Dāvanas, dāvanas
Kādreiz, ejot pa lielveikala spoži apgaismoto koridoru, pēkšņi redzu, ka man pretī nāk laipna, smaidīga sieviete un saka: “Te jums dāvana,” un sniedz man parfimērijas iepakojumu.
Pārsteigts un priecīgs pieņemu dāvanu, saku savu “paldies” un grasos doties prom. Taču tad šī laipnā seja gandrīz vai ar varu mani aptur, sakot: “Pagaidiet, pagaidiet!” Izrādās, ka tas nav viss, jo tas esot komplekts… Tam klāt ir domātas vēl dažas noderīgas mantiņas. Protams, beigās izrādās, ka gluži par velti šis komplekts nav. Bet par visu to ir jāmaksā “ļoti izdevīga cena”.
Tā jau man likās – pārāk labi, lai būtu patiesība. Ak, es naivais. Kur tas redzēts, ka šai pasaulē tev kāds kaut ko dāvinātu par velti!? Ja kāds arī kaut ko dāvina, tad visbiežāk tam pamatā ir kāds aprēķins, tā ka beigu beigās tev jāatdod vairāk, nekā esi saņēmis. Vairums cilvēku jau to ir iegaumējuši un sapratuši, ka nekas šai pasaulē nav par velti un skeptiski izturas pret jebkāda vaida dāvanām. Runājot dzejnieka vārdiem: “Un, ja kāds vēl no zvaigznēm man sola kaut ko, man gribas bēgt prom vai pajokot.”
Mēs esam pieraduši, ka viss šai pasaulē ir jānopelna, par visu ir jāmaksā. Mēs neticam, ka kāds kaut ko mums dos vienkārši no labas sirds – par velti kā nesavtīgu dāvanu. Un tāpat mums gribas domāt arī par Dievu. Vai tad Dievs nedod pēc nopelniem? Vai tad mums ar savu labo uzvedību nav jāizpelnās Dieva dāvanas? Bībele atbild: Nē, Dieva dāvanas nav jānopelna.
“Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!” (Jes.55:1)
Mums negribas ticēt, ka tas ir iespējams, jo katrā veikalā par ūdeni, maizi, pienu – un kur nu vēl vīnu – ir jāmaksā nauda. Neticami, bet šeit par brīvu un bez maksas tiek apsolītas daudz vērtīgākas lietas par parastiem produktiem. Šeit ir runa par garīgām Dieva dāvanām – grēku piedošanu un glābšanu. Nāciet un saņemiet to visu par velti!
Bet daudzi netic Dieva labsirdībai un atsakās no dāvanām. Vieni saka: Es nevaru būt kristietis, jo neesmu pietiekami labs. Citi saka, es neesmu pietiekami reliģiozs, – tā, it kā reliģiozitāte būtu vajadzīga kā ieejas biļete baznīcā.
Vēl citi saka: Es daudz esmu grēkojis un pārkāpis baušļus. Ja vien kāds zinātu, cik daudz man grēku, tad neaicinātu mani uz baznīcu. Es nekad nespēšu būt tik labs, lai būtu kristietis. – Diemžēl tā cilvēki domā, ka arī baznīcā visas dāvanas ir jānopelna. Tas ir milzīgs pārpratums, ja cilvēki nāk uz baznīcu un jautā: Cik maksā Kristības? Cik maksā Svētais Vakarēdiens? It kā tās būtu preces, nevis Dieva dāvanas.
Cilvēki vienkārši netic, ka iespējama nesavtīga attieksme, ka iespējamas nesavtīgas dāvanas, kas tiek dotas par velti un bez slēptiem motīviem. Tomēr Dieva dāvanas ir tieši tādas. Ko cilvēks pats nav spējīgs iegūt, to Dievs no savas labās sirds mums ir uzdāvinājis.
Dievs Bībelē ir mums apsolījis glābšanu par velti un bez maksas. Kādēļ gan mums neturēt Dievu pie vārda? Viņš pats par visu jau ir dārgi samaksājis ar Kristus krusta asinīm, ar kurām nopelnīta visu grēku piedošana. Tādēļ tev nekas nav jānopelna. Mēs varam nākt pie Dieva tāds, kādi esam, un saņemt nepelnītu žēlastību. Tā ir īsta un nesavtīga dāvana no Dieva. Otras tādas dāvanas šai pasaulē nav.
Ieskaties