Cik maksāsim mācītājam?
Vai tas ir bieži dzirdēts jautājums? Nezinu. Katrā ziņā vieglāk būtu atbildēt uz jautājumu: “Cik jāmaksā mācītājam?” Šajā gadījumā kāds pateiktu priekšā, jo – nedod Dievs – samaksāt par … daudz.
Bet diskusijas par mācītāju atalgojumu garīdznieku vidū notiek bieži, ja baznīcā nav centralizēta atalgojuma sistēma vai mācītāju muižiņas. Lūk, te sākās problēma tajās luterāņu draudzēs, kuras nav komercializētas. Te apsargi ar spaiņiem naudu nenēsā. Te viss ir par velti, par baltu velti.
Ir jau kaut kādas vispārpieņemtas summas, ar ko tiek novērtēta tā saucama Baznīcas kalpa kalpošana. Lauku draudzē tie mēdz būt kādi 15 lati par dievkalpojumu. Vai tas ir daudz, vai maz? Finanses jau jāpiesaista arī jumtiem un grīdām, bet vai tas ir svarīgāk?
A kāpēc nemaksāt 500 vai 1000 latus mēnesī?
Maksāt jau var mēģināt. Bet draudze uztraucas – vai tas nesabojās mācītāju? Vēsturē mums ir daudz bēdīgu piemēru.
Kā tad īsti mācītājam jādzīvo? Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka mācītājam jābūt askētam un jāapliecina ar personīgo piemēru, ka manta un komforts šajā dzīvē nav nepieciešams. Turklāt, es zinu vairākus krietnus Dieva vīrus, kas tā arī dzīvojuši un dzīvo.
Tad draudze sacīs: “Ja mācītājam nepietiek ar to, ko varam maksāt, tad mums ir divas… nē, trīs iespējas. Proti, pirmā iespēja ir nemaksāt vairāk. Otrā iespēja ir atrast labāku mācītāju, un trešā – pamācīt mācītāju dzīvot.”
“Tieši tā,” kāds piekrītoši sacīs, “Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”
Cits sacīs: “Es piekodinu tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.”
Tātad – mācītājam jābūt pieticīgam, proti, mācītājam jāvēlas pašas nepieciešamākās lietas – apģērbu un ēdienu, bet draudzei tas jānodrošina. Ja viņš grib savrupmāju ar saunu, vairākus auto, baudīt komfortu un citas lietas, kas sagādā vienīgi ciešanas, tad lai pats pelna kur un kā prot – no kalpošanas (un gatavošanās dievkalpojumam) brīvajā laikā – strādājot par telšu taisītāju, galdnieku, sargu, krāvēju utt.
Vēl vairāk! Mūsu Kungs un Pestītājs saka: “Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”
e-firziķim būtu prieks, ja visas draudzes varētu uzturēt savus mācītājus, nodrošinot tiem daudz maz pieņemamus dzīves apstākļus, un viņiem nebūtu jāmeklē papildus darbi.
Tev draudze jāsaprot, ka kalpošana draudzē nav papildus darbs, bet gan pamata darbs. Tas tikai šķietami ir viegls. Patiesībā tas ir ļoti grūts un resursu un laika ietilpīgs. Krietns mācītājs nepieļaus haltūru, jo tāds ir viņa aicinājums – nešķirot lielas un mazas, bagātas un trūcīgas draudzes, bet kalpot ar visu nopietnību un rūpību vienīgi par atlīdzību.
Tāds ir tavs krusts, mācītāj! Tāpat kā mūsu Kungs nesa krustu un mira citu vietā, tev, acīmredzot, jābūt krietnam un askētiskam draudzes vietā.
būs jāiet uz banku, paņemt patēriņa kredīts, lai mācītājkungs varētu arī turpmāk dzīvot tikpat šiki kā cik līdz šim…
Minētie vārdi gan attiecas ne tikai uz mācītājiem, bet uz jebkuru no mums…
OC, Roberto minētie?
Ar cieņu,
gviclo
Kāds stāstiņš par “perfektu mācītāju“:
Tagad jau laikam tā. Ja gribi cienīgu mācītājalgu, tad jāiet vien uz LELBu. Pirms padsmit gadiem viņi lēma par mācītāju atalgojuma fonda izveidošanu (toreiz 96. gadā prāvestu iecirkņos sēdēs bija 2 jautājumi: nr. 1. Plūmes nosodīšana, nr. 2. tā fonda izveide; par abiem jautājumiem visi lēma: PAR :)), tagad tas šķiet funkcionē. LELBas miljoni glabājas Misūri un laikam jau nes procentus. Nu ATA luterāņu draudzes vairs nesmaida, kā nekā nopietns konkurents :) . Vai tad augsburgieši sliktāki par lelbiešiem, ka nesaņem 500 latus mēnesī? Tā taču ir bezkaunība, ko tādu prasīt, vai ne?
jā, ju jā
tagad ir īstais laiks atgriezties LELBābelē
tiem, kas no tās izgājuši peļņas nolūkos
– – –
beidzamais laiks atgriezties (vismaz pie laicīgiem labumiem)
tiem, kuriem tā pat nava cerību ieiet apsolītajā zemē
– – –
patiesi, patiesi
laiku beigas
ir tuvu
talyc, jā, tur ir silti, tur ir jauki…
nepatiesi apmelotiem no Lielās Galvas puses nekādas aizsardzības, nekādas žēlastības, ne pretīmnākšanas, ne uzklausīšanas. :( kaut kā romu atgādina
~
Starp citu, vai Marka baznīcā Slokas ielā joprojām notiek dievkalpojumi? Un ja jā, kurš tos vada?
ir tur tāds
augsti godājamsKLBELBLmācītājsA.D.gviclooi, kā esmu kļūdījusies baznīcas nosaukumā, tagad tikai pamanīju, ka Marka vietā vajadzēja būt Mateja. =)
tad Rīgā vienīgā KLB šobrīd ir Anglikāņos?
vispābā par KLB draudzēm, dk laikiem, mācītājiem un visu pārējo info var atrast griežoties tikai Miesnieku ielā? i-netā nekā naf?
Mateja baznīca Slokas ielā? Vai tomēr Sv.Marka [kura tika atdota metodistiem] baznīca?
Iespējams, ka jauni draudzes locekļi ATA draudzēm nav vajadzīgi, jo informāciju par d/k var atrast tikai “īpaši apgreidotie”.
Info. atrodams kaut kur dziļā pa…
Metodistu baznīca Slokas ielā saucas tomēr Sv.Marka? Nu labi…
Roberto, varējāt tak šito KLB lapas bannerīti kaut kur te izlikt apskatei ;) es par tādu nezināju :)
e-BAZNĪCAs pirmsākumos tāds bija, taču ATA draudžu baznīckungi to ĻOTI nevēlējās
ā, nu skaic. tad jau laikam viņi patiešām nevēlas paplašināt savas rindas :D
Ja ieraksta Google Konfesionāli luteriskā baznīca, tad to lapu atrast var, tā ka – nav nemaz tik labi noslēpušies.
Ar cieņu,
gviclo