Dažādas mācības par grēku un piedošanu
Dievs apsola jūs svētīt, dāvājot izpratni par Svēto Rakstu mācību. Šajā tabulā var redzēt, ko dažādas baznīcas māca par grēku un piedošanu. Mēs lūdzam, lai dievišķās piedošanas svētība pieaug līdz ar jūsu izpratni par Viņa atklāsmi (Ef.1:17).
Romas katoļi
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Katoliskās baznīcas katehisms māca, ka “cilvēka daba nav pilnīgi samaitāta, bet ir mazināti tai piemītošie dabiskie spēki – attiecībā uz zināšanu, ciešanām un nāves varu, un tai ir nosliece uz grēku, kas ir nosliece uz ļaunu un tiek dēvēta par “konkupiscenci”” (# 405). | Pēc katoļu ieskatiem, grēks nav nedziedināma un pazudinoša slimība, bet gan ārstējama vaina. Tā kā viņi apgalvo, ka: “cilvēka daba nav pilnīgi samaitāta”, jūsu paša spēkos būtu sevi dziedināt no grēka. | Saskaņā ar katoļu baznīcas oficiālo mācību jums piemīt kāda garīga veselība, tāpēc jums pašam jāņem dalība sevis garīgā dziedināšanā. Ja jau grēks nav jūs pilnīgi samaitājis, jūs varētu paļauties uz to, ka Dieva žēlastībai “ir nepieciešams modināt un stiprināt mūsu līdzdalību taisnošanā caur ticību” (Katoliskās baznīcas katehisms, # 2001). | Ja jau jūs būtu tik vesels, ka varētu līdzdarboties Dieva piedošanas (taisnošanas) iegūšanā, Jēzus jums būtu tikai daļēji nepieciešams un jums pietiktu tikai ar dažām Viņa dziedināšanas metodēm. Tomēr Bībelē teikts, ka “Viņš mūs izglāba [t.i., piedeva mums] nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības” (Tit. 3:5). |
Pareizticīgie
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Oficiālajā pareizticīgo baznīcas ticības apliecībā teikts: “Kaut arī cilvēka gribu ir samaitājis iedzimtais grēks, joprojām ikviena cilvēka spēkos paliek izvēle būt labam un Dieva bērnam vai būt ļaunam un velna bērnam (Orthodox Confession, # 27, Par brīvo gribu). | Pareizticīgie uzskata, ka grēks gan samaitā jūsu gribu, tomēr jūs joprojām spējat izvēlēties starp Dievu un velnu, starp labu un ļaunu. Viņi gan atzīst, ka grēks jūs ir nāvīgi ievainojis, tomēr jūs joprojām drīkstat apgalvot, ka esat vesels. | Pēc pareizticīgo baznīcas ieskatiem, jūsu brīvā griba dod jums spēju saņemt Dieva piedošanu. Paplašinātajā katehismā teikts, ka Kristus nomira, “lai dotu mums, grēciniekiem, apžēlošanu par mūsu grēkiem” (# 208), tam seko piebilde, ka “to saņem tikai tie no mums, kuri no savas puses pēc savas brīvās gribas ņem līdzdalību Viņa ciešanās” (# 209). Tas nozīmē, ka Kristus gan sniedz mums savas piedošanas dziedinošās zāles, bet tās saņem tikai tie, kuri paši sev šo nepieciešamo zāļu devu ievada! | Bībele norāda, ka jums nav brīvās gribas izvēlēties piedošanu, jo “jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos” (Ef. 2:1). Dievs jūs “darījis dzīvus līdz ar Kristu” (Ef. 2:5) un piedod jums “ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” (Jņ. 1:13). |
Anglikāņi
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Oficiālajā anglikāņu baznīcas katehismā teikts, ka “grēks ir pašam savas, nevis Dieva gribas meklēšana, tādējādi izkropļojot mūsu attiecības ar Dievu, citiem cilvēkiem un visu radību”. Tajā teikts arī, ka “grēkam ir vara pār mums, jo mēs zaudējam savu brīvību, kad mūsu attiecības ar Dievu ir izkropļotas” (Book of Common Prayer, 848.–849. lpp.). | Anglikāņi apgalvo, ka grēks ir tikai izkropļotas attiecības, nevis nāvējoša slimība. Ja jūs spējat atgūt savu brīvību (lietot savu brīvo gribu), jūs varat izlabot savas izkropļotās attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem. | Tā kā anglikāņi uz grēku raugās tikai kā uz izkropļotām un sarautām attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem, viņi apgalvo, ka baznīcas misija ir “Kristū atjaunot visu cilvēku vienību ar Dievu un pašiem savā starpā” (Book of Common Prayer, 855. lpp.). Tādējādi Dieva piedošana nevis dziedina ikvienu garīgi slimu cilvēku, bet tikai izlabo viņu izkropļotās attiecības. | Tomēr Jēzus pilnvaroja savu baznīcu pasludināt Viņa vārdā “atgriešanos.., lai grēki tiktu piedoti”* (Lk. 24:47), jo “nav, kas labu dara, nav it neviena” (Ps. 53:4). Jēzus piedošana dziedina gan pašus cilvēkus, gan viņu attiecības, darot jūs spējīgu pildīt norādījumu: “Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” (Ef. 4:32). |
Reformāti
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Reformātu baznīcas Vestminsteras ticības apliecība oficiāli apliecina, ka “no šīs sākotnējās samaitāšanas, kuras dēļ mēs esam absolūti negribīgi, nespējīgi, kļuvuši par visa laba pretiniekiem un pilnībā sliecamies uz visu ļaunu, izriet visi aktuālie pārkāpumi” (VI, IV nod.). | Reformātu mācība saskan ar biblisko grēka raksturojumu. Grēcīgs jūs esat ieņemts un dzimis (Ps. 51:7), tā ka varat sacīt līdz ar apustuli Pāvilu: “Es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs” (Rom. 7:18). | Vestminsteras ticības apliecībā skaidrots, ka “Dievs kopš mūžības pirmsākumiem ir lēmis taisnot visus izredzētos un Kristus, kad laiks bija piepildīts, nomira par viņu grēkiem un augšāmcēlās viņu taisnošanai (XI, IV nod.). Tas nozīmē, ka Dievs nevēlas piedot visiem cilvēkiem, bet tikai izredzētajiem. Tas būtu tāpat, kā ārsts pavaļīgi izvēlētos dažus slimniekus ārstēt, bet pārējos atstātu ciešanām un nāvei! | Tomēr Bībelē teikts, ka “Kristus par.. bezdievīgajiem ir miris” (Rom. 5:6), un “tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ. 3:16). Dievs savu dziedinošo piedošanu netaupa dažiem “izredzētajiem”, bet “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti [saņem piedošanu]” (1. Tim. 2:4). |
Baptisti
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Dokumentā Baptistu ticība un vēsts (Baptist Faith and Message) apgalvots, ka cilvēki “pēc savas dabas piedzimst ar noslieci uz grēku. Bet, tiklīdz viņi ir spējīgi uz morālu rīcību, tā kļūst par pārkāpējiem un nonāk zem lāsta”. | Baptisti uzskata, ka cilvēki var būt nāvējošās grēka slimības “nēsātāji”, taču tā neizpaužas, līdz cilvēks ir sasniedzis kādu noteiktu vecumu. Viņi apgalvo, ka dziedinošā piedošana jums nav vajadzīga, iekams neesat paaudzies! | Baptisti māca, ka “pestīšana.. tiek sniegta par brīvu visiem, kas pieņem Jēzu Kristu par savu Kungu un Pestītāju, kurš ar savām asinīm sagādājis ticīgajam mūžīgu izpirkšanu” (Baptist Faith and Message). Tas nozīmē, ka jums jāapņemas lūgt Dievam dziedinošo piedošanu, pirms Viņš jums to sniedz. | Dievs Bībelē gan saka ko citu. Dziedinošo piedošanu Dievs Jēzū Kristū dāvā visiem cilvēkiem (Jņ. 3:16; 1. Tim. 2:4), un šis piedošanas apsolījums ir “dots jums un jūsu bērniem” (Ap. d. 2:39). Arī ticība pati ir Dieva dāvana (Ef. 2:8; Jēk. 1:17). |
Pentakostāļi
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Starptautiskās apvienotās pentakostāļu baznīcas mājaslapā, kur izklāstīta šīs baznīcas mācība, teikts, ka “cilvēks ir grēcinieks, kad viņš dara ļaunu”; kā arī “grēks ir darīt to, ko Dievs aizliedz, un nedarīt to, ko Viņš pavēl” (www.upci.org). | Pentakostāļi neuzskata grēku par nedziedināmu slimību, kas jūs ir pilnīgi pārņēmusi, bet domā, ka grēks ir tikai aplama rīcība vai Dieva baušļu pārkāpšana. | Ja grēks ir tikai aplama rīcība, tad arī piedošanu var iegūt ar saviem darbiem, proti, “grēku nožēlošanu, ūdens Kristību Kunga Jēzus vārdā grēku piedošanai un Svētā Gara kristību, pēc kuras kristietis dzīvo dievbijīgi” (www.upci.org). | Ja grēks būtu tikai aplama rīcība, tad jau dziedināšanu jūs varētu iegūt ar pareizu rīcību, nevis vienīgi ar Kristus upuri. Tomēr Pāvils saka: “Žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties”* (Ef. 2:8-9). |
Luterāņi
| Ko viņi saka par grēku? | Ko tas nozīmē? | Ko viņi saka par piedošanu? | Kas no tā izriet? |
| Augsburgas ticības apliecība, tāpat kā Bībele, māca, ka “visi cilvēki.. ir piedzimuši ar grēku, tas ir, bez dievbijības, bez paļāvības uz Dievu un ar ļaunu iekāri”. Šī “iedzimtā vaina” ir tā, kas “pazudina un ieved mūžīgajā nāvē tos, kuri neatdzimst caur Kristību un Svēto Garu” (Vienprātības grāmata, 41. lpp.). | Grēks nav tikai tas, ko jūs darāt vai nedarāt, bet gan iedzimta nāvējoša slimība, kas liek sevi manīt ik dienas. Ne velti Pāvils saka – tas ir “manī mītošais grēks” (Rom. 7:20). Lai jūs tiktu dziedināts, jums būtiski nepieciešama palīdzība no Jēzus Kristus, kas ir jūsu dievišķais ārsts (sk. Mt. 9:12). | Tā kā grēks ir nedziedināma slimība, cilvēki “no Dieva žēlastības Kristus dēļ tiek taisnoti ticībā [kas ir Dieva dāvana, Ef. 2:8], kad viņi tic, ka ir pieņemti žēlastībā un ka grēki piedoti Kristus dēļ, kas ar savu nāvi ir gandarījis par mūsu grēkiem. Šādu ticību Dievs pieņem kā taisnību savā priekšā” (Vienprātības grāmata, 42. lpp.). | Dieva piedošana Kristū ir kā dziedinošas zāles, kas jūs atjauno tā, ka jūs “Jēzū Kristū dzīvojat Dievam” (Rom. 6:11), jo “ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes. 53:5). “Viņā [ne mūsos pašos!] mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības, kurā Tas pārpilnībā mūs apveltījis” (Ef. 1:7-8). |
grēks un piedošana turpinās visu mūžu, arī kristieša mūžu.
un tomēr K.F.V. Valters savā darbā Bauslība un Evaņģēlijs ir iekļāvis 18. tēzi, kura skan šādi:
XVIII TĒZE
Četrpadsmitkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja vispārējo cilvēku samaitātību apraksta tā, it kā arī patiesi ticīgie joprojām atrastos grēku varā un tīši grēkotu.
Ko par to domājat? Ja vispār par to ir ko domāt :)!
Tātad jautājums: vai patiesi ticīgie arī joprojām atrodas grēku varā??? Diez vai kāds uzdrošinātos teikt, ka viņš atrodas tādā žēlastības stāvoklī, ka grēkam pār viņu vairs nav nekādas varas….
Un tomēr šeit, manuprāt, Valters skaidri pasaka, ka patiesi ticīgie vairs neatrodas grēku varā.