Dieva pēdējais spriedums
Krustā sistais Jēzus Kristus ir Dieva pēdējais spriedums grēkā kritušai radībai.
Visas cilvēces nosodīšana bez izņēmuma ir iekļauta Dieva nosodīšanā Kristus krustā. Jēzus krusts ir nāves sods pasaulei.
Cilvēki nevar vairs plātīties ar savu cilvēcību, nedz pasaule ar savu dievišķo kārtību. Šeit cilvēku godība ir pilnībā beigusies piekautā, asiņojošā un apspļaudītā Krustāsistajā.
Bet Kristus krustā sišana nenozīmē tikai radības iznīcināšanu. Cilvēki turpinās dzīvot zem šīs krusta nāves zīmes – uz tiesu, kad to ienīdīs, un uz glābšanu, kad to pieņems.
Pēdējais ir kļuvis reāls krustā – kā tiesa pār visu priekšpēdējo, bet tajā pašā laikā kā žēlastība priekšpēdējam, kas noliecas pēdējā sprieduma priekšā.
Reizēm lasītāju var mulsināt Bonhēfera domu gaidta, jo šīs publikācijas ir plašāku darbu fragmenti. Savā “Ētikā” Bonhēfers analizē “pēdējās” un “priekšpēdējās” lietas, un to savstarpējās attiecības. “Pēdējais”, viņaprāt, ir grēcinieka taisnošana vienīgi žēlastībā, bet “priekšpēdējais” ir viss, kas nāk pirms “pēdējā”, kā arī, kas tiek uzskatīs par “priekšpēdējo” pēc “pēdējā” atrašanas.
Cilvēku taisnībai atņemts ir gods,
Tiesājot cilvēku vienu;
Patiesībai piespriestais sods
Dieva tiesā mūs apsūdz ikdienu.