Darba tiesiskās attiecības

Kalpi, paklausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Un jūs, kungi, dariet to pašu viņiem; atmetiet draudus, zinādami, ka Kungs Debesīs ir tiklab viņu Kungs kā jūsējais un ka Tas neuzlūko cilvēka vaigu. [Ef. 6:5, 9]

Ja esi saņēmis dāvanu no Dieva, ja esi varenāks, dižciltīgāks, izglītotāks un piederi augstākai kārtai nekā pārējie, tad padomā par to, ka tev ir pavēlēts ar šīm dāvanām kalpot citiem.

Ja tu to nedari, tad tev jāzina, ka ikviens nabaga ganu zēns, kas salīdzinājumā ar tevi ir pavisam necils, Dieva un eņģeļu priekšā tomēr ir daudz lielāks par tevi un tiks uzņemts Debesīs, kamēr tu ar visu savu skaistumu, godu, godību un greznību tiksi iegrūsts ellē.

Dieva priekšā visi ir vienādi – vienkārša kalpone iemanto tādu pašu godu, kā viscēlākā ķeizariene un ķēniņiene, ja vien viņa var sacīt: es ticu tam pašam Dievam, es esmu kristīta Viņa Vārdā un piesaucu savu Kungu Kristu, tādēļ Dieva priekšā esmu iemantojusi tikpat daudz, kā ķēniņiene – ja vien esmu pazemīga un ar labu prātu dzīvoju savā kārtā.

Bet, kaut arī Dieva priekšā visi cilvēki ir vienādi un viņiem ir viens Kungs, viena ticība, viena Kristība, tomēr zemnieku puisim, kas iet aiz arkla vai kalponei, kas uzkopj istabu, neklājas nākt un teikt savam saimniekam vai saimniecei: Dieva priekšā es esmu tikpat cēls un labs, kā tu, tādēļ man nav tev jāpakļaujas un jāpaklausa. Lai gan tagad jau ir gluži pierasts, ka zemākās kārtas kļūst iedomīgas un grib pārspēt augstākās. Kristietim tāda lielība nepiedien – tā ir pretrunā ar Kristus mācību un likumu; jo augstākajām kārtām ir pavēlēts nekļūt lepnām un nenicināt zemākos; un vēl jo vairāk Dievs grib, lai necili, zemas kārtas cilvēki nezaudētu pazemību un necenstos paaugstināties.