Dieva godības vīzijas

Bībelē ir lasāmas četras plašas, aprakstošas vīzijas par Dieva godību: Ec. 1:4–28 (sal. 8:1–3; 9:3; 10:1–22); Jes. 6:1–8; Dan. 7:9–10, 13–14; Atkl. 4:1–5:14. Dažās citās Rakstu vietās tiek pieminēta Dieva godība debesīs, taču netiek sniegta plašāka aina (1. Ķēn. 22:19–23; Ap. d. 7:55–56). Ir arī daudz atsauču uz Dieva godību debesīs, kurās nav norādīts, kā šī godība tika skatīta.¹

Salīdzinot šos četrus bibliskos Dieva debesu godības aprakstus, starp Vecās Derības vīzijām un Atklāsmes grāmatu ir saskatāma gan līdzība, gan atšķirība. Vecās Derības ainās neparādās Dieva svētie, lai gan parādās eņģeļi.² Atklāsmes grāmatas vīzijā svētie ir ne vien redzami, bet arī tiek īpaši pārstāvēti divdesmit četru vecajo personās.³ Vēl viena ievērojama atšķirība ir tā, ka Jesajas un Ecēhiēla vīzijās netiek pieminēts Dieva Dēls.⁴ Tomēr Daniēla grāmatā Viņš tiek minēts kā Cilvēka Dēls (7:13–14).⁵ Atklāsmes grāmatā Dieva Dēls parādās kā Dieva Jērs, kas tiek pielūgts tāpat kā Dievs Tēvs (5:6–14). Atkl. 2:18 Cilvēka Dēls nosauc sevi par Dieva Dēlu, un tā ir vienīgā vieta Atklāsmes grāmatā, kur Viņš tā tiek nosaukts.)

Atklāsmes grāmatas troņa aina ir nepārprotami kristoloģiska, bet Vecās Derības attiecīgo ainu centrā ir Dievs Tēvs. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Vecajā Derībā Cilvēka Dēls Kristus vēl nav iegājis savā mesiāniskajā godībā, lai gan Daniēla grāmatas vīzijā tas tiek atainots pravietiski.⁶ Pārsteidzoši ir tas, ka Vecās Derības vīzijās netiek pieminēti svētie. Tur atrodas eņģeļi (tāpat kā Atklāsmes grāmatas vīzijā), bet ne Dieva svētie. Vai tas tāpēc, ka zemes vēsturē Kristus vēl nav paveicis Dieva ļaužu pestīšanas darbu? Lai gan Vecās Derības svētie neapšaubāmi bija pie Dieva Viņa debesu godībā (sk. Cah. 3:1–5; sal. Lk. 9:30–31), viņi tur atradās tāpēc, ka Kristus mirs par viņiem. Taču, tā kā Kristus vēl nebija miris par viņiem (šo Vecās Derības vīziju laikā; sal. Ebr. 11:39–40), Dievs (acīmredzot) vēl nebija paredzējis tos publiskai izrādīšanai.⁷ Katrā ziņā Atklāsmes grāmatā ir publiski redzams, ka Dieva svētie pieder pie Viņa debesu klātienes un godības.⁸

Tādējādi vīzija par Dieva debesu godību un Jēzus Kristus – Jēra, kas tapa nokauts – paaugstināšanu un sēšanos goda krēslā Atklāsmes grāmatas 4. un 5. nodaļā ievada un piesaka pravietisko vēsti; pravietojums sākas ar 6. nodaļu. Dieva debesu godības vīzijas mērķis ir parādīt Baznīcai krustā sistā un augšāmceltā Jēzus Kristus, Baznīcas Kunga, kronēšanu un sēšanos goda krēslā. Kopš Viņa debesbraukšanas un sēšanās pie Dieva labās rokas uzvarošais Dieva Jērs, paaugstinātais Cilvēka Dēls, valda pār visu radību savas Baznīcas un tās misijas labā. Šī vīzija par Dieva godību un krustā sistā un paaugstinātā Kristus valdīšanu ne vien ievada Atklāsmes grāmatas pravietisko vēsti, bet ir galvenā šajā vēstī un nosaka tās domas virzību un no tās izrietošos secinājumus.

Goda krēslā sēdošā Dieva godības vīzijai 1. Enoha grāmatā ir zināma līdzība ar Jesajas, Ecēhiēla un Daniēla vīzijām. Piemēram, ķerubi tiek pieminēti, bet netiek aprakstīti; saulei līdzīgi riteņi tiek saistīti ar Dieva goda krēslu; pats tronis līdzinās kristālam; no troņa izšaujas uguns liesmas (1. Enoha 14:18–20). Enoha aprakstā pats Dievs tiek saukts par “Vareno Godību” un Viņa drānas ir spožākas par sauli un baltākas par sniegu (1. Enoha 14:20), atgādinot Dan. 7:9–10.

2 – Dan 7:10 ir teikts, ka “tūkstošu tūkstoši kalpoja” Dievam. Iespējams, ka šajā pulkā tiek iekļauti arī Dieva svētie, lai gan parasti šie vārdi tiek attiecināti uz eņģeļiem.

3 – Varbūt tie ir eņģeļi, lai gan lielāka iespējamība ir, ka tie ir Dieva svētie.

4 – Ec.1:26, kur aprakstīts Jahves godības redzējums, šīs godības subjekts ir aprakstīts kā “līdzība tāda cilvēka izskatam, kas no augšienes”.

5 – Bībeles zinātnieku vidū nav vienprātības jautājumā par Cilvēka Dēla identitāti Daniēla 7. nodaļā. Šajā komentārā tiek pausts uzskats, ka Daniēla grāmatā atainotais tēls ir dievišķa debesu būtne, kura pravietiski attēlo Mesiju. S. Kims pierāda, ka mūsdienās atrodamās liecības norāda, ka Daniēla grāmatā minētais Cilvēka Dēla tēls ir Jēzus – četros evaņģēlijos atainotais Dieva Dēls.

6 – Vēl viens kristoloģisks apraksts ir atrodams Ps. 2., kurā Tā Kunga “svaidītais” jeb “Kristus” kā “Ķēniņš” un “Mesija / Kristus”, kas sēžas goda krēslā, tiek identificēts kā Dieva “Dēls” (Ps. 2:2, 6–7, 12). Arī 110. psalms ir goda krēsla psalms.

7 – Cah. 3:1–5, kad Dievs publiski parāda savu augsto priesteri Jozuu, Jozua vēl bija tērpies savu grēku drēbēs un Sātans varēja apsūdzēt viņu Dieva priekšā. (Tāpat arī Īj. 1:6–12; 2:1–6 Sātanam ir iespēja nokļūt pie Dieva debesīs un izmantot šo izdevību, lai viltīgi apsūdzētu Ījabu Dieva priekšā.) Tad Dievs ietērpa Jozuu greznās drānās, kas simbolizē viņa grēku piedošanu. Pretstatam – Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā līdz ar Kristus uzvaru Sātans tiek padzīts no debesīm, lai viņš nekad vairs nevarētu apsūdzēt Dieva ļaudis Viņa debesu goda krēsla priekšā.

8 – Vēl viena atšķirība ir tā, ka divās Dieva debesu godības vīzijās netiek pieminēts Jahves Gars. Atklāsmes grāmatas vīzijā Gars ir klātesošs, Viņu ataino septiņi lukturi un septiņi gari (4:5), un septiņas acis (5:6). Vai iespējams, ka Vecās Derības vīzijās Gars nav klāt arī tāpēc, ka Kristus vēl nav ticis pagodināts (sk. Jņ. 7:39; 16:7–11)? Ecēhiēla vīzijā Gars tiek pieminēts un Gars vada Dieva goda krēsla virzību (Ec. 1:12, 20; sal. 2:2).