Cīņa pret ļaunumu manas sirds dziļumos
Cilvēki gluži dabiski domā, ka pirmām kārtām atgriešanās nozīmē mainīt savus ļaunos darbus uz labiem, nepaklausību uz paklausību, pretošanos uz ticību, līdzdalību lielajā dumpī uz paklausību lielajai patiesībai. Un tas nav noliedzams.
Bet tas ir savādi – jo vairāk cilvēks pūlas šādi atgriezties, jo labāk viņš saprot, ka viņam nekas neizdodas. Cilvēks joprojām atrodas tai pašā melu, vainas un atkrišanas stāvoklī.
Vispirms šī cīņa skar ārīgas lietas. Cīņa norisinās pie dvēseles ārējām robežām, cenšoties apturēt uzbrūkošo ļaunumu, kas no sirds dziļumiem vēlas izlauzties pasaulē. Šeit sardzē stāv cilvēka griba, kas liedz mēlei lamāties un tenkot, attur rokas no svešas mantas un neļauj iedzert lieku glāzi stipra dzēriena. Cilvēks, kas mērojis ceļu no reliģiskas vienaldzības uz patiesu ticību, ļoti labi pazīst šo cīņu un zina, ka tā var būt kā ļoti daudzsološa spēle, kurā iespējams gūt virkni iedvesmojošu uzvaru. Taču, apturot pretinieku pie robežas, viņš vēl nav uzvarēts. Cīņa pret ļaunumu ir jāizcīna dziļāk sevī, jāuzmeklē un jāiznīcina pašos slēptākajos tā perēkļos. Šo cīņu mēs pazīstam jau daudz sliktāk.
Cīņa, par kuru mēs šeit runājam, iespējams, būs vieglāk izprotama, ja pēc veco laiku parauga mēs ļoti nopietni pārdomāsim fragmentu no Dieva vārda. Aplūkosim trīs pantus no Vēstules galatiešiem 5. nodaļas [19-21]: “Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, skaudība, slepkavība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”
Šādās pārdomās es iegrimstu un iedziļinos savas sirds noslēgtajā pasaulē. Te ir cīņas lauks, kur uzveicami miesas darbi. No turienes plūst mani vārdi un darbi. No turienes plūst manu jūtu mutuļojošais avots. Tur dzimst manas domas, vārdi un viss, kas pēc tam veido manas balss intonācijas, manu roku kustības, sejas izteiksmi un manu kāju soļus. Manā grēknožēlas un dievbijības cīņā galvenais ir tiekties pēc Kristus valdīšanas manas sirds dziļumos, jo no iekšienes, “no sirds nāk ļaunas domas” [Mt.15:19]. Tikai šādi var pienākt gals visam ļaunumam manā dzīvē.
Ieskaties