Diena

Pasaule dzīvo dienai mainoties. Dienai ir pašas būtība, savs tēls, sava vara.

Diena ir pirmā Dieva radība, brīnišķīga un varena Dieva rokā. Mums diena ar savu pirmatnību un brīnumainību jau ir pilnīgi zudusi. Mēs to aprēķinām un pārrēķinām, mēs neļaujam, lai mums tā tiktu dāvināta, mēs to nedzīvojam. Šodien mazāk kā jebkad, jo tehnika ir ierocis karā pret dienu.

Tas ka bezveidīgais rītā iegūst formu un vakarā atgriežas atpakaļ bezveidībā, tas ka gaišā gaismas klātbūtne atraisās tumsas esamībai, tas ka dzīvā skaņa sastingst nakts klusumā, tas ka saspringtajam nomodam gaismā seko dusa, tas ka dabā, vēsturē un tautās ir nomoda un snaudas laiki, tas viss ir tas, ko Bībele saka, kad runā par to, ka tika radīta diena (1.Moz.1:4b-5) un par dienu, kurā nebija cilvēku, kas nes visu, arī to, ka nav cilvēku.

Ritms, miers un kustība ir vienā, kas dāvina un ņem, un atkal dāvina un atkal ņem, un tādejādi ir mūžīga norāde un to, ka Dievs dāvina un ņem, un arī uz Dieva brīvību ārpus miera un kustības, un šī viena norādītāja ir diena.