Būt pirmajam un veiksmīgajam
Spriežot pēc tā, ko varam redzēt sev apkārt pasaulē, tā vien šķiet, ka visi vēlas būt pirmie, veiksmīgie un uzvarētāji.
Mums allaž tiek atgādināts, cik svarīgi ir dzīvē izsisties, izvirzīties un nepalikt par viduvējību. Mēs tiekam pamācīti: ja vien mēs labi izskatīsimies, labi ģērbsimies, brauksim ar labu auto un pietiekami daudz nopelnīsim, tad būsim veiksminieku rindās un izbaudsim šo dzīvi. Un šai ziņā princips ir tāds ja tu vēlies kaut kas būt, tad tev pašam par to jākļūst, neviens cits to tavā vietā neizdarīs!
Augstie dzīves standarti
Sabiedrība mums nepārtraukti māca šādu “izdzīvošanas” filozofiju. Tā izvirza mums standartus ko nozīmē dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Nu vairs nepietiek ar to, ja tev pieder dzīvoklis un auto, tagad tev ir vajadzīga privātā māja un jauns auto, lai tu varētu justies kā pilnvērtīgs šīs sabiedrības loceklis.
Un, protams, ka šie sabiedrības izvirzītie standarti nevis samazinās, bet gan pieaug, un šī veiksmes “latiņa” kļūst arvien augstāka un grūtāk pārvarāma. Būt “līmenī” kļūst ar katru gadu grūtāk, un tas cilvēkos rada papildus stresu un spriedzi, raizes un nemierīgu sirdi.
Šī sabiedrība ir lielākoties ārišķīgi orientēta. Pavērojiet kaut vai TV reklāmas! Tur jums tieši vai netieši tiek sacīts, ka jūsu veiksme un laime ir atkarīga no viņu jaunākajiem produktiem zobu pastām, džinsu biksēm, sporta apaviem utt. Uzlabojiet savu ārieni, izveidojiet jaunu frizūru, tad jūs kļūsit atraktīvi un pašpārliecināti, populāri un nozīmīgi!
Tā pati vecā problēma
Cilvēki sparīgi tiecas pēc visām šīm lietām, taču arvien paliek kaut kas nesasniegts un nepiepildīts, jo šim “iedzīšanas skrējienam” pakaļ augstajiem standartiem patiesībā nav finiša, nav beigu. Lai kā cilvēki censtos un cīnītos, šis skrējiens nesniedz pilnīgu gandarījumu cilvēka prātam un sirdij. Un tas ir tāpēc, ka aiz visām šīm ārišķīgajām lietām stāv tas pats vecais, neizmainītais cilvēks, kurā ir tik daudz nepiesātināmības, savtības un ārišķības.
Kristieši piebilstu, ka cilvēkā ir tik daudz grēka! Cilvēks tik ļoti tiecas pēc materiālām lietām, bet aizmirst par garīgajām, tas rūpējas par ķermeni, bet aizmirst par savu dvēseli. Cilvēks vienmēr domā par to, ko vēlas pats, nevis to, ko vēlas Dievs. Tāda ir grēka būtība.
Vēl viens apliecinājums tam ir mūslaiku motto: “Liec sevi pirmajā vietā!” Grēcīgais cilvēks nevēlas pakļaut sevi Dievam, tas nevēlas būt kā līdzīgs ar līdzīgu, līdzvērtīgs ar citiem, bet gan pārāks un augstāks par citiem, tas vēlas būt tikai un vienīgi pirmajā vietā.
Ja gribi būt pirmais
Reiz Jēzus uzrunāja savus mācekļus ar vārdiem: “Ja kāds grib būt pirmais..” Šķiet, ka šādi vārdi varētu ieinteresēt daudzus arī šodien. Taču Jēzus turpmākie vārdi liekas pilnīgi absurdi: ” ..tas lai ir pats pēdējais un visu kalps”. Jēzus mācība nebija tikai tukši vārdi. Viņš pats šo mācību īstenoja savā dzīvē. Tikai pēc Lieldienām mēs redzam Kristu kā uzvarētāju, kā augstāko un pirmo. Bet vispirms Viņš kļuva par viszemāko un pēdējo pasaules acīs, kad visu nicināts, izsmiets un mocīts Viņš tika pienaglots pie krusta un mira.
Jau Vecajā Derībā Jesajas grāmatā par Viņu tika pravietots: “Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija nekā ārēji redzama, lai mēs Viņā būtu atraduši ko patīkamu. Taisni otrādi, Viņš bija nicināts, labāki ļaudis no Viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs Viņu ne par ko neturējām. Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis sev..” (Jes. 53:24) Tā Jēzus bija “pats pēdējais un visu kalps” mūsu labā. Viņš ir tik dramatiski atšķirīgs no tiem ideāliem, kurus izvirza mūsdienu pasaule, ka nereti arī kristieša prātam tas kļūst nesaprotami.
Kristus mūsu kalps
Lai cik paradoksāli tas izklausītos, Dievs tapa par mūsu kalpu, lai nestu mūsu nastas. “Viņš nesa mūsu sērgas.. ciešanas.. un sāpes” Viņš izpirka mūsu grēkus. Tikai šādi ir saprotams Jēzus cilvēciski nepievilcīgais tēls Viņš pazemojās, lai paaugstinātu mūs, Viņš kļuva nabags, lai darītu mūs bagātus.
Viņa kalpošana mums turpinās arī šodien kristīgajā baznīcā. Vēl joprojām Jēzus ir visu kalps, kas kalpo mums ar saviem žēlastības līdzekļiem Dieva vārdu, Kristību un Svēto Vakarēdienu, kas dod mums grēku piedošanu, dzīvību un svētību. Viņš kā Dievišķais viesmīlis apkalpo mūs ar savām brīnišķīgajām veltēm mūžīgās dzīvības mielastā. Šis mielasts iesākas šeit virs zemes Viņa baznīcā, bet turpināsies mūžībā Debesu valstībā. Ar katru sprediķi, kas sacīts Viņa vārdā, ar katrām Kristībām, kas veiktas Viņa vārdā, ar katru Svēto Vakarēdienu, kas saņemts Viņa vārdā, Dievs sniedz dzīvību šai nāves ieskautajā pasaulē.
Kad viss kļūs skaidrs
Šīs pasaules pēdējā dienā, Pastarā dienā atklāsies visu lietu patiesais stāvoklis kas ir pirmais un kas ir pēdējais. Līdz ar Viņa atnākšanu vairs nebūs izvēles. Tad Dievs saliks visu savās vietās. Viņš nosodīs visus grēkus: augstprātību, alkatību, varaskāri, lepnību un visas ļaunās iekāres, kuras neticīgā pasaule uzskata par visa progresa dzinuli un visu panākumu atslēgu. Taču nonicinātie tikumi kā laipnība, labestība, miers un pacietība tai dienā tiks celti godā. Visi, kas ticējuši Kristum, nav atraidījuši Viņa kalpošanu un paši kļuvuši par kalpu citiem, tad beidzot no pēdējiem kļūs pirmie.
Kristus māca, ka mūsu pasaulē pēc grēkā krišanas viss ir “ar kājām gaisā”. Pasaulīgā vērtību skala nekādā ziņā nesaskan ar Dieva prātu un kristīgo ticību. Pasaules gars vēlas mūs pārliecināt, ka pietiek ar nedaudz muskuļiem un labu frizūru, lai sajustu savu vērtību un gūtu dzīvē panākumus. Taču tā ir tikai ilūzija, kurai reiz ir lemts izgaist un tad pēdējie būs pirmie un pirmie būs pēdējie.
Jēzus kļuva par pēdējo no visiem, lai tagad būtu pirmais. Viņš nāca šai pasaulē nevis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvību par daudziem. Tāpēc “Dievs Viņu ir ļoti paaugstinājis un devis Viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi Debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.” (Fil. 2:9-11)
Ieskaties