Dieva gods ir meklējams pirms visa, pāri visam un visā
“Svētīts lai top tavs vārds.” [Lk.11:2]
Ak, cik tas ir brīnišķīgs un netverami dziļš lūgums, ja tas izplūst no patiesas sirds pieķeršanās!
Dieva personvārds pats par sevi ir svēts, un mēs to svētāku nevaram padarīt: drīzāk tas ir Vārds, kas pats svētī visas lietas ieskaitot mūs; tomēr mums Viņa vārdu ir jātur svētu, lai Dievs būtu viss un visā, bet mēs, cilvēki, nebūtu nekas. Ja tas ir darīts, tad visas lietas tiek darītas pareizi.
Mēs, kristieši, esam atjaunoti un darīti par Dieva dēliem. Tādēļ, ja mēs sekojam Tēva dievišķai pilnībai, Viņa vārds un svētības mums tiks dotas par mūžīgu mantojumu.
Dievs ir taisnīgs, šķīsts, patiess, noteikts, vienkāršs, taisns, gudrs utt. Tā kā mēs esam kristīti, iesvētīti un svētīti Viņa Vārdā, un, tā kā šis Vārds tagad ir padarīts par mūsu pašu vārdu, arī Dieva dēli ir laipni, žēlsirdīgi, šķīsti, taisnīgi, patiesi, vienkārši, labsirdīgi, miermīlīgi un sirsnīgi pret visiem cilvēkiem, pat pret saviem ienaidniekiem, jo Dieva Vārds, kurā viņi ir kristīti, tajos īsteno visus šos tikumus.
Šādiem cilvēkiem būtu nemitīgi jālūdzas, lai Dieva vārds viņos tāds būtu, strādātu viņos un būtu svētīts viņos.
Tādēļ ar šo lūgumu netiek domāts nekas cits, kā tikai tas, ka Dieva gods ir meklējams pirms visa, pāri visam un visā, un visai mūsu dzīvei jābūt vērstai nepārtraukti un vienīgi uz Dieva godu, nevis uz mūsu pašu labumu un mūsu pestīšanu, nedz arī uz kādu citu labumu – laicīgu vai mūžīgu, bet tikai uz Dieva godu un slavu kā tās augstāko labumu.
Ieskaties