Brīvi uz mūžiem

Ielūkojieties abos attēlos šajā publikācijā. Tajos redzamie cilvēki uzmanīgi lasa kādu rakstītu tekstu, zinot, ka viņu nākotne ir atkarīga no tā, vai viņi šo vēstījumu pareizi sapratīs.

Augšējā bildē redzams kāds vergs ASV Pilsoņu kara laikā XIX gadsimta 60.gados. Apakšējā ‘bildē ir Mārtiņš Luters trīssimt gadus agrāk. Kaut arī laika ziņā šos ļaudis šķir trīs gadsimti, viņi abi meklē brīvību no verdzības. Vergs tiecas pēc fiziskas brīvības, savukārt Luters – pēc garīgas.

Viņi abi jau bija iepazinuši brīvības iespējamību. Pirms Ābrams Linkolns pasludināja brīvlaišanu, kas piešķīra pilnīgu brīvību visiem ASV vergiem, bija zināmi veidi un iespējas, kā vergs varēja sev brīvību “nopelnīt”. Tāpat arī Luters bija guvis tādu baznīcas mācību, kura piedāvāja iespēju “nopelnīt” garīgo brīvību, piekopjot īpašu reliģisku dzīvesveidu.

DIEVS PĀRSTEIDZ UN IZRAISA APVĒRSUMU!

Kad 1863.gada 1.janvārī vergi ASV no oficiāliem avotiem uzzināja, ka viņi ir “brīvi uz mūžiem” tūlīt un bez kādiem nosacījumiem, viņi līksmojās par to pilsētu ielās. Brīvlaistie vergi labi saprata, ka pastāv milzīga atšķirība starp ilgstošu brīvības iegūšanas procesu jeb nosacītu brīvību un šo jauno tūlītējo un pilnīgo brīvību, ko viņiem sniedz Linkolna paziņojums. Vergu prieks par atbrīvošanu no verdzības bija tik liels, ka viņi ik gadus sāka atzīmēt savu brīvlaišanas dienu ar īpašām dziesmām, tāpat kā mēs svinam Reformācijas dienu.

Kādus trīssimt gadus agrāk Luters piedzīvoja līdzīgu prieku par brīvību. Kad Luters bija rūpīgi izstudējis Rom.1:17, viņš saprata, ka tā nav viņa paša taisnība, kas ļauj viņam svētam un nevainojamam pastāvēt Dieva priekšā. Luters aptvēra, ka Dievs Tēvs, izmantojot paša dāvāto ticību, pasludina Kristus nevainojamo taisnību par viņam, Luteram, piederošu. Bībeles teksta jaunā izpratne radīja milzīgu apvērsumu Viduseiropas katoļu baznīcā. Kristiešiem garīgā brīvība vairs nebija jāizcīna ilgstošā garīgā ceļā jeb procesā, bet gan saskaņā ar Bībeli tā Kristū tika pasludināta kā tūlītējs Dieva spriedums.

NU IR JŪSU KĀRTA!

Ja jūs līdz šim esat dzīvojis garīgā verdzībā, raizējoties par to, vai Dievs jums ir pilnībā piedevis visus jūsu grēkus, arī slepenos, tad uzmanīgi izlasiet savu garīgās brīvības pasludinājumu, tāpat kā savu brīvlaišanas paziņojumu lasīja vergi Amerikā un kā Luters lasīja Dieva vārdu. Ja velns ir jūs pievīlis, liekot noticēt, ka jūs nodrošināsiet sev iekļūšanu debesīs, ja vien centīsieties dzīvot labi un pareizi, tad izlasiet jums adresēto Dieva brīvlaišanas pasludinājumu.

Lasiet un pārlasiet arī to, ko Jēzus sacīja par muitnieku, kurš nevis paļāvās uz saviem darbiem, bet piesauca Dieva žēlastību. Jēzus sacīja, ka šis vīrs devās mājās “attaisnots”. Jēzus neteica, ka šis vīrs devās mājās, lai Dievs uzsāktu viņa taisnošanas procesu. Viņš devās mājās “attaisnots”, viņam bija piedots, viņš bija brīvs un pilnīgi svēts un taisns Dieva acīs. To pašu jūsu Debesu Tēvs vēlas dot arī jums.

Beidziet uztraukties un raizēties. Jūsu izlīgums ar Dievu ir noticis Kristus ciešanu pilnajā nāvē. Tas, ka jūsu un Dieva starpā notikusi samierināšanās, ir Kristus nopelns. RŪPĪGI izstudējiet 2.Kor.5:18-21! Ievērojiet, kā Dievs par jūsu grēku nesēju pasludina savu Dēlu Jēzu un kā Dievs jums piešķir Kristus nevainojamo taisnību (2.Kor.5:21). Kristū jūsu Debesu Tēvs jūs atzīst par nevainojamiem un taisniem Viņa acīs. Tas nav nekāds process, ko Viņš būtu nolēmis sākt. Dievs pasludina, ka jūs to jau esat ieguvuši.

Ja esat bezcerīgi nopūlējies, velti cenšoties izpatikt Dievam ar saviem taisnības darbiem, izlasiet Rom.3:21-28 par jauno un nevainojamo taisnību, ko Dievs vēlas pasludināt par jums piederošu Kristū.

LĪKSMOJIET!

Līksmojiet kā brīvlaisti vergi! Līksmojiet kā Luters un viņa sekotāji! Kristū jūs esat tapuši brīvi! Viņa taisnība jums ir piešķirta Dieva dāvātajā ticībā. Ik dienas dzīvojiet ar apustuļa Pāvila pārliecību un prieku, jo Dievs jums pasludina: “Svabadībai Kristus mūs [jūs] ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un NEĻAUJIETIES ATKAL IEJŪGTIES KALPĪBAS JŪGĀ” (Gal.5:1). Līksmojiet! Līksmojiet! Slavējiet Dievu!