Darvina evolūcija teorija – zinātnisks fakts vai sociāla konstrukcija?
Bez iepriekš minētās zinātniskās un vēsturiskās kritikas interesanta liekas arī postmodernisma pētnieka Eduarda Vīta piedāvātā darvinisma dekonstrukcijas iespēja. Vīta jautājums ir šāds:
“Kas ir Darvina evolūcija teorija – zinātnisks fakts vai sociāla konstrukcija?”
Un Vīts secina, ka
“Darvina teoriju var dekonstruēt, apskatot to tā laika kontekstā un pievēršot īpašu uzmanību vārdu izvēlei. Evolūcijas teorija apgalvo, ka progresu rada brīva konkurence un dabiskā izlase. Vai tā ir bioloģija, vai arī deviņpadsmitā gadsimta kapitālisms ar tam raksturīgo neiejaukšanās politiku? Vai tā ir objektīva zinātne, vai arī varas aizstāvēšana mēģinājums racionāli izskaidrot Britu imperiālismu, nabagu apspiešanu un plēsonīgu sabiedrības uzvedību, pārvēršot to par dabas likumu?”
Vīts atzīst, ka šādā veidā mūsdienu postmodernisti varētu dekonstruēt Darvinu un kristieši šādai dekonstrukcijai varētu arī pievienoties.
Tomēr Vīts piebilst, ka tajā
“kristieši iedziļinātos vairāk, koncentrējoties uz Darvina teoloģisko un morālo izvairību. Darvina evolūcijas teorija ir kārtējais cilvēku mēģinājums izvairīties no Dieva. Darvins mēģina izskaidrot radīšanu bez Radītāja. Līdz ar to biblisko mīlestības un laipnības morāli viņš pārvērš par egoisma un vardarbības kontraētiku.”
Un šeit, gribot negribot, ikvienam nākas piekrist Vītam vismaz tik daudz, ka evolūcijas teorijai, tāpat kā katrai idejai, ir noteiktas ētiskas konsekvences. Apskatīsim nedaudz, kāda tad ir bijusi evolūcijas teorijas ietekme.
Attiecībā uz kristīgo ticību evolūcijas teorijas ietekme ir jāvērtē kā negatīva. Tās ietekmē daudzi ir atkrituši no savas ticības, kļūdami par agnostiķiem vai ateistiem. Lai gan evolūcijas teoriju ir pieņēmuši arī kristieši, radīdami tā saucamo teistisko evolūcijas teoriju, tomēr ikviens konsekvents domātājs ir spiests atzīt, ka evolūcijas teorija nav samierināma ar kristietību. Evolūcijas teorijas piekritēji ir lielā mērā veicinājuši Bībeles kriticismu, vēršoties pret visu pārdabisko. Liberālais protestantisms, kas noraida visu pārpasaulīgo, par reliģijas mēŗķi atzīstot tikai šīs pasaules uzlabošanu, lielā mērā ir evolūcijas teorijas iespaidots. Turklāt evolūcijas idejas ir veicinājušas personīgā Dieva aizstāšanu ar bezpersonīgu enerģiju jeb spēku.
Darvinisma ietekme uz filozifiju arī ir jāvērtē negatīvi, jo evolucionistiskās atziņas caurvij tādas antiteistiskas domāšanas sistēmas kā ateisms, materiālisms, agnosticisms, skepticisms, pragmatisms, naturālisms un sekulārisms. Ētikas jomā evolūcijas idejas ir novedušas pie atziņas, ka nepastāv absolūti labā un ļaunā kritēriji. Pēc darvinistu domām morāle ir atkarīga no sociālās dzīves. To, kas ir labs un patiess, nosaka sabiedriskās ieražas un savstarpēja cilvēku vienošanās.
Evolucionistiskās atziņas ir radījušas arī pilnīgi jaunu izpratni par psiholoģiju, kas atstāj pilnīgā novārtā cilvēka garīgo pasauli.
Līdzīgas pārmaiņas ir notikušas izglītības sistēmā vispār. Mūsdienu izglītība pārsvarā ir balstīta naturālistiskās filozofijas atziņās, kas noliedz Dieva esamību. Izglītība ir kļuvusi par pašmērķi, un lielā mērā tajā ir vērojamas dekadentiskas parādības. Cilvēks tiek mācīts meklēt un atrast savu piepildījumu tikai savu vēlmju apmierināšanā, un tādējādi izglītība ir ne tikai šīs pasaules dzīvē orientēta, bet arī izteikti egoistiska.
Darvinisms, ieviešot pārliecību par nepārtrauktu vēsturisku cilvēces progresu, ir izkropļojis arī izpratni par vēsturi. Divi pēdējie pasaules kari lielā mērā ir šāda naiva optisma rezultāts. Arī modernās antropoloģijas un socioloģijas atziņas ir saistītas ar evolūcijas idejām. Par vislielāko kļūdu šeit jāuzskata pieņēmums, ka kultūras attīstību vada tādi pat principi kā organisko evolūciju.
Darvina mācība par stiprākā izdzīvošanu ir cieši saistīta ar marksistu un nacistu idejām, sniedzot attaisnojumu viņu zvēriskajām izdarībām.
Visspilgtāk šo ētisko evolūcijas teorijas dimensiju ir raksturojis rumāņu mācītājs Ričards Vurmbrands. Viņš norāda, ka Markss atzinis Darvina grāmatu “Sugu izcelšanās” par “dabaszinātņu bāzi vēsturiskajai šķiru cīņai”. Tālāk Vurmbrands atsaucas uz Staļina biogrāfu Montgomeriju Haidu, kas norāda, ka tieši šīs Darvina grāmatas ietekmē Staļins kļuvis par revolucionāru.
Vurmbrands raksta:
“Būdams pareizticīgo semināra students, viņš no Darvina ieguva priekšstatu par to, ka mēs esam nevis Dieva radības, bet gan tādas evolūcijas rezultāts, kurā valda nežēlīga konkurence. Izdzīvo tikai stiprākie un cietsirdīgākie. Viņš uzzināja, ka morāliem un reliģiskiem kritērijiem dabā nav nekādas lomas un ka cilvēks ir tāda pati dabas daļa kā zivs vai pērtiķis. Lai dzīvo nežēlība un cietsirdība! .. Darvina teorijas beigu rezultāts bija desmitiem miljonu nevainīgo nogalināšana. Viņš kļuva par garīgo tēvu vislielākajam masu slepkavam cilvēces vēsturē.”
Tādējādi, izdarot kopsavilkumu, ir jāsaka, ka darvinisms un viņa radītā evolūcijas teorija ir nodarījusi lielu ļaunumu ne tikai eksaktās zinātnes un humanitāro zinātņu teorijas jomā, bet vēl daudz vairāk reālajā cilvēku dzīvē. Šai atziņai vajadzētu kalpot kā nopietnam pamudinājumam kritiski izvērtēt pašu evolūcijas teoriju kā tādu.
Ieskaties