Četri LELBāL arhibīskapa amata kandidāti par LELB
e-ntuzisastu uzmanību piesaistīja kāds e-vidē klejojošs Ilzes Kuplēnas Ewart apkopots raksts, kurā četri Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) archibīskapa amata kandidāti izsakās par dažādiem jautājumiem – tosarp arī par attiecībām ar LELB, kurš jau dibinājis draudzi ārpus Latvijas un ārpus LELBāL Īrijā. Lūk, jūsu uzmanībai fragmets, atbilde uz jautājumu: Kādi ir Jūsu mērķi sadarbībai ar LELB?
“Pēc ierastās LELBāL kārtības, 2008. gadā ir paredzētas archibīskapa vēlēšanas. Ir četri kandidāti, prāv. Dr Fritz T. Kristbergs, prāv. Māris Ķirsons, prāv. Colvin MacPherson un arch. Elmārs E.Rozītis.
Katram kandidātam bija uzdoti tie paši jautājumi, kurus atbildēt. Jautājumi un atbildes, kopā ar dzīves aprakstiem palīdz mums labāk iepazīties ar katru no kandidātiem. Esam šeit pievienojuši atsūtītās atbildes jūsu ieskatam.”
PRĀV. DR. FRITZ TRAUGOTT KRISTBERGS
Mūsu Baznīcas mērķis ir arvien sasniegt vienotību ar LELB, lai būtu viena Latvijas ev.-lut. Baznīca pasaulē. Mēs gan zinām, ka tas nenotiks nedz tik ātri nedz tik viegli, ka reiz cerējām. Patiesi, ir lieli un nozīmīgi šķēršļi vienošanas nodomiem. Tomēr ir veidi kā varam sadarboties, lai nestu svētību Baznīcai un tautai.
• Atklātība, patiesība un lietderība vajadzētu raksturot mūsu sadarbību ar LELB. Nav nozīmes runāt par teorētiskam lietam, ja ignorējam praktiskus jautājumus. Nav jēgas apslēpt patiesas domstarpības zem puķainiem vārdiem. Nav nozīmes tikai runāt, ja nebūs attiecīgie darbi.
• LELBāL nav tiesības iemaisīties LELB darbībai, nedz LELB ir tiesības LELBāL lietās iejaukties. Es ticu, ka LELB vadība un visi garīdznieki strādā pēc labākās sirdsapziņas un dziļākās ticības pārliecības; sagaidu, ka LELB to pašu cieņu rāda mūsu vadībai un garīdzniekiem.
• Abām baznīcām – LELBāL un LELB – ir pilnīgas tiesības izteikties par jautājumiem, kas skar latviešu tautu Latvijā un visā pasaulē. Tādā nolūkā turpinātu mūsu atbalstu vairākiem izglītības un palīdzības pasākumiem Latvijā, vienmēr cerēdami, ka varam visās lietās sadarboties ar LELB un vietējām draudzēm.
• Paredzu, ka ar ievērojamo emigrāciju no Latvijas uz citām zemēm un ar ārpus Latvijas dzīvojošu tautiešu atgriešanos Latvijā, teritoriālā izpratne par LELBāL un LELB darbību mainīsies. Ir iespējams, ka LELB varētu gādāt garīgu aprūpējumu LELBāL zemju dzīvojošiem Latvijas emigrantiem, un arī iespējams, ka LELBāL varētu aprūpēt Latvijā dzīvojošus tautiešus no citām zemēm. Tāda iespēja būtu īstenojama tikai ar abu Baznīcu sadarbību.
MĀRIS ĶIRSONS
a. Panākt to, ka abas BLUM komitejas nav kāds pašgājējs, kā tas bija sakarā ar „Pagendu“, bet strādā katra savas Baznīcas uzraudzībā.
b. Pēc šī gada izmēģinājuma ar atsevišķām Gadagrāmatām, izvērtēt ko tad viņi ir ielikuši savā, ko mēs nekādā gadijumā neliktu savā un ko mēs esam ielikuši savā, ko viņi nekādā gadijumā neliktu savā. (Te varbūt mums der iegaumēt, ka mēs mums esam mēs un viņi mums ir viņi, bet viņiem viņi ir mēs un mēs viņiem esam viņi.)
c. Tur kur sadarbība sakarā ar draudžu aprūpi iet, tur to turpināt. Tur kur tā vel nav īstenota, sāksim!
d. Panākt to, ka pēc katras reizes kad LELB un LELBĀL tā sauktās Sadarbības sēdes beidzās, visiem ir skaidrs kas konkrēti tiks izdarīts līdz nākošai sēdei, tas ir, ko katrs apņemās izdarīt.
COLVIN MacPHERSON
Uzturēt brālīgas attiecības, un savstarpēju respektu un sadarbošanos. Censties uzturēt dzīvu, veselīgu dialogu starp baznīcas vadību. Censties dalīties ar darbasp?ku un resursiem. Tuvināties ar Latvijas latviešiem, tieši uz draudžu un personīgo līmeni, kā tas jau iedarbināts māsu draudžu projektos. Bet, vienmēr atcerēties, ka esam LELBĀL, un ka mūsu primārais uzdevums un focus nav Latvija, bet ārpus Latvijas baznīca. Līdz ar to, mums ir savs īpašais un unikālais uzdevums, kā arī Latvijas baznīcai Latvijā ir savs.
ELMĀRS ERNSTS ROZĪTIS
Mērķis sadarbībā ar LELB, kā līdz šim, ir arvien apvienot mūsu specifiskās LELBāL identitātes apliecinājumu ar garīgas un organizatoriskas kopības ar LELB uzturēšanu.
Jautājumā, kas mūs vissāpīgāk šķir, proti, sieviešu ordinācijas jautājumā, tas nozīmē, ka mēs nepārprotami mūsu nostāju apliecinām teorētiski un arī praktiski, piemēram, ar mūsu amata māsu aktīvo piedalīšanos kopējos dievgalda dievkalpojumos. Turklāt, ja vien kāds LELBĀL mācītājs vai mācītāja aicināti kalpot Latvijā (un LELB – LELBāL draudzēs), tas iespējams bez ierobežojumiem, vienīgi paziņojot atbildīgam prāvestam. Ievērot viens otra suverenitāti dažreiz nozīmēs arī respektēt viedokļus un lēmumus, par kuriem nepriecājamies – gluži tāpat, kā mēs to sagaidām attiecībā uz mums.
Galvenais mērķis ir, lai arī turpmāk LELB un LELBāL locekļi varētu kopā Dievu lūgt un slavēt, ar iespējami maz atsvešinošām atšķirībām kā vārdos, meldijās, liturģiskās kārtībās tā arī garīgā izpratnē, un ka mēs arī praktiski būtu mums (un mūsu locekļiem!) iespējami izpalīdzīgi.
Ar aizlūgumu tīklu arī turpmāk stiprinājama kopības apziņa. Ļoti nozīmīgas un daudzos gadījumos abpusēji pozitīvi vērtētas ir māsu draudžu attiecības; kur tās būtu „iemigušas” – uzmodināsim tās! Strādājam pie mācītāju izmaiņas dažu nedēļu vai mēnešu apjomā.
Tiksimies iespējami bieži, un runāsim arvien vairāk ar otru nekā par otru! Mērķi varētu formulēt arī vienkārši tā: lai arvien vairāk mēs justos mājās LELB draudzēs, un lai LELB locekļi justos mūsu LELBāL draudzēs – mājās!
Pēc vēlēšanām
Vēlēšanas noslēdzās 2008. gada 15. februārī Sietlā, par labu Elmāram Ernstam Rozītim, kurš šajā amatā pavadījis jau 7+7 gadus. Pēc vēlēšanām LELB pārstāvji viņam jautāja, vai gaidāmas kādas izmaiņas sadarbībā ar LELB? Kāda tā turpināsies uz priekšu?
Elmārs E.Rozītis sacīja:
LELBāL Virsvaldes sēdē Amerikā no šī gada 23. līdz 26. aprīlim rūpīgi analizēsim mūsu sadarbību. Svarīga ir mijiedarbība. Cik mēs tiekam informēti un saņemam atbildes? Cik tas, ko esam norunājuši, īstenojas? Kā mēs mūsu ierobežotos, bet arī nemaz tik nenozīmīgos palīdzības līdzekļus varam tādā veidā izmantot, ka tie ir iespējami iedarbīgi? Domāju, ka māsu draudžu attiecības daudzos gadījumos ir tās, kur tas vislabāk izdodas. Katrā ziņā arī turpmāk un, cerams, arvien vairāk, lūkosim būt Evaņģēlija labi un uzticami liecinieki tieši tajā zemē, kas mums mīļa – Latvijā.
Interesanti. Tagad Īrijā ir LELB ārpus Latvijas, bet tas nav LELBāLs. Savukārt Rozītis tikmēr rīkosies “arī praktiski, piemēram, ar mūsu amata māsu aktīvo piedalīšanos kopējos dievgalda dievkalpojumos” t.i. jāpieradina, jo LELB jau kalpo bariņš ar sievietēm mācītājām, ko sauc par evaņģēlistēm. Arī LELB iekšienē notiek pakāpenisks pieradināšanas darbs.
Tādēļ viens solīs līdz tam, ka LELB un LELBāL būs arī kopīgs arhibīskaps t.i. Rīgas un visas pasaules ar[c]hibīskaps (tas, protams, ir varas jautājums). Faktiski jau baznīcas ir vienotas in sacris [svētajās lietās], izņemot dažus radikāļus, kas piekopj selektīvo [izvēles] sadraudzību.
Ar cieņu,
gviclo