Dieva dusmas par grēku Kristus ciešanu un nāves gaismā

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Es raugos uz Tavu Dēlu, kas pie krusta sists, un uz asiņu straumēm, kas izplūst no Viņa. Es raugos uz Viņu, un, redzi, mani viscaur pārņem šausmas.

Šīs asās naglas – tie mani grēki, ar ko esmu caurdūris Viņa rokas un kājas. Šie briesmīgie ērkšķi – tie mani grēki, ar ko esmu rotājis Viņa svēto galvu, debespulku pielūgto. Šīs dzelkšņu pilnās pletnes – tie mani grēki, ar ko esmu šaustījis Viņa šķīsto miesu, Dieva Templi patieso.

Kāds mežonīgs zvērs šo “debesu Jāzepu” ir saplosījis, un Viņa svārkus ar asinīm notriepis. [1.Moz.37:33] Es, nožēlojamais grēcinieks, esmu šis plēsīgais zvērs, jo mani grēki aumaļām gāzās pār Viņu, Tavu mīļoto Dēlu.

Ja Tavs paklausīgais Dēls tik daudz moku ir izcietis svešu grēku dēļ, tad kas sagaida nepaklausīgu un necienīgu kalpu viņa paša grēku dēļ?

Patiesi nopietnām un nāvejošām bija jābūt manas dvēseles kaitēm, ja reiz Tavam vienpiedzimušajam Dēlam tik smagi jācieš, lai no tām dziedētu. Patiesi lielai un postošai bija jābūt manas dvēseles sērgai, ja reiz pašam debesu Ārstam, dzīvības Devējam, jāmirst pie krusta, lai no tās izglābtu.

Es redzu Viņu, no dzīvajiem svētāko, piesistu krustā. Es dzirdu sava krustā sistā Pestītāja sāpju pilnās žēlabas.

Manis dēļ Viņam tā jācieš, manu grēku dēļ Viņš skaļā balsī sauc, ka ir Dieva atstāts. [Mt.27:46] Ja visuspēcīgo Dieva Dēlu svešu grēku nasta nospiež tik ļoti, ka Viņam izspiežas asiņu sviedri [Lk 22:44], cik gan nepanesamas būs Dieva dusmas un neaprakstāms Viņa niknums pret necienīgu, nederīgu kalpu! [Lk.17:10]

Ak, kaltušais, neauglīgais koks, kas mūžīgām elles ugunīm atdots! Kādas gan šausmas piemeklēs tevi, ja reiz tā notiek ar zaļoksnu koku? [Lk.23:31] Kristus ir šis zaļoksnais koks – Savās saknēs Viņš patiess Dievs; Savā mīlestībā Viņš cilvēks īsts; Viņa zari ir īstenie tikumi; Viņa lapu šalkoņā skan svētie vārdi; Viņa augļi ir labie darbi. Viņš ir nevainības ciedrs, prieka vīnoga, pacietības palma un žēlsirdības olīva. Ja jau šis zaļoksnais dzīvības koks svešu grēku dēļ tiek sadedzināts Dieva dusmības ugunīs, kas gan vēl sagaida grēcinieku, kurš neauglīgo darbu dēļ ir kā nokaltis koks?

Ak, taisnīgais Dievs! Cik lieliem un asiņainiem burtiem mani grēki ir rakstīti uz Kristus miesas! Cik skaidri redzamas am Tavas dusmas, kuras Tu vērs pret maniem pārkāpumiem! Cik gan spiedīgam bija jābūt mana grēka gūstam, ja tik liela ir izpirkšanas maksa, lai atbrīvotu no tā! Cik gan lieliem bija jābūt manu grēku traipiem, ja no Kristus miesas jāplūst asiņu straumēm, lai iztīrītu tos! [Lk.22:44]

Ak, Dievs, kas esi pilnīgi taisnīgs! Tēvs, kas esi vienlīdz laipns! Raugies, cik necienīgi manis dēļ ir cietis Tavs Dēls, un aizmirsti, cik necienīgi es, Tavs nekrietnais kalps, esmu rīkojies! Uzlūko Viņa dziļās brūces un noslīcini manus grēkus Savas dziļākās žēlsirdības jūrā! [Mih.7:19]

Amen.