Būt modrīgiem cīņā pret kārdinājumiem

Kristus pavēl arī citus līdzekļus, kas jālieto tikpat nopietni, lai nepieļautu krišanu. Tie ietverti vārdos “esiet modrīgi” (Mt.17:21; 26:41). Būt modrīgiem nozīmē uzmanīties jau no paša pirmā soļa – nelaimīgā pirmā soļa, kas ved uz grēka ceļa. Cik gan briesmīga cīņa un grūtas mokas rodas, kad krietna dvēsele, nenojaušot briesmas, vieglprātīgi paļaujas šim ceļojumam! Ak, kaut jel cilvēkus būtu iespējams uzrunāt tādā balsī, kas liktu kalniem drebēt, īpaši jaunos un nepieredzējušos, lai tie, kas grib izvairīties no grēka bezdibeņa, uzmanītos jau no paša pirmā soļa šajā virzienā!

Tev tas jādzird un jāiegaumē, citādi tev nāksies gatavoties gaužām un nožēlojamām sekām! Cik gan daudzi ir raudājuši un nožēlojuši, ka nav sapratuši un ņēmuši vērā šo padomu jau iepriekš! Pirmkārt, nedrīkst sekot pat pirmajiem nešķīstības impulsiem, kas var būt kaut tikai acumirklīga kavēšanās nešķīstās fantāzijās, no kurām jābēg, jāpiesauc Dievs un pat jādodas prom no vietas, kur tās var dzimt. Daudzi nabadziņi, kas izvairās no rupjām grēka izpausmēm, nespēj pastāvēt pret turpmākajiem kārdinājumiem un krīt grēka darbos, ko uzskatāmi parāda cilvēka satrauktais izskats un zaudētā drosme.

Pret kārdinājumiem ir jācīnās jau no paša sākuma un pat jābēg no vietas, sabiedrības vai grāmatas, kas tos izraisījusi (1.Kor.15:33). Par šādu attieksmi tūdaļ pēc sestā baušļa izskaidrojuma runā arī Kristus (Mt.5:28–30):

“Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē.”

Šie izteikumi ir tikuši izprasti divos veidos. Pirmkārt, ja tava acs, tava roka, t. i., tava vecā cilvēka locekļi, kas apzīmē kaisli, ļauno iekāri (Kol.3:5), tevi apgrēcina, taisās tevi samaitāt, tad izrauj vai nocērt to, proti, iznīcini pašu iekāri. Otrais skaidrojums: ja ir kāds cilvēks, kas būtu tev tikpat dārgs kā tava labā acs un laicīgā ziņā tikpat noderīgs kā tava labā roka, bet šis cilvēks tev kļūst par kārdinājumu, tad atsakies no viņa un bēdz no viņa sabiedrības. Tev ir labāk ciest šo piedauzību, pat tik rūgtu kā tavas acs izraušana, nekā ar nemitīgu kārdinājumu grimt arvien dziļāk grēkā un izmisumā un visbeidzot iekrist ellē.

Kristus vārdi tev paskaidro, ka te draud iemešana ellē! Kungs, sargi un uzturi visus tos, kas vēlas būt kristieši! Taču tev jāņem vērā arī mūsu Kunga lietotais iespaidīgais salīdzinājums: tavas acs izraušana, tavas rokas nociršana, jā, te vajadzīgi ļoti skarbi līdzekļi, grūta cīņa, rūgtas ciešanas, lai mēs tiktu glābti. Tas Kungs mūsu acis pievērš godības kronim, kas ir visu šo pūliņu vērts. “Tev ir labāk,” Viņš saka, “ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā visa tava miesa top iemesta ellē.”

Otrs Dieva norādītais ārējais līdzeklis ir gavēšana. Par cīņu ar nešķīstības velnu Kristus ir teicis šādus vārdus: “Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību” (Mt.17:21). Bez galvenā līdzekļa, ticības lūgšanas, ir izmantojama arī saprātīga gavēšana, kad pēc nepieciešamības tiek ievērots ēdiena, dzēriena, atpūtas un miega mērs.

Ēdiena un dzēriena pārmērības, īpaši vakaros, baro un vairo miesas kārības, turpretī gavēšana un mērenība tās vājina. Miesa ir jāsavalda ar disciplinētu darbu, kas ir slavējams līdzeklis pret kaislību varu. Mūsu katehismā ir pareizi teikts, ka cītība un strādīgums nedod daudz iespēju grēkam un palīdz pretoties ļaunām kārībām.