Cilvēki nepareizi izturas pret Dieva baušļiem

Lielākais un briesmīgākais ļaunums, kas izriet no vieglprātīgas un aplamās attieksmes pret Dieva baušļiem, ir tas, ka cilvēks, kas ārēji nenicina Dievu un vēlas atšķirties no pasaules, gribēdams būt Dieva bērns un viņa sekotājs, diemžēl kļūst par labo darbu svētuli un par savu iedomu apstulbotu farizeju, kas Dieva Garam paliek nepieejamāks nekā citi bezdievīgi grēcinieki — saskaņā ar Kristus vārdiem: “Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs” (Mt.21:31).

Šī apstulbotā un piekrāptā darbu svētulība ceļas no tā, ka cilvēki nepareizi izturas pret Dieva baušļiem un raugās tikai uz ārējiem darbiem. Tie raugās tikai uz to, kā jādzīvo, un nemaz neņem vērā sirdi, tās mīlestību, šķīstību un svētumu, kas ir pirmais un svarīgākais, ko Dievs pieprasa Savos baušļos. Tā vietā cilvēks sastāda sev dievbijīgu darbu dienas kārtību, kas viņam jāpilda, kā, piemēram, tas atsakās no kādiem īpaši grēcīgiem ieradumiem, sāk ik dienas vingrināties Dieva vārdā un lūgšanā un tā sevi nomierina, it kā tas būtu viss, ko Dievs mums pavēl.

Vienlaikus šāds cilvēks nepamana un nepilda to, ko Dievs ir prasījis pirmajā bauslī. Ja cilvēkam nerūp pats pirmais Dieva likums un pavēle, runājot Kristus vārdiem, pirmais un lielākais bauslis, un ja cilvēks tik steidzīgi pārskrien pāri pašam galvenajam Bauslībā, tad nav nekādu šaubu, ka tas ir klajš negodīgums Dieva vaiga priekšā un atklāta, nekaunīga Dieva nerrošana.

Šādi cilvēks apliecina, ka pazīst Dieva baušļus, tomēr savā garīgajā dzīvē tas netiecas pie Dieva, bet ievēro tikai atsevišķus ārējus darbus. Jā, tas raizējas tikai par sevi, tiecas pēc sava goda un svētuma, nevis pēc Dieva, Viņa gribas un baušļiem, kā arī labvēlības Viņa svētajās acīs. Nē, to viņš zaimo un nicina, lai arī dažreiz neapzināti.