Dieva vārda mūzika jūs sargā
Dievs pavēsta (1.Sam.16:14 u. trpm.), ka Viņš ir atļāvis ļaunajam garam mocīt ķēniņu Saulu, tāpēc ka Sauls neticībā sacēlās pret Dievu. Tomēr pārsteidzošākais ir tas, ka ļaunais gars, kurš mocīja Saulu, bēga, kad Dāvids spēlēja! Kā attēlots šajā ilustrācijā – “tiklīdz ļaunais gars no Dieva nāca pār Saulu, tad Dāvids ņēma cītaru un spēlēja – un Sauls atspirga, viņam palika labāk, un ļaunais gars no viņa atstājās” (1.Sam.16:23).
Velns baidās no muzicēšanas? – Vai gan kādam varētu ienākt prātā vēl muļķīgāka doma! Tomēr Mārtiņš Luters rakstīja: “Velns bēg no mūzikas skaņām.” Kāpēc gan? Vai velnam būtu bail no mūzikas skaņām? Nē! Viņam ir bail no Kristus, kurš iemājo jūsos ar himnām un dziesmām, kas pamatotas Dieva vārdā.
Kā jūs varat zināt, ka Kristus iemājo jūsos ar dziesmām? Dievs par Jēzu runā kā par Savu Vārdu (Jņ.1:1), un Viņš arī saka: “Lai Kristus vārdi bagātīgi iemājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas” (Kol.3:16). Kad jūs dziedat dziesmas, kuru vārdi ir Dieva dzīvais vārds, Jēzus iemājo jūsos! Un, kad Dieva vārda mūzika ieved Jēzu jūsos, velns ir spiests bēgt prom no jums, jo ļaunais gars nevar izturēt, ka Dieva dzīvais vārds tiek dziedāts vai izteikts lūgšanā. Sātans ir skumju gars un nespēj palikt tur, kur sirds ir garīga prieka pilna, tas ir, līksma Dievā un Viņa vārdā.
PĀRSTEIDZOŠI!
Vai nav pārsteidzoši? – Dažkārt cilvēki iedomājas, ka Bībeles tekstos pamatotu dziesmu dziedāšana baznīcā ir tikai tradīcija. Tomēr Dievs apgalvo, ka, dziedot šādas dziesmas, mūsos iemājo Kristus un Viņa vārds. Pateicība Dievam! “Lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4).
Vēsturnieki par Luteru stāsta, ka viņš esot brīdinājis, ka mums ik dienas nākas cīnīties ar velnu. Mūsu dienišķajā cīņā uz dzīvību un nāvi dzīvais Dieva vārds, ko dziedam un dzirdam dziesmās, spēj mūs piecelt un dot mums spēku. Luters rakstīja:
“Garīgā nozīmē psalmi ir tiešām brīnišķīgi un mīlestības pilni, jo tie mierina visas nomāktās, apgrūtinātās sirdsapziņas, kas ir grēka izbiedētas, cieš sāpes un nāves mokas, visdažādākās briesmas un postu. Šādām sirdīm Psalmu grāmata ir salda, mierinoša, mīlestības pilna dziesma, jo tā dzied un sludinu Mesiju, kaut arī tiktu vienkārši lasīta vai recitēta bez notīm un melodijas.”
DZIESMA – PRAVIEŠA SPĒCĪGAIS IEROCIS!
Mārtiņš Luters saka pat vēl vairāk:
“Mēs zinām, ka velni ienīst mūziku un nespēj to izturēt. Es stingri ticu un nekaunos apgalvot, ka tūlīt aiz teoloģijas neviena cita māksla nestāv līdzās mūzikai, – ja neskaita teoloģiju, tā ir vienīgā, kas prātu spēj darīt mierīgu un laimīgu. To nepārprotami pierāda fakts, ka velns, visu nomācošo rūpju un sāpīgo satraukumu autors, no mūzikas skaņām bēg gandrīz tāpat kā no teoloģijas vārdiem. Tādēļ pravieši mūziku lika lietā vairāk par visām citām mākslām, un savu teoloģiju viņi neizpauda vis ģeometrijā, aritmētikā vai astronomijā, bet gan mūzikā, cieši savienojot teoloģiju ar mūziku, vēstot patiesību psalmos un dziesmās.”
IELIEKOT DIEVA VĀRDU MŪZIKĀ, MŪZIKA KĻŪST DZĪVA
Uzmanīgi izlasiet Kol.3:16: “Lai Kristus vārdi bagātīgi iemājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas.”
Ievērojiet, ka dzīvais Kristus vārds “mājo” ticīgajā. Par klintīm vai kalniem nemēdz teikt, ka tie kaut kur mājo. Mājo vienīgi tas, kas ir dzīvs. Tādējādi, kad Dieva vārds ir ietverts mūzikā un tiek dziedāts baznīcā, ar šo mūziku dzīvais Dieva vārds – pats Kristus – nāk, mājo, ņem mājasvietu jūsos! Un nu jūs varat teikt un dziedāt: “Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā, tāpēc nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus” (Gal.2:19–20), un Viņš iemājo manī ar mūziku! Un velnam neatliek nekas cits kā vien bēgt (1.Jņ.4:4).
- Mīļais Kungs, es Tev pateicos par Tavu brīnišķīgo dāvanu – mūziku. Palīdzi man, ka aizvien šo dāvanu lietoju un dziedu dziesmas, kuras satur Tavu dzīvo vārdu. Dāvā man spēju dziedāt Tavu dzīvu darošo vārdu ar paļāvību un prieku. Jēzus vārdā mēs dziedam Tev slavu. Āmen.
Ieskaties