgrūtīnāja raksta autorības noteikšanu un pamatotu norādīšanu man personīgi uz pieļautajām kļūdām. Par to kā par pamatotu pieļauto kļūdu neveiksmīgu rezultātu atkal jau lūdzu mani piedot tos, kuriem esmu sagādājis neērtības un grūtības.
Par draudzi. Esmu nepelnīti par maz uzrakstījis (tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc raksts būtu jāizdzēš). Par to pamatoti norāda ne viens vien komentators virtuālajā vidē un ārpus tās. Vēlos uzsvērt, ka mans vērtējums par draudzi ir pozitīvs. Draudzes darbinieki ir atsaucīgi un viesmīlīgi. Ar šī svarīgā fakta noklusēšanu, kas manuprāt bija pašsaprotams, bet šāda pašsaprotamība ir maldīga, vēlos lūgt piedošanu draudzes darbiniekiem, kuri vismazāk ir pelnījuši izteiktos pārmetumus.
Mans komentārs, kuru esmu rakstījis ar savu vārdu un uzvārdu, ir mans teoloģiskais vērtējums, kas balstās manā personīgā uzskatā. Tāpēc, atšķirībā no raksta, kas bija paredzēts kā objektīvi aprakstošs, tas nav anonīms. Par teoloģiju, piedodiet, bet var būt dažādi uzskati. Mans vērtējums nebija domāts kā nonicinājums vai nosodījums, bet teoloģiskā fakta konstatējums. Briseles draudzei IR tiesības izvēlēties savu teoloģisko ceļu un par to tikt cienītai. Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka manas teoloģiskās pretrunas namazina prieku par latviešu valodā notiekošu dievkalpojumu un jaukiem ļaudīm, kas tur tiekas. Jā, manas teoloģiskās ekspektācijas atšķiras, un tieši tādēļ es izvēlēšos citas draudzes dievkalpojumus. Tomēr mana izvēle nekādā gadījumā nav labāka, bet savādāka. Ja šie mani vārdi kādu aizskāra, tas nebija mans mērķis un lūdzu man piedot.
Galvenais. Man ir žēl, ka virtuālā vidē kāds ir izteicis tādu nepamatoti aizskarošu un apvainojošu komentāru, kādu ir ievietojis Roberto. Tam nepiekrītu, to neatbalstu un lūdzu piedošanu tiem cilvēkiem, kurus tas ir skāris, jo arī mana neapdomība un nekorektums ir izraisījuši ar raksta publicēšanu saistītus sarežģījumus un tādējādi esmu līdzvainīgs šāda komentāra tapšanā.
Noslēguma lūgums. Domāju, virtuālā vide tikai iegūs, ja kā minimums, šis raksts līdz ar komentāriem tiks izdzēsts. Tieši tāds ir mans lūgums, jo tas vairs ne tuvu nav tam mērķim, kādam tas bija paredzēts un drīzāk ir kļuvis par lielu sarūgtinājuma un aizvainojuma iemeslu.
Vēlreiz vēlos atzīt savu nekorektumu, izteikt nožēlu un lūgt piedošanu tiem, kuriem manas rīcības rezultātā ir radušies sarežģījumi un aizvainojumi.
Nepelnīti Kristū apžēlotais grēcinieks
Voldemārs Lauciņš
Kas to būtu domājis – izrādās, ka e-briselietis = Voldemārs Lauciņš
e-minences komentārs bija tik vispārīgs, ka tas ar Sv.Gara palīdzību aizsniedza tās sirdis kurām tas bija adresēts [nekas personīgs, vienkārši pasludināts Dieva vārds – mani patiesi iepriecina, tas ka var pārliecināties par Sv.Gara darbību onlainā]
ar cieņu
Jūsu e-minence
P.S. protams, protams Lauciņa k-gs Jums kā vienmēr ir absolūta un galējā taisnība – grēciniekiem ir ļoti nepatīkami, kad tos pieķer tajās lietās, kas aprakstītas šeit lasāmajās atsaucēs
Nu re…
Tagad visi ir atmaskoti un apmierināti, — Guna šobrīd vairs dievkalpojumus nevada, un to piekritu darīt es.
LELBĀL liberalitāte paliek savā vietā (es, lai arī ar Mežaparka saknēm, esmu no LU TF samaitāts), dievkalpojumi īsi un kafija seko.
Es labprāt redzētu Voldemāru Lauciņu draudzē, solos būtu atvērts Viņa ieteikumiem (nu, varbūt ne 100%, bet vismaz kādā merā – teiksim, es būtu gatavs sprediķos pieminēt Jēzu, un tā…).
Atnāksiet?
[buģeķe u nas na Kolime…]
:)